Esiet sveicināti privātajā ballītē! – ieskatoties acīs teju katram no apmēram piecpadsmit grāmatas atklāšanas pasākuma apmeklētājiem, paironizēja izdevniecības Dienas grāmata galvenā redaktore Dace Sparāne. "Tā arī vajadzēja būt, jo visus it kā interesē, kas mums blakus notiek, bet, kad nonāk līdz reālajai pētniecībai, interesentu, diemžēl, nav nemaz tik daudz. Vēsturnieku Jurija Feļštinska un Vladimira Pribilovska (1956–2016) grāmata Korporācija. Krievija un VDK gadsimtu mijā ir ļoti, ļoti svarīga, lai saprastu pamatu, kas īsti notiek lielajā kaimiņvalstī, no kuras mēs visi esam atkarīgi. Manā skatījumā tā pirmām kārtām un galvenokārt iedod vispusīgu aptvērumu. Divi akadēmiski vēsturnieki (Feļštinskis turklāt ir ar diviem doktora grādiem gan Amerikā, gan Krievijā) dod jums faktu analīzi. Jā, ļoti kaislīgu faktu analīzi, viņu attieksmi nevar nepamanīt, un tomēr tie ir fakti. Kad ieraugi kopainu, saproti, ka nav neviena labā vai sliktā. Visi ir turpat vienā istabā vārījušies, cits ar citu saistīti no pirmsākumiem."
Ļoti monolīti apkopots
Vēsturnieki Jurijs Feļštinskis, kurš 1978. gadā emigrēja uz ASV, un Vladimirs Pribilovskis sāka šo darbu rakstīt 2005.–2006. gadā. 2007. gadā notika kratīšana Pribilovska dzīvoklī, un tika atņemts pirmais manuskripts. Grāmata ir divas reizes pārstrādāta un papildināta. Pēdējais izdevums, šis, nāk klajā jau ar atsaucēm uz notikumiem Krimā. Vēsturnieku monogrāfija Korporācija pirmizdevumu neīsinātā veidā piedzīvoja 2009. gadā ASV – The Corporation: Russia and the KGB in the Age of President Putin. Pirms tam, 2008. gadā, šis darbs dažādās redakcijās tika izdots angļu, holandiešu, portugāļu un poļu valodā. Korporācija krieviski pirmoreiz iznāca 2010. gadā, bet 2012. gadā – atkārtots izdevums.
Grāmatu latviešu valodā tulkojis karsto punktu žurnālists Atis Klimovičs, kurš pēdējos trīs gadus klātbūtnīgi un personīgi atbalsta ukraiņus viņu atbrīvošanās karā, gan uzklausot kareivju liecības, gan organizējot solidāru palīdzību kritušo karavīru bērniem Latvijā.
"Kādu laiku man šķita, ka esmu tulkojumam pieķēries ļoti vieglprātīgi. Beidzamos trīs gadus braucienos ņēmu tulkojamās lapas pat līdzi, bet tā arī darbam nepieķēros," Atis Klimovičs atceras sarežģīto darba procesu. "Neesmu piefiksējis, kad sāku, bet tas bija pirms visa tā, kas ir noticis Ukrainā. Tas nozīmē, ka vēl pirms Maidana, pirms 2013. gada. Līdz ar to mans skatījums tagad būtu citāds, mums nevarēja sapņos rādīties tas, kas ir noticis ar Krimas aneksiju un karu Ukrainā," saka tulkotājs.
Atis Klimovičs monogrāfiju Korporācija salīdzina ar šausmu grāmatu pieaugušajiem: "Bērniem tādas ir, un tas ir normāli. Atšķirībā no mums viņi zina, ka Sarkanā Roka vai Sarkanais Plašķis realitātē nepastāv, ka tikai pabaidāmies. Mēs savukārt lasām un saprotam, ka tas viss pastāv. Mēs esam bijuši samērā tuvi aculiecinieki, esam dzīvojuši līdzi, kā vieni noziegumi seko citiem – vai tā bija Muzikālā teātra epopeja ar ķīlnieku "atbrīvošanu", vai – namu spridzināšana. Tas šeit ir ļoti monolīti apkopots. Autoru pozīciju nevar nejust, bet tas ir tikai normāli."
Korporācija stāsta par murgu, no kura nav iespējams pamosties. Tulkotājs savām acīm ir redzējis pilnu baznīcu ar karavīru līķiem, bet Doņeckas lidostas aizstāvis Andrejs intervijā Klimovičam par vienu no emocionālākajiem brīžiem atceras mirkli, kad viens no savējiem ticis "izslēgts" no aprites: "Netālu sprāga šāviņš un sarāva gabalos vienu karavīru. Tad, lūk, daļa no viņa sejas tika uzsviesta uz minētā cilvēka automāta. Un zini, kas ar viņu notika, viņš sāka klanīties. Pusotru stundu – sēdēja, tad pieliecās un tad atkal iztaisnojās. Viss, tas vairs nebija karavīrs, ar viņu bija cauri. Bet viņš taču jau iepriekš bija atradies apšaudēs…." (Lsm.lv.29.05.2017.)
Jāmainās arī žurnālistiem
Monogrāfijā ir 11 nodaļas: Koržakova sazvērestība; Who is mr. Putin; Putins Sanktpēterburgā; Putins Maskavā; Otrais Čečenijas karš; Operācija "Pēctecis"; FDD, oligarhi, klani; Prezidenta cilvēki jeb aģenti un objekti; Vadāmā demokrātija; Mediju apspiešana; Nolīgto slepkavu laiks. Pielikumā – bijušā Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieka Andreja Illarionova uzstāšanās ASV Pārstāvju palātas ārlietu komitejā 2009. gada 25. februārī – No konkurences uz kolaboracionismu: nostiprinot ASV un Krievijas attiecības.
"Vladimira Pribilovska pēkšņā nāve pagājušajā gadā liecināja, ka viņš ir aizskāris režīmu. 2016. gada 14. janvārī mediji ziņoja, ka pēc tam, kad tēvs bija trīs dienas klusējis, dēls Maskavā aizgājis pie viņa uz dzīvokli un atradis tēvu mirušu. Nav bijis daudz pazīmju, ka viņam būtu tik slikti ar veselību…" par reakciju uz neērto saturu stāsta Atis Klimovičs.
Savukārt Dace Sparāne Korporāciju – Putina "radošo biogrāfiju" dēvē par "atvēsinošu peldi". Lūk, daži tiešām "atvēsinoši" citāti:
"Vienīgais, kas šodien Putinu attur no iebrukuma Baltijas valstīs, ir to dalība NATO. Nekādu citu kavējošu faktoru šai ziņā Putinam nav. Viņš baidās tikai no NATO. Un, kamēr Putins uzskata, ka NATO uz iebrukumu Baltijā atbildēs ar plaša mēroga karu pret Krieviju, Latvija, Lietuva un Igaunija ir drošībā. Taču, tiklīdz Putins nospriedīs (un nav būtiski, kļūdaini vai pareizi), ka Baltijas valstu dēļ NATO karu ar Krieviju nesāks, Krievijas armija ieies Baltijas valstīs. Nekādas ilūzijas šajā sakarā lolot nevajadzētu. Baltijas republikām, tā vai citādi, ir kopīgs liktenis. Putina mērķis – sagrābt kaimiņvalstis, kas agrāk atradušās PSRS sastāvā, pēc "Ukrainas shēmas", un tas nozīmē – izraisīt karu ar mērķi sagrābt teritoriju, apgalvojot, ka Krievija karā nepiedalās," raksta Jurijs Feļštinskis. Citētajā labi var just Daces Sparānes pieminēto "kaislīgās faktu analīzes" intonāciju. "Sākot ar Dienas dzimšanu kopš 1991. gada, kur es arī kaut kādā ziņā esmu piedzimis, esam mācījušies bezkaislīgu, maksimāli objektīvu, attālinātu reportiera vai žurnālista darbu. Tagad situācija ir mainījusies. Ir jāmainās arī žurnālistiem un reportieriem. Tāpēc es šo divu vēsturnieku virzienā par viņu pozīciju akmeņus nesviestu," uzsver Atis Klimovičs.
Monogrāfijas redaktorei Gundegai Blumbergai Korporācija likusi kārtējo reizi pārliecināties, cik svarīgi ir "nelasīt tikai vienu avīzi, bet uztvert daudzslāņainu informāciju" un ka "Krievija uz zemeslodes nav izolēts ļaunums". Viena no pirmajām grāmatas lasītājām dzejniece Inese Zandere Korporācijas latviešu izdevumu uzskata par "rokasgrāmatu praktizējošam žurnālistam", jo pielikumā ir korekti latviskota "leksika, ko katrs nemākulis līdz šim tulkoja, kā gribēja".
pēteris
>:-)