"Mākslinieka asajā, mikroskopiskajā skatā viss tiek pamanīts. Tas ir šķietami distancēts, bet nekad ne virspusējs. Kaut bieži viņa perspektīva izvēlēta, it kā raugoties no gaisa balona, Māra Bišofa vērojums ir precīzs, to jēga meklējama starp rindām," viņa daiļradi raksturo kurators un piebilst, ka grafiķis savos darbos atklāj jaunas šķautnes mums šķietami zināmajā.
Šoreiz zem mākslinieka mikroskopa ir nonākuši Dziesmu un deju svētki. "Mani uzskati par zīmēšanu ir tādi, ka katram darbam ir jābūt jocīgam. Tas nevar būt reālistisks, tas nevar būt bez nekā – tajā vienmēr ir jābūt idejai," atzīst Māris Bišofs, iepazīstinot tuvāk ar savu zīmējumu ciklu. To ievada darbs ar Dainu skapi kā motoru, kurš dzen uz priekšu dziedātāju mašīnu.
Savos zīmējumos grafiķis rāda dziesmu, kura noliec ne tikai mežu galus, bet arī pašus mežus. Tā plūst kā varena upe, kuras straumē ir izlasāmas visiem zināmas tekstu rindas. Pat ja nav dzirdama, tā virmo kaut kur gaisā – viens no viņa paša tuvākajiem darbiem ir lauku ainava ar notīm.
Mākslinieks ir attēlojis tādus neiztrūkstošus Dziesmu un deju svētku elementus kā ģenerālmēģinājums ar latviešu kultūras dižgariem uz mākoņa maliņas un dalībnieku gājiens, kam ir veltīti vairāki zīmējumi – kamēr vieni soļo pa Rīgas ielām, tikmēr citi nodarbojas ar jauna cilvēka radīšanu. "Tas ir stāsts par tautas turpināšanos," akcentē Māris Bišofs un norāda, ka abas lietas ir vienlīdz svarīgas šajā pēctecībā: ja mēs nedomāsim par sava tautiskuma, sava latviskuma uzturēšanu, tad nebūs Latvijas; ja mēs domāsim, ka esam pasaules pilsoņi, tad mēs "saliesimies" kopā ar viņiem.
Vienā no zīmējumiem "ieskanas" grafiķa piedzīvotais Amerikas Savienotajās Valstīs, kur viņam ir bijusi izdevība apmeklēt trimdas Dziesmu svētkus (Amerikā Māris Bišofs ir pavadījis gandrīz divdesmit gadu un radījis ilustrācijas vietējiem izdevumiem, kuru vidū ir tādi lielumi kā The Washington Post, The New York Times, The Wall Street Journal un citi. Žurnālam e-commerce tapušie darbi nesen bija aplūkojami Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas ekspozīcijā LNMM jaunieguvumi. 21. gadsimts izstāžu zālē Arsenāls).
Mākslinieks atskatās arī uz Padomju Latviju, kurā brāļi Imants un Gido Kokari ir vilkuši latvisko tradīciju vezumu cauri šiem apspiestības gadiem. Izstāde Dziesmu un deju svētki. 12 sietspiedes noslēdzas ar zīmējumu, kurā diriģents gatavojas ienirt nošu baseinā. Šajā nedēļā to ir iespējams izdarīt ikvienam – gan svētku dalībniekam, gan apmeklētājam.