Pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados radikāli mainījās kino valodas iezīmes, veidojās jauna pieeja naratīva jeb vēstījuma strukturēšanā, tradicionālā vēstījuma linearitāte, kurā dominēja stāsts, daudzu režisoru darbos tika aizstāta ar tēlu ekspresivitāti. Tika iedibināti, Deivida Bordvela vārdiem runājot, parametriskā vēstījuma principi, vizuāli reālistiska vide, dabas ainava, kā arī pilsētainava tika pozicionēta kā filmas personāžu izjūtu, apziņas stāvokļa vai mentalitātes metafora, savā ziņā kino atdzima 20. gadsimta sākuma literārā imažisma tradīcija. Šie procesi atspoguļoja ne tikai jauna kino stila meklējumus, bet pārdefinēja arī skatītāja lomu kino vēstījuma uztverē: skatītājam nācās ar lielāku intensitāti "nolasīt" uz ekrāna redzamos tēlus, bija jākļūst par vēstījums subjektu, savā ziņā par daudz aktīvāku līdzautoru filmai. Piedāvātā lekciju cikla mērķis ir raksturot šīs tendences, pievēršoties to aizsācējiem (Antonioni, Bergmans, Godārs, Mals un citi.), kā arī izsekot šādas kino valodas dzīvotspējai mūsdienu kinematogrāfā (Angelopuluss, brāļi Koeni, van Dormaels, Noe, Aranovskis, Trīrs un citi).
Pirmās lekcijas tēma, kas notiks 3. aprīlī, ir Skatu punkta un kadrējuma funkcijas Mikelandželo Antonioni filmās. Par klasisku piemēru jau kļuvusi Antonioni filma Sarkanais tuksnesis/Il deserto rosso (1964), kad fiziski pārveidotā industriālā, tuksnešainās ainavas iezīmes kalpo par tēliem, kuru nolūks ir atainot galvenās varones neirotiskumu un fobijas. Režisora filmas no skatītāja prasa īpašu jūtīgumu, vienlaikus piedāvājot eksistenciāli vizuālu baudu. Šai lekcijā tiks izmantoti arī fragmenti no filmām Piedzīvojums/L'avventura (1960), Nakts/La notte (1961), Aptumsums/L'eclisse (1962), kā arī no filmas Zabriskie Point (1970). Tiks sniegti līdzīgu principu pielietojuma piemēri arī no citu režisoru darbiem.
10. aprīlī būs iespēja apmeklēt lekciju Depresija un seksualitāte Luija Mala filmās. Luijs Mals, cita starpā, savā filmās pievēršas arī "neatļautajām" tēmām, piemēram, depresijai un pašnāvībai filmā Malduguns/Le feu follet (1963), un lekcijā tiks aplūkoti tie vizuālie tēli un kino kodi, kas neķerminisko indivīda esamību ļauj projicēt uz formāli reālistiskiem tēliem. Viens no centrālajiem jautājumiem ir - vai kino ar klaji vizuālu instrumentāriju spēj uzrunāt skatītāju abstrakcijas, vispārinājuma līmenī. Tiks izmantoti piemēri no Mala filmām Lifts uz ešafotu/Ascenseur pour l'échafaud (1957), Mīlnieki/Les amants (1958), Sirdsklauves/Le souffle au coeur (1971), Šabrola agrīnajiem darbiem un citu režisoru filmām.
16. aprīļa lekcijas tēma ir Absurda teātris un kino: Romāna Polaņska agrīnā daiļrade. Pagājušā gadsimta piecdesmito gadus vidus un sešdesmitie gadi bija laika posms, kad absurda dramaturgi (Bekets, Pinters, Jonesko, Adamovs, Simpsons) izraisīja apvērsumu dramaturģiskajā domāšanā, pievēršoties, cita starpā, valodas kā saziņas līdzekļa kritikai. Viņa darbu jēga bija nolasāma lugu kopējā struktūrā, pauzēm jeb klusumam tika piešķirta koncentrētāka semantiskā slodze nekā pašiem vārdiem. Polaņska agrīnie darbi demonstrē šīs jaunizveidotās tradīcijas ietekmi uz kino, tāpēc tiks aplūkoti piemēri no režisora 50. gadu sirreālajām īsfilmām, kā arī no Polaņska melnās komēdijas Strupceļš /Cul-de-sac (1966). Tiks izmantoti arī piemēri no Viljama Fridkina filmas Dzimšanas dienas svinības /The Birthday Party (1968), Klaiva Donnera filmas Uzraugs /The Caretaker (1963) (abas ir Pintera lugu ekranizācijas).
23. aprīlī Viktors Freibergs lasīs lekciju Episkais un liriskais Teo Angelopolusa filmās. Ikviena Angelopolusa filma ir ar skaidru politisku zemtekstu, taču šim konkrētajam vēsturiskajam stāstam kā pretstats ir viņa filmu hipnotiskā vizualitāte. Zaļganie un pasteļkrāsas toņi, dūmaka un migla, kontrastainās krāsas, lēnais filmu plūdums, lēnīgā un meditatīvā kameras kustība, piešķir visiem notikumiem nosacītību, pārvēršot viņa filmas par alegoriju un ļaujot nolasīt klaji eksistenciālu zemtekstu viņa filmās. Tiks izmantoti piemēri no filmām Ulisa skatiens /To vlemma tou Odyssea (1995), Mūžība un vēl viena diena /Mia aioniotita kai mia mera (1998), Ainava miglā /Topio stin omichli (1988) un no citiem šī vizuālā fantasta darbiem.
Cikla noslēgumā, 30. aprīlī, būs iespēja apmeklēt lekciju Jaunās kino tehnoloģijas – jauns kino?. Šai lekcijā tiks aplūkota virkne piemēru no dažādu mūsdienu autoru darbiem kā ilustrācija tam, ka iepriekšējo autoru īstenotā apziņas dramatizācija ir vienlīdz aktuāla arī jaunākajās art-house filmās. Tiks izmantoti piemēri no Van Dormaela filmas Misters Neviens/Mr. Nobody (2009), Gaspara Noes filmas Dodies nebūtībā/Enter the Void (2010), Aranovska filmas Strūklaka/The Fountain (2006), kā arī fon Trīra jaunākā filmas Melanholija/Melancholia (2011) un arī Poškus filmas Kolka Cool (2011). Tiks izmantoti arī citu režisoru filmu piemēri, tostarp no Koenu filmas Bārtons Finks/Barton Fink (1991).
Lekciju cikls Meditatīvās provokācijas: apziņas stāvokļa atainojums kino norisināsies no 3. līdz 30. aprīlim kinoteātrī Ksuns Elizabetes ielā 83/85. Lekciju sākums plkst. 20, lektors – Viktors Freibergs. Lekciju ciklu rīko Kino galerija.