Dizains mūsdienās bieži tiek asociēts ar patērētājkultūru, un šāds novērojums nav nepamatots. Dizaineri izstrādā jaunus produktus, veicinot to patēriņu, – veikalos nopērkamas neskaitāmu krāsu un variāciju zobu sukas, modē nākušo skriešanas apavu modeļi mainās ik nedēļu. Vai tas ir viss? Laikā, kad britu laikraksts The Guardian ievieš pārmaiņas, kā turpmāk runāt par klimata krīzi, globālo sasilšanu aizstājot ar globālo sakaršanu, rodas jautājums par dizaina un mākslas lomu krīzes risināšanā. 58. Starptautiskajā Venēcijas mākslas biennālē galvenā balva šogad tika piešķirta lietuviešu darbam Saule un jūra/Sun & Sea (Marina) – operai performancei par klimata katastrofas tuvošanos, savukārt Milānas triennāle sniedz iespēju pārvērtēt laba dizaina kritērijus.
Mazumiņš cieņas
Milānas triennāle šogad notiek 22. reizi. Tās ekspozīciju Salauztā daba/Broken Nature ir veidojusi ietekmīgā kuratore Paola Antonelli. Dzimusi Sardīnijā, ieguvusi arhitektes izglītību Milānā, viņa karjeru ir veidojusi Ņujorkā, kur kopš 1994. gada strādā Modernās mākslas muzejā MoMA par Arhitektūras un dizaina nodaļas galveno kuratori. Paolas Antonelli veidotā izstāde ir triennāles centrālā daļa. To papildina izglītojoša, atraktīva ekspozīcija par augu pasauli The Nation of Plants un skaņas instalācija The Great Animal Orchestra, kas ļauj ieklausīties dzīvnieku pasaules skaņās. Ceturtā triennāles sadaļa ir nelielas divdesmit divu valstu ekspozīcijas, kurās katra valsts piedāvā savu skatījumu uz triennāles tēmu.
Izstādei Paola Antonelli ir atlasījusi 100 dažādu dizaina un mākslas darbu, kas radīti pēdējos trīsdesmit gados. Viņas uzruna apmeklētājiem ir jaudīga un tieša: "Mēs esam piesārņojuši dabu ar pesticīdiem, noveduši sugas līdz izmiršanai. Jauna attieksme ir imperatīva." Tieši jaunas attieksmes formulēšanā viņa saskata dizaina potenciālu. "Dizains jebkurā mērogā – no arhitektūras līdz datu vizualizācijai, no biodizaina līdz pilsētplānošanai – ne tikai rada artefaktus, bet arī veido uzvedību."
Kuratores vadībā triennāle rosina dziļāku izpratni par sarežģītajām un savstarpēji vienotajām daudzveidīgo būtņu sistēmām, kurās atrodamies, par garo laika sprīdi, kas pārsniedz vienas paaudzes robežas, un "piedāvā apmeklētājiem skaidru priekšstatu par praktiskiem soļiem, ko spert virzienā uz atjaunošanos". Saistošs ir Paolas Antonelli skatījums uz dizainu kā iespējamo labā apliecinājumu cilvēkā: "Tas var garantēt, ka nākamās dominējošās dzīvības formas atcerēsies mūs ar mazumiņu cieņas – kā cēlas un gādīgas, ja ne inteliģentas, būtnes." Dizaina lomu cilvēces un planētas glābšanas mēģinājumos izstāde rāda piecos veidos jeb sadaļās, kas ekspozīcijā nav strikti iezīmētas.
Mainīgā robežlīnija
Pēc franču filosofa Bruno Latūra domām, grūtības izprast klimata pārmaiņas esot Dizaina vārds planētas Globālā klimata krīze un jauni dizaina vērtēšanas kritēriji Milānas triennālē. Izstāde līdz 1. septembrim sniegs priekšstatu valodas problēma. Izstādes sadaļa Mainītais klimats/A Changed Climate rāda, kā dizains un māksla var palīdzēt tulkot abstraktos un apjomīgos zinātnes datus un vizualizēt globālo sakaršanu. Šeit ir skatāmi jaunie ģeoloģiskie veidojumi, kuros dabīgais sajaucies ar cilvēka radīto. Plastmasas atkritumi okeānā – zobu sukas, pudeles, zvejas tīkli un citi izmesti priekšmeti, kas ūdenī skalojas tonnām –, sajaukušies ar smiltīm un sakusuši kopā, rada jaunus, akmeņiem līdzīgus veidojumus, ko ģeoloģe Patrīcija Korkorena, okeanogrāfs Čārlzs Mūrs un māksliniece Kellija Jazvaca nosaukuši par plastiglomerates.
Paliekošu iespaidu atstāj citu autoru instalācija Reliquaries, kurā eksponētas pašsaprotamas, taču nākotnē, iespējams, vairs nesastopamas lietas – kukaiņu, neskartas dabas minerālu un augu paraugi. Te fotogrāfijās ir iespējams aplūkot Global Seed Vault – sēklu banku, kas atrodas uz salas Svalbāras arhipelāgā starp Norvēģiju un Ziemeļpolu. Tā ir ierīkota kalnā, lai pasargātu krātuvi no krasas temperatūras maiņas, ja pazustu elektrība. Tomēr globālo klimata pārmaiņu rezultātā kūst arī mūžīgais sasalums, un 2018. gadā sēklu banka pirmo reizi applūda.
Gaisa temperatūras paaugstināšanos ilustrē arī projekts Italian Limes. Tajā ik pēc stundas tiek fiksēta mainīgā robežlīnija starp Itāliju un Austriju Alpu kalnos. Ar klimata pārmaiņām saskaras Indijas iedzīvotāji Himalajos. Ice Stupa: Artificial Glaciers of Ladakh ir dizaineru mēģinājums radīt mākslīgu, vertikālu ledus veidojumu, kas kustu lēnāk nekā plakans ledus, tādējādi nodrošinot vietējās kopienas ar ūdens rezervēm ilgākā laika periodā. Aizkustinoša ir japāņu mākslinieces Sputniko vēlme dziedēt kodolkatastrofās cietušos Černobiļas un Fukusimas reģionu. Viņas fantāzija ir kurpes, kas ar katru sperto soli iedēstītu augsnē vienu rapša sēklu. Pētījumi rāda, ka rapša ziedi absorbē augsnē sastopamās radioaktīvās vielas.
Uztaisītais un izjauktais
Izstādes sadaļa Laiku tikumi/Mores of the Times pievēršas ikdienas lietām un cilvēku ieradumiem, akcentējot nelielus grozījumus un detaļas, kas spēj paveikt nozīmīgas, lielas pārmaiņas. Eksponātu vidū ir apģērbi, kas pielāgoti cilvēkiem ratiņkrēslā, un aksesuāri, kas pasargā no saules kaitīgās iedarbības, lai nebūtu jāpatērē saules aizsargkrēmi plastmasas iepakojumā. Ekspozīcijā ir ietverts Indijā ražots neliels komplekts drošām un higiēniskām dzemdībām Janma – The Clean Birth Kit, kas paredzēts jaunattīstības valstīm, ir skatāms Dienvidāfrikā ražotais un Āfrikas reģioniem paredzētais Hippo Roller – ūdens konteiners, ko var ērti ripināt uz priekšu. Patērētājkultūras negatīvās puses ir neētiski darba apstākļi un neliels atalgojums darbiniekiem ražotnēs – tas veicina sociālo nevienlīdzību. No pieaugošā patēriņa izriet arī visaptverošā atkritumu krīze, kas ir sadaļas Uztaisītais un izjauktais/Made and Unmade centrā. Dizaineriem ir iespējas atkritumus uztvert kā alternatīvu resursu, iedzīvinot aprites ekonomikas modeli. Nīderlandes uzņēmums Fairphone viedtālruņus ražo kā modulāras ierīces, kuru detaļas var nomainīt un salabot. Uzņēmums meklē iespējas tos izgatavot no dabai draudzīgākiem un pārstrādājamiem materiāliem, ražotnēs tiek nodrošināti pienācīgi darba apstākļi. Ekspozīcijā ir aplūkojami arī Adidas skriešanas apavi, kuros izmantota no okeāna savāktā, pārstrādātā plastmasa. Citi eksponāti rāda jaunu materiālu meklējumus. To vidū – islandiešu dizainera Ari Junsona eksperimenti ar jūras aļģēm, lai radītu želejveida membrānu ūdens saturēšanai.
Kopā ar bitēm un putniem
Sadaļa Kompleksās vides/Complex Environments akcentē nevienlīdzību planētas iedzīvotāju vidū. Attiecībās starp dabu un cilvēci pastāv risks cilvēci skatīt kā vienu vienību, tomēr arī cilvēki paši atrodas nevienlīdzīgās attiecībās. Tehnoloģiskie jauninājumi un vides piesārņojums neskar visus vienādi, un šīs sadaļas eksponāti palīdz izprast pasauli niansētāk. Piemēram, Fernardo Lapose pievērsies tradicionāli audzētās kukurūzas daudzveidībai Meksikā. Pēc starptautisku organizāciju datiem, trīs ceturtdaļas pasaules pārtikas tiek iegūtas, kultivējot divpadsmit augu šķirņu un piecas dzīvnieku sugas. Dizainers eksperimentē ar kukurūzu kā materiālu, lai rastu jaunus tās izmantošanas veidus un paglābtu lokālās tradīcijas no izzušanas.
Grupas Design Earth darbs Pacific Aquarium vizualizē Klarionas-Klipertonas zonu Klusajā okeānā, kur ir sastopami dažādu vērtīgu resursu – zelta, vara, urāna un citu metālu – krājumi. Autori fantazē, kā mijiedarbotos ekonomiskās intereses un ekoloģiskie risinājumi, jo raktuves nozīmētu ievērojamu ekoloģiskās pēdas nospiedumu.
Dizaina uzmanības centrā parasti ir pats cilvēks, tomēr izstādes daļa Tilti/Bridges noraida antropocentrisku skatījumu un aicina uzlūkot biosfēru kā vietu, kur cilvēkam jāsadzīvo ar citām dzīvām būtnēm – bitēm, putniem, termītiem un citām radībām. Poļu māksliniece Agņeška Kurante darba radīšanā izmantojusi termītus, apgādājot tos ar krāsainiem, sintētiskiem materiāliem. Šīs sadarbības rezultātā tapuši koši, skulpturāli veidojumi – termītu ligzdas. Autore ne tikai atsaucas uz cilvēka iejaukšanos dabas procesos, bet arī uzskatāmi ilustrē neētisko praksi celt ražotnes vietās, kur darbaspēks ir lētāks un darba apstākļu prasības – zemākas.
Milānas triennāles ekspozīcijā būtu naivi meklēt vienu risinājumu vai brīnumrecepti, kas novērstu cilvēces samilzušās problēmas, taču šī izstāde izvirza citus kritērijus, kā vērtēt dizainu. Labs dizains ir tas, kurā šie risinājumi tiek meklēti vai vismaz apsvērti, tā ir jauna attieksme pret savu darbu, lai mēģinātu pasauli veidot labāku, tīrāku un godīgāku. Ko līdz skaists un ērts krēsls, ja tā ražošanas metodes, materiāli vai iepakojums tuvina pasaules galu vai apdraud citas dzīvās būtnes?
Informācija: www.triennale.org
Sadarbībā ar Ernesta Berņa un Oļega Fiļa labdarības fondu
