Rīgā ir sākusies Rīgas Fotogrāfijas biennāles programma Next 2023, kuras mērķis ir jauno mākslinieku un kuratoru izcelšana. Viņu vidū ir lietuviešu fotogrāfe Ieva Baltadonīte ar Ukrainas bēgļiem veltīto fotosēriju Izrautie/Uprooted. Ar to viņa ir plūkusi laurus Rīgas Fotogrāfijas biennāles rīkotajā Baltijas jauno mākslinieku konkursā Meklējam jauno fotogrāfijā! – tajā tiek atklāti autori, kas savos darbos demonstrē attēla spēku, oriģinālu skatījumu un konceptuālu dziļumu. Uzvarētājs iegūst iespēju sarīkot personālizstādi galerijā ISSP. Ievas Baltadonītes ekspozīcija tur būs skatāma līdz 29. jūnijam.
"Kad Krievija iebruka Ukrainā, es dzīvoju Īrijā. Es sajutos bezpalīdzīga un satraukta, vērojot karu, kas risinās tik tuvu manai dzimtenei," atceras Ieva Baltadonīte. Savas mākslinieciskās izpētes laikā viņa ir atklājusi pārsteidzošu statistiku par lielāko civilo bēgļu krīzi Eiropā kopš Otrā pasaules kara un milzīgo skaitu cilvēku, kuri cieš no pēctraumatiskā stresa sindroma. "Es sajutu vajadzību palīdzēt jebkādā veidā, kādā es varētu, ne tikai ziedojot. Man kā māksliniecei bija gandrīz vai pienākums runāt par šī kara un bēgļu krīzes aspektiem, it īpaši, ja tēma man ir tik tuva. Tas ir saistīts gan ar Lietuvas kolektīvo atmiņu un traumām ne tik senā pagātnē piedzīvotās okupācijas dēļ, gan arī ar manis pašas diezgan traumējošo pārvietošanās pieredzi," piebilst fotogrāfe.
Pateicība ir viss
Stāstot par savas sērijas tapšanu, Ieva Baltadonīte atklāj, ka tā sākusies pērn kā daļa no projekta, ko viņa īstenojusi kopā ar Kauņas Fotogrāfijas galeriju un mentoru Džimu Goldbergu. Kopā ar starptautisku fotogrāfu komandu viņi ir radījuši grāmatu H – The Notion of Humanist Photography un sarīkojuši intensīvu darbnīcu sesiju, kas notika tajā pašā ēkā, kurā atradās CulturEUkraine centrs Kauņā. Tā bija atvērta radoša telpa Ukrainas cilvēkiem, kas par savām pagaidu mājām izvēlējušies Kauņu.
Māksliniece ir iepazinusies ar šī centra psiholoģi Alesju, kurai izstāstījusi par savu vēlmi runāt par kara izraisīto bēgļu krīzi, un saņēmusi uzaicinājumu piedalīties nodarbībās, ko psiholoģe vadījusi ukraiņu sievietēm un pusauga meitenēm, lai klausītos viņu stāstos un rezultātā radītu fotosēriju par bēgļu traumām, pārvietošanās psiholoģisko aspektu un pēctraumatiskā stresa sindromu. "Viņas novērtēja projektu un pateicās par šo jautājumu risināšanu manā mākslā. Īstenībā viņu pateicība bija viss, kas man bija vajadzīgs, lai zinātu, ka es daru pareizi," akcentē fotogrāfe.
Migrācijas kultūra
Ieva Baltadonīte ir Dublinas Tehnoloģiju institūta fotogrāfijas bakalaura programmas absolvente. Tagad viņa pēc septiņpadsmit Īrijā pavadītiem gadiem ir atgriezusies mājās. "Mans ceļojums fotogrāfijā sākās agri. Savu pirmo fotoaparātu es saņēmu vienpadsmit divpadsmit gadu vecumā no tēva, kurš bija kāzu fotogrāfs un mūziķis," atminas māksliniece. Viņas sākotnējā sajūsma par to, ka varēs iemūžināt konkrētus mirkļus un stāstīt stāstus, pusaudža gados ir pāraugusi apziņā, ka fotografēšana ir tas, ar ko viņa vēlas nodarboties. Pēc tam Ievas Baltadonītes ģimene pārcēlās uz Īriju, kur viņa pabeidza skolu, pameta vecākus un sāka studēt fotogrāfiju Salinoginas tālākizglītības koledžā Dublinā. "Fotogrāfija man ir izteiksmes un komunikācijas līdzeklis – tā ļauj uzrunāt cilvēkus ar līdzīgu pieredzi," piebilst māksliniece, kura savā daiļradē joprojām fokusējas uz tēmām, kas ir saistītas ar migrācijas kultūru. Ievas pašreizējās intereses ietver migrācijas psiholoģiskās sekas, pārvietošanās traumas un identitāti. "Es izmantoju fotogrāfiju gan personiskai izpausmei, gan kritiska dialoga veicināšanai ar mūsdienu sabiedrību – aicinu skatītājus iesaistīties debatēs, priekšplānā izvirzot cilvēku pieredzi un atklājot to, kas citādi ir aizsegts vai ignorēts," uzsver fotogrāfe.
Vieta iemieso pieredzi
Rīgas Fotogrāfijas biennāles programmas Next 2023 un Latvijas Mākslas akadēmijas kuratoru specializācijas programmas konkursā Jaunais kurators! ir uzvarējusi latviešu māksliniece un kuratore Laima Daberte ar savu izstādes idejas pieteikumu Atrastais laiks. Tās realizācija līdz 15. jūlijam būs apskatāma mākslas telpā Pilot. Četru mākslinieku grupas ekspozīcijā tiek aplūkota cilvēka atmiņām raksturīga tendence – vietas un uztveres interpretācija dažādos veidos, ņemot vērā indivīda līdzšinējo pieredzi, tā brīža sajūtas, domas vai to trūkumu.
"Pateicoties iepriekšējai izglītībai arhitektūrā un studiju posmam Portugālē, uzmanību pievērsu lauka pētījumiem un mentālai kartēšanai, uztveres subjektivitātei, mēroga nozīmei un indivīda lomai koptelpas veidošanā. Radās jautājumi par telpas un mākslas darbu saikni, cilvēka un vietas, laika un telpas attiecībām. Konkurss bija stimuls tos pārskatīt no kuratora pozīcijas. Vieta iemieso pieredzi, tai veltīto laiku un domas. Dažādas pieredzes pārklājas, rodas jauni skatpunkti," par izstādes koncepciju stāsta tās autore, kura līdz šim ir piedalījusies vairākās izstādēs, projektos un simpozijos un patlaban apgūst kuratora specializāciju Latvijas Mākslas akadēmijā.
Izstādē Atrastais laiks ir redzami pašas Laimas Dabertes veidotie darbi, kurus caurvij smilšu motīvs. "Tukšums. Plašums. Dabas varenība un dažādas sakritības. Domājot par cilvēka vietu dažādos kontekstos un katra paša redzējuma mērogu, savas fotogrāfijas uzlūkoju kā mediju noskaņu un sajūtu translācijai," norāda māksliniece. Ekspozīcijā ir pārstāvēti vēl trīs autori, kuru daiļrade mijas ar viņu pasaules uztveri un skatījumu, kam kuratore pievērsusi uzmanību ilgāku laiku. "Vērošana tiešā veidā raksturīga fotogrāfijai, taču kontemplatīvi ir arī portugāļu mākslinieces Terezas Faleiru darbi. Dažādi mērogi un intereses atklājas šajos vērojumos," raksturo Laima Daberte.
Armanda Andžes analogajās fotogrāfijās iemūžināta cilvēka rīcības rezultātā pārmainīta ainava un procesi. Pētot vēsturiskās fotogrāfijas metodes, viņš izmanto tām raksturīgos trauslos un nenoturīgos materiālus. Notverto ainavu plates mainās, un šīs izmaiņas atspoguļo arī uztveres neviennozīmību, būtisku turpmākās pieredzes veidotāju, stāsta kuratore. "Savukārt Kristaps Freimanis pamana detaļas un nianses, kam viegli paiet garām, izceļ nejaušību un sakritību vērtību, atklāj jaunas pasaules, uz kurām projicē to radītāju un uztvērēju iekšējos procesus, ierauga dzīvību nedzīvās lietās," saka Laima Daberte.
Profesija – kurators
Rīgas Fotogrāfijas biennāles programmas Next 2023 un Latvijas Mākslas akadēmijas kuratoru specializācijas programmas konkurss ne tikai piedāvā pašmāju jaunajiem kuratoriem izdevību demonstrēt savas spējas, bet arī tiecas veicināt izpratni par kuratora ieguldījumu mākslas ekosistēmā. Apbalvojuma mērķis ir rosināt diskusiju par kuratora lomu mūsdienu mākslā un kultūrā – radoša personība un starpnieks, kas veido veiksmīgu dialogu ar sabiedrību, skaidro konkursa organizatori.
"Pieredzes pētnieks un pārraidītājs, savienotājs, aicinātājs. Kuratora iespējamais darbības lauks ir plašs. Sadarbojoties ar citu nozaru pārstāvjiem, var gūt un veidot neiedomājami daudzveidīgu pieredzi," uzskata konkursa Jaunais kurators! uzvarētāja Laima Daberte. Viņa piebilst, ka līdzās studijām Latvijas Mākslas akadēmijā tieši caur šo izstādi ir veidojies viņas iespaids par to, kādu nozīmi un ieguldījumu var dot kuratora līdzdalība, kādi ir kuratora pienākumi un uzdevumi, kādi negaidīti pavērsieni var atgadīties un cik patiesi dažāds ir skatījums uz šo profesiju.
Informācija: rpbiennial.com