Mācības vācu skolās, pirmie publicētie darbi vācu valodā, viena no pirmajām darba vietām vācbaltiešu laikrakstā - tās ir atslēgas frāzes, kas raksturo Blaumaņa jaunības gadus. Rakstniece Anna Brigadere dalījusies atmiņās, ka "kulturālu sabiedrību Blaumanis gan meklējis ārpus savas tautas, sevišķi savas darbībās pirmajā laikā, kur tas daudz apgrozījies vācu literāriskās aprindās un bijis kādu laiku arī Zeitung für Stadt un Land līdzstrādnieks".
Kāda strīda reizē Blaumanis dramatiski izsaucies: "Bet es gribu laukā. Laukā no tā pīļu dīķa!" Šis strīda karstumā izteiktais izsauciens parāda rakstnieka ambīcijas būt novērtētam ne tikai savā tautā, bet arī no sveštautu kritiķu puses. Nonākot jaunā vidē un iepazīstot neierastus cilvēkus, Blaumanis pārvērtēja jaunībā aizsākto virzību uz iekļaušanos vācu kultūrā. 25 gadu vecumā viņš izdarīja apzinātu izvēli tiekties pēc latviešu sabiedrības un kultūras. Tas ir pagrieziena punkts, kas šodien ļauj rakstnieku dēvēt par vienu no spilgtākajiem 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta sākuma latviešu rakstniekiem, pastāstīja muzejā.
Lekcijā klausītāji uzzinās, kāpēc nebija nemaz tik viegli pieņemt lēmumu par labu latviešu rakstniecībai, kā arī kādas personības un vide rosināja topošo rakstnieku pievērsties latviešu kultūras un valodas izkopšanai.