Es skrēju pār dzelmēm/ Un kļuvu par vētru – Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā aplūkojamā izstāde Aspazija. Vētra ievadā citē dzejnieces rindas no dzejoļu krājuma Raganu nakts (1923). Šīs ekspozīcijas mērķis ir pētīt un iepazīstināt sabiedrību ar Aspazijas "vētrainajām šķautnēm", uz cilvēktiesībām orientēto ideju novitāti un to pārmantojamību un aktualitāti mūsdienās.
"Aspazija ir mutuļojoša personība, kas izpaužas gan viņas daiļradē, gan sabiedriskajā darbībā, gan viņas attiecībās ar Raini," sarunā ar laikrakstu Diena uzsver izstādes kuratore Linda Grīnberga. Šajā ekspozīcijā ir izstādīti Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli – dzejas un lugu manuskriptu fragmenti, portreti, vēstules.
Izstādes izteiksmīgā iekārtojuma autors ir mākslinieks Ints Sedlenieks. "Izstādes iekārtojuma ierosme nāk no jūras tēmas. Mums bija doma par burām kā ideju nesējām. Aspazija bija literatūras tradīciju un sieviešu tiesību celmlauze, kuras darbība izaug no viņas pašas iekšējā temperamenta un pieredzes," norāda ekspozīcijas kuratore.
Zaudētās tiesības
Viens no literātes zīmīgākajiem darbiem sieviešu tiesību jomā ir luga Zaudētās tiesības, kas ir sarakstīta un iestudēta XIX gadsimta nogalē. Tajā laikā tā izraisa polemiku starp jaunās un vecās strāvas pārstāvjiem. Uz izteikto kritiku Aspazija nolasa referātu, paskaidrojot sieviešu beztiesīgo stāvokli un piesakot dubultās morāles tēmu sabiedrībā, kurā visi pārmetumi tiek veltīti tikai lugas galvenajai varonei Laimai.
Sieviešu tiesību ideju vētrainā izlaušanās tālāk tiek turpināta publicistikā un runās. Arī no Saeimas tribīnes dzejniece pievērš uzmanību sieviešu jautājuma sociālajiem aspektiem – nabadzībai, nenovērtētajam ieguldījumam ģimenes uzturēšanā, beztiesiskajam stāvoklim patriarhālajā sistēmā – un akcentē sieviešu nepieciešamību augt garīgi – izglītoties un strādāt.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 9. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!