Mums ir vajadzīgs varonis!

Liela mēroga iecere"Ir komanda, konkrēti cilvēki un pārliecība par to, ka projekts nepaliks tikai runu līmenī, bet būs arī darbi," Martinsons komentē savu ideju filmēt šāda mēroga darbu un atgādina, ka, piemēram, Amaya tapusi no pašu savāktās naudas, bet Nacionālais Kinocentrs atbalstījis tikai pašu beigu posmu – vairs nav bijis variantu, jo filmai vajadzēja pēcapstrādi. Summa bijusi mazāka nekā divdesmit procenti no visa filmas budžeta.  Jaunā filma būšot tik ietilpīga, ka tās autori cilvēkus grib ieinteresēt par šo projektu jau laikus. "Šobrīd tiek izstrādāta mājaslapa, kur būs atrodama visa informācija par topošo filmu un kur ikviens varēs ziedot, par to saņemot kādu virtuālu lietu. Respektīvi, katrai summai būs kāds materiālais segums."Pašlaik aprēķini rāda, ka Nameja budžets būs divarpus līdz trīs miljoni latu. "Rīgas sargu budžets bijis 2 200 000 latu. Tādēļ filma būs latviešu, lietuviešu un vāciešu kopražojums – galu galā, tolaik, kad risinājās filmā atspoguļojamie notikumi, zemgaļi, žemaiši un vācieši karoja savā starpā. "Tagad apvienosimies vienā projektā! Tai jābūt filmai, kas uzrunā ne tikai miljonu latviešu, bet arī trīs miljonus lietuviešu un daudzos miljonus vāciešus."Režisors ir reāls, apzinoties – valsts budžetā nekad nebūs tik daudz līdzekļu, kuru varētu pietikt vienai lielbudžeta filmai. "Līdz šim neesmu bijis izredzēto lokā, kuriem dod naudu filmām. Mana jaunākā filma Klusa nakts, kurai pirmizrāde būs 2013.gada janvārī, būs lietuviešu filma. Projektu iesniedzu arī Latvijā, bet man pat neiedeva dažus tūkstošus latu. Tāpēc, tur Latvijas vārda nebūs." Arī Nameju Valsts Kultūrkapitāla fonds nav atbalstījis, savukārt NKC pagaidām nav izsludināts konkurss. "Tas mani neapstādina, lai gan uzskatu, ka filmas motivācija atbilda viņu (VKKF) prioritātēm. Mans mērķis nav skaidroties, bet gan taisīt filmu," vien nosaka Martinsons. Projekta Namejs izveidei tomēr būs nepieciešams apzināt visdažādākās finansēšanas iespējas, saprotot un arī negaidot, ka valsts pilnībā finansēs šo projektu, filmas autori tomēr vēlas akcentēt Nameja potenciālo nozīmīgumu.Filma uzzīmējās acu priekšāŅemot vērā šā brīža problēmas ar valsts finansējumu kinoindustrijai, drīkst būt vai nu ļoti maza budžeta filma vai lielbudžeta grandioza filma, kas būtu vajadzīga tautai, secinājis Martinsons, kura beidzamās pilnmetrāžas filmas Klusa nakts uzņemšana izmaksājusi vien 25 000 latu. "Svarīgi, lai cilvēki sekotu līdzi jau kopš paša pirmā brīža un kādā posmā ar vienu vai diviem latiem apliecinātu savu atbalstu. Attīstītajās valstīs ir ļoti populāri, ka ziedojumi sastāda apmēram desmit procentus no filmas budžeta – projektiem, kas tautai ir saprotami un vajadzīgi." Par to visu domājot, Martinsons vēlreiz sameklējis un pārlasījis Laimoņa Pura tetraloģiju. Trešajā grāmatā, kas stāsta par virsaiti Nameju, viņš burtiski saskatījis filmas sižetu – tā vienkārši vizualizējās! "Romāns ir tik kinematogrāfisks, un tajā iekšā ir viss, kas nepieciešams filmai!" Pēc tam Martinsons sācis meklēt domubiedrus, stāstīt par savu ideju un gatavot komandu, ar kuru "ieņemt Everestu". "Pēdējā laikā mēs dzirdam cilvēku gaušanos, cik viss ir slikti un grūti; izplatās tāda negatīva enerģija, cilvēkiem nav stimula. Tas man rada pārliecību, ka šī filma un Nameja tēls varētu būt tas, kas cilvēkiem atdotu lepnumu, ka esam Nameja pēcteči, ka mums bijuši tādi senči, ka mēs te dzīvojam. Un saņemt to spēcīgo, pozitīvo lādiņu, ko cilvēki var saņemt, noskatoties Drošsirdi vai Patriotu, un saprast, ka ir vērtības, kas tevi var darīt stipru." Režisors vēlreiz uzsver: mums ir vajadzīgs varonis – cilvēks, kas ir reāla vēsturiska personība; taču filma nekādā gadījumā nebūšot pasaka.Ar Ēķi aktierus nedalīsVai Martinsonu nav samulsinājis fakts, ka gandrīz vienlaikus ar viņu par filmu ar līdzīgu nosaukumu paziņojis Ēķis un Grauba? "Vai tad es izskatos samulsis?" saka Martinsons, kurš uz šo konkurenci skatoties ļoti veselīgi – galu galā, diez vai šīs abas filmas tiks pabeigtas vienlaikus. "Ir jāsaprot: tuvojas Latvijai ļoti nopietni gadi, kas sākas ar 2015.gadu un beidzas ar 2018.gadu: strēlnieku simtgade, Latvijas dzimšanas diena. Ja liktenis būs labvēlīgs, divas filmas par šo tēmu nekādā gadījumā nebūs par daudz. No tā skatītājs tikai iegūs." Tik traki kā savulaik, kad vienlaikus tapa vairāki TV seriāli un to veidotāji dalīja aktierus, gan laikam nebūšot. "Tas ir ļoti interesants jautājums. Kad ir lieli projekti, ir daudz iespēju, un mēs neesam ierobežoti aktieru izvēlē. Nebūs tā, ka Ēķis ņems no Nacionālā teātra, es – no Dailes vai Valmieras. Protams, tā varētu būt mūsu klusa vienošanās: mēs satiksimies kaut kur Kauņā un slepus vienosimies – metam uz pirkstiem, kurš ņems kurus aktierus..." Jau pavisam nopietni Martinsons uzsver – filmu uztaisīs tas, kurš to uztaisīs, turklāt pašlaik valdošā gaisotne dodot stimulu gan viņam, gan Andrejam [Ēķim], kuru viņš nekad nav uzskatījis par konkurentu. "Esam labi paziņas, un tieši kino jomā mūsu ceļi bieži sanākuši kopā, vienīgi viņš pagaidām nav ķēries klāt mazbudžeta filmām." Māris Martinsons atzīst, ka izaicinājums ir ļoti liels. "Ja Ēķis būtu klusām pateicis, ka taisa filmu, pēc divām nedēļām to visu aizmirstu. Tagad ir pilnīgi citādi – cilvēku interese par notiekošo ir ļoti liela," priecājas Martinsons. Klusībā viņš esot iedomājies, kurš aktieris varētu nospēlēt viņa režisētajā Namejā, taču, kurš tas būs, to rādīs laiks. Viens ir skaidrs: filma jāpabeidz līdz 2015.gadam.