Britu videomākslinieks Stīvs Makvīns aizsāka savu karjeru, filmējot galvenokārt īsa formāta mēmos un melnbaltos kinodarbus. To starpā bija īsfilmas Lācis (Bear, 1993), kas attēlo īsu un neparastu divu kailu vīriešu tikšanos, Ar akmens seju (Deadpan, 1997), kurā pats Makvīns stāv pie ēkas, kuras siena atkal un atkal krīt viņam virsū, un Bungu rīboņa (Drumroll, 1998), kuru Makvīns uzņēma, piestiprinot kameras mucai un ripinot to pa Manhetenas ielām.
2008. gadā Stīva Makvīna pirmā pilnmetrāžas mākslas filma Izsalkums (Hunger) guva tūlītēju starptautisku atzinību. Filma ar aktieri Maiklu Fasbenderu galvenajā lomā dramatizē ĪRA (Īru republikāņu armija) aktīvista Bobija Sendsa dzīves pēdējos mokošos mēnešus Belfāstas Meizas cietumā. Filma saņēma Kannu kinofestivāla balvu Zelta kamera un FIPRESCI (Starptautiskā Kinokritiķu federācija) balvu, kā arī vairāk nekā 40 citas balvas visā pasaulē, tostarp BAFTA (Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija) balvu, sešas IFTA (Īru Kino un televīzijas mākslas akadēmija) balvas, kā arī tika atzīta par Eiropas Kinoakadēmijas Gada atklājumu.
Viņa otrā pilnmetrāžas filma Kauns (Shame), kurā galvenajā lomā atkal filmējās Maikls Fasbenders, sniedza pārliecinošu un aktuālu ieskatu mūsdienu cilvēka vajadzībās, dzīvesveidā un notikumos, kas veido pieredzi. Šī filma 2011. gadā Venēcijas filmu festivālā saņēma Jaunā kino balvu, FIPRESCI balvu un Volpi kausu par Maikla Fasbendera sniegumu, kā arī tika apbalvota ar vairāk nekā 40 citām starptautiskām balvām, tostarp divām Eiropas Kinoakadēmijas balvām par kinematogrāfiju un montāžu.
Stīva Makvīna trešā pilnmetrāžas filma 12 gadi verdzībā (12 Years a Slave) piedalījās lielā skaitā starptautisku festivālu, tika demonstrēta 48 valstīs un saņēma vairāk nekā 200 balvu, tostarp Amerikas Kinoakadēmijas balvu Oskars kategorijā Gada labākā filma, BAFTA balvu un divas IFTA balvas.
Vairāk informācijas par Eiropas Kinoakadēmijas filmām un apbalvošanas kategorijām: www.europeanfilmawards.eu