Jau bērnības vasarās Tūjā meitene vislabprātāk esot rotaļājusies ar māliem ķieģeļcepļa tuvumā.
Violetas profesijas izvēli būtiski ietekmējusi arī tēva Mārtiņa Kalniņa, pazīstama būvmateriālu speciālista, darbība.
Mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļā, studējusi Latvijas PSR Valsts mākslas akadēmijā. 1957.–1958. gadā Violeta Jātniece strādājusi bijušajā Rīgas krāsns podiņu fabrikā un ir piedalījusies Maskavas metropolitēna stacijas Rižskaja apdarē.
1964. gadā pabeigusi Mākslas akadēmiju, Violeta Jātniece divus gadus strādāja LPSR Mākslas fonda (MF) mākslas keramikas fabrikas darbnīcā, bet kopš 1966. gada – LPSR MF radoši eksperimentālajā Ķīpsalas keramikas darbnīcā. Šīs darbnīcas izveide, tās sasniegumi un problēmas reizē ir arī Violetas Jātnieces radošās biogrāfijas daļa. Pirmajos četros piecos jaunrades gados Violeta Jātniece visvairāk veidoja trauku komplektus un dekoratīvu vāžu grupas.
Ķīpsalas darbnīcas aktīvās darbības laikā XX gs. 70.–80. gados Violeta Jātniece iekļāvās nozīmīgo keramiķu lokā, ko pārstāv Silvija Šmidkena, Valdis de Būrs, Izabella Krolle, Leons Lukšo, Pēteris Martinsons, Latvīte Medniece, Aija Zīle, Skaidrīte Cihovska, ar kuru Violeta Jātniece dalīja darbnīcu Ķīpsalā. Lielizmēra cepļi izmantoti arī dārza keramikas tapšanā, bieži rīkotas izstādes, kā arī veidoti kontakti ar latviešu trimdas māksliniekiem ASV un Rietumeiropā. Sadarbībā ar MF kombinātiem Violeta Jātniece darinājusi plastiskus dekorus iekštelpu un ārtelpu mākslinieciskajam noformējumam. Interjeri tika realizēti emocionāli spēcīgā un reizē formā atturīgā modernisma valodā.
Izstādēs Violeta Jātniece piedalījusies kopš 1964. gada, bijusi ļoti aktīva dārza keramikas izstāžu organizatore un dalībniece. Māksliniece piedalījusies starptautiskos simpozijos, konkursa izstādēs un arī Latvijas mākslu reprezentējošās keramikas skatēs ārzemēs.
Violetu Jātnieci daiļradē saistījusi dekoratīvas formas izteiksmības un keramikas tehnoloģiju iespēju atklāsme. "Nē, tās nav tautā tik iecienītās Latgales meistaru darināto vāžu un krūžu klasiskās formas. Te ļauta vaļa vislielākajai fantāzijai," – rakstījusi sava laika prese.
"Violetu Jātnieci varētu dēvēt par tēlnieci keramikā: viņas veidoto priekšmetu formas ir uzsvērti plastiskas, vijīgi pārplūstošas un monumentāli stingras," Ķīpsalas keramiķu izstādes katalogā (1974) keramiķes rokrakstu raksturojusi mākslas zinātniece Ruta Čaupova.
Kad Violetai Jātniecei 2019. gadā apritēja 80. jubileja, keramiķe Rideļu dzirnavās sarīkoja personālizstādi. To organizēt palīdzēja meita un znots, kuri tur saimnieko, iekārtoja dēls Gundars.
Lai tolaik izstādes ievadrakstā laikrakstā Diena izteiktie vārdi: "Iedvesmu nedrīkst gaidīt. Ir jāstrādā" mūs iedvesmo tikpat piepildītam mūžam.
Atvadīšanās no Violetas Jātnieces notiks 24. maijā plkst. 15 Rīgas kremācijas centra Lielajā zālē.