Vienlaikus notiek divas nozīmīgas laikmetīgās mākslas meses, kurās riņķo kolekcionāri, kuratori, mākslinieki, dīleri, kritiķi, studenti un citi līdzjutēji: dārgā abc – art berlin contemporary un samērā demokrātiskā Positions Berlin. Vēl demokrātiskāks ir trešais gadatirgus Berliner Liste, kas ir Mākslas nedēļas satelītpasākums. Mesē mākslu var – un vajag! – ne tikai aplūkot un apjūsmot, bet arī iegādāties.
Mūsu māksla ir tuva un saprotama
Mese Positions Berlin bija sapulcējusi 78 galerijas no 16 valstīm. Tās iepazīstināja ar 233 māksliniekiem no 37 valstīm. Latviju pārstāvēja galerija Māksla XO, kuras stendā varēja iepazīties ar Artura Bērziņa, Ievas Iltneres, Pauļa Liepas un Paulas Zariņas daiļradi. Berlīnē pircējus atrada vairāki Pauļa Liepas grafikas darbi.
Galerijai Māksla XO no 2010. gada mesē Berlīnē izdevies pārdot Kristapa Ģelža zīmējumus, Kaspara Podnieka video, Guntara Sietiņa mecotintas, Tatjanas Krivenkovas un Artura Bērziņa gleznas. "Šeit mums ir vislabākais tirgus, berlīniešiem mūsu māksla ir tuva un saprotama," saka galerijas vadītāja Ilze Žeivate. "Savukārt Ķelnē to nevar pārdot – tur ir pavisam cita publika."
Šogad Māksla XO piedalās gadatirgos Viļņā, Berlīnē un Budapeštā. Uz Ungārijas galvaspilsētā 8.–11. oktobrī notiekošo forumu Art Market Budapest tiks vesti Ivara Heinrihsona, Helēnas Heinrihsones, Harija Branta un Gintera Krumholca jaunākie darbi. Budapeštā šogad īpaša uzmanība tiks veltīta Baltijai: mesē piedalīsies galerijas Māksla XO un Bastejs, trīs galerijas no Lietuvas un divas no Igaunijas.
Tirgus Berlīnē ir vājš
Mākslas darbu cenu amplitūda gadatirgū Positions Berlin, kuru četrās dienās apmeklēja 18 000 cilvēku, šogad bija no 250 līdz 50 000 eiro. Tika pārdoti mākslas darbi par kopējo summu 1,1 miljons eiro.
Positions Berlin mākslinieciskais vadītājs Heinrihs Kārstenss sarunā ar KDi stāsta: "Bieži var dzirdēt, ka Berlīne ir nozīmīgs pieturpunkts laikmetīgajā mākslā – šeit darbojas lielas galerijas, šeit dzīvo un strādā ievērojami mākslinieki no visas pasaules, taču mākslas tirgus Berlīnē ir vājš. Tikai 10 procentu darījumu Berlīnes galerijās tiek noslēgti ar vietējiem kolekcionāriem, tāpēc mēs vēlamies nostiprināt tirgu un piedāvāt platformu galerijām, kuras nepiedalās mesē abc – art berlin contemporary." Viņš uzskata, ka Berlīnē vienlaikus var notikt vairāk nekā divi mākslas forumi: "Piemēram, Maiami decembrī notiek divi desmiti gadatirgu."
Mesē abc – art berlin contemporary sevi izrāda turīgākās galerijas, kuras kļuvušas par globāliem spēlētājiem, savukārt Positions Berlin ieņem citu nišu. "Mēs vēlamies izcelt mazākas galerijas, kuras strādā ar pieciem sešiem lieliskiem māksliniekiem un eksponē viņu darbus nelielās telpās ārpus Berlīnes vai Londonas centra. Šādām galerijām bieži ir izcila izstāžu programma kā, piemēram, Rīgas galerijai Māksla XO," uzsver Heinrihs Kārstenss.
"Ja mesē piedalās 200–300 galeriju, apmeklētājam nav iespējams to visu kārtīgi aplūkot. Mēs cenšamies radīt intīmāku atmosfēru, jo māksla ir komunikācija. Positions Berlin dalībnieku skaits arī turpmāk nepārsniegs 90 galeriju – svarīgi, lai cilvēks varētu izstaigāt ekspozīciju stundas laikā. Viņš visu apskatās, iedzer kafiju un atgriežas stendos, kuros kaut kas piesaistījis viņa uzmanību. Viņš var parunāt ar galeristu un mākslinieku," piebilst Heinrihs Kārstenss.
Zelts katram iedzīvotājam
Mese Positions Berlin piedāvā mākslu, kura labi iederēsies gan privātmājas guļamistabā, gan biroja konferenču zālē. Savukārt gadatirgus abc – art berlin contemporary iepriecina ar konceptuālāko sortimentu. Kad nokļūsti šīs meses telpā, uzreiz nevar saprast, kur atrodies – mēbeļu, dizaina vai performances izstādē. Šis gadatirgus ir tik ekstravagants, ka neparedz klasisko stendu iekārtošanu – katra galerija var reprezentēt savus māksliniekus, kā tai ir ērtāk. Var izmantot sienu vai divas, var tikai nosacīti iezīmēt stūri, var uzbūvēt istabu. Māksla var pieņemt dažādas formas un ieņemt dažādas pozas.
Kas tie par pingponga galdiem, kurus rotā uzraksts "Morgen ist die Frage"/Rītdiena ir jautājums? Tā ir kulta taizemiešu mākslinieka, attiecību estētikas virziena pārstāvja Rirkrita Tiravanižas darbs, veidots kā atsauce uz slovāku konceptuālista Jūliusa Kollera (1939–2007) 70. gados dibināto Pingponga biedrību, kura aicināja Čehoslovākijas iedzīvotājus spēlēt galda tenisu, tādējādi iesaistoties "komunikatīvā apmaiņā". Māksliniekus mesē pārstāvēja galerija Neugerriemschneider (Berlīne) un Martina Jandas galerija (Vīne).
Pēc pingponga mača varēja doties uz blakus esošo Berlīnes galerijas König ekspozīciju. Šeit satiku Londonas muzeja Tate Modern direktoru Krisu Derkonu un Saūda Arābijas pilsētas Džidas galerijas Athr vadītāju Maiju el Halilu. Beļģis Kriss Derkons 2017. gadā atstās amatu Londonā un kļūs par Berlīnes teātra Volksbühne intendantu. Krisam Derkonam un Maijai el Halilai ap kaklu bija aplikta ķēdīte ar zelta kulonu kuba formā.
Šie juvelierizstrādājumi ir daļa no König pārstāvētās poļu mākslinieces Alisjas Kvades instalācijas GoldVolks. Lielā stikla vitrīnā tika izstādītas 97 ķēdītes ar kubiem. Katrs kulons simbolizē 97 valstu zelta rezerves attiecībā pret katras valsts iedzīvotāju skaitu. Saskaņā ar Pasaules Zelta padomes datiem vislielākās zelta rezerves ir ASV – 8 133,5 tonnas. Otrajā vietā ir Vācija – 3 384,2 tonnas.
Poļu māksliniece vēlējās noskaidrot, cik daudz zelta piederētu katram valsts iedzīvotājam. Pirmajā vietā būtu Šveice – katram pienāktos 129,01 grams. Tik daudz sver Šveici simbolizējošais kulons Alisjas Kvades instalācijā. Otrajā vietā ir Libāna (48,75 g), trešajā – Vācija (41,78 g). Latvija mākslinieces izveidotajā reitingā ieņem 44. vietu (starp Azerbaidžānu un Irāku) – ja mūsu valsts zelta rezerves tiktu vienmērīgi sadalītas iedzīvotājiem, katrs iegūtu 3,05 gramus. Latvijas kulonu kopā ar ķēdīti mesē varēja iegādāties par EUR 2900,85 (plus PVN). Pēdējā vietā zelta topā ir Jemena (0,06 g).
Krisam Derkonam ap kaklu bija Beļģijas bagātības simbols, Maijai el Halilai – Libānas iespaidīgais kubiņš. Vēlāk noskaidroju, ka greznoties varēja ne tikai prominences, bet visi interesenti – meses apmeklētāji tika aicināti kaut uz neilgu laiku pielaikot savas valsts kulonu.
Turīgie mākslas mīļotāji varēja sevi iepriecināt ne tikai ar Alisjas Kvades zeltu, bet arī ar ķīniešu zvaigznes Aja Veiveja čuguna zālienu, kuru piedāvāja Berlīnes galerija Neugerriemschneider un Pekinas Magician Space. Līdzīga instalācija pašreiz ir skatāma Aja Veiveja personālizstādē Londonas Karaliskajā mākslas akadēmijā.