Dzejas slams kā sacensība starp autoru izpildītajiem oriģināldarbiem ir kļuvis populārs visā pasaulē. Latvijā šāda tradīcija ieviesusies salīdzinoši nesen, taču laika gaitā arī šeit pasākums ieguvis atpazīstamību it īpaši jauniešu vidū. Rīgā to organizē bezpeļņas organizācija Poetry Latvia jeb divi jauni un aktīvi puiši Miķelis Raudseps un Verners Jaunākais.
"Dzejas slams kā parādība, kaut arī ienācis nesen, ir ieņēmis sev stabilu vietu literatūras panorāmā. Es uzskatu, ka tas ir ļoti labs veids, pirmkārt, jauniešiem un jaunajiem autoriem komunicēt un attīstīt savas dzejas prasmes, kā arī lasīt priekšā, otrkārt, tas ir izglītojoši, tas ir aizraujoši, tur ir savs šova moments. Es esmu pilnībā par, man patīk," saka Pēteris Draguns.
Cīņa ir spraiga
Rīgā Dzejas slams notiek Spīķeru kvartālā aptuveni reizi mēnesī. Kopš pirmo reizi ASV, Čikāgā 1984. gadā notika šāda veida sacensība, formāts nav īpaši mainījies – aptuveni 10 dalībnieki dodas uz skatuves, organizatoru izvēlēta žūrija tos vērtē ar atzīmēm skalā no 0 līdz 10 ballēm, trijās kārtās nosakot uzvarētāju, kurš arī iegūst galveno balvu 75 eiro.
"Dzejas slams ir spraiga cīņa starp tā dalībniekiem un laba iespēja jaunajiem autoriem iegūt atpazīstamību," saka rakstnieks Svens Kuzmins, kurš arī bijis pasākuma žūrijā. "Tas ir arī treniņš, uzstājoties publiski, kas jaunam autoram ir ārkārtīgi svarīgi, kā arī iespēja uzzināt apkārtējo viedokli par saviem darbiem, kas ir neizbēgami vajadzīgs, ja ir vēlme turpināt nodarboties ar literatūru."
"Pieteikties drīkst jebkurš," stāsta viens no Dzejas slama organizatoriem Verners Jaunākais. "Ir daudzi cilvēki, kas sevī turēto vēlas pavēstīt kam vairāk nekā tikai ģimenei vai tuvākajiem draugiem. Mūsu mērķis ir dot vārdu pēc iespējas vairāk cilvēkiem, lai izteikties var ikviens, kas jūt aicinājumu to darīt. Mēs nešķirojam nevienu pēc jebkādām pazīmēm. Arī uz skatuves netiek šķirota ne valoda, ne kas cits."
"Tas piesaista auditoriju, kas parasti uz tradicionāliem dzejas vakariem sveču gaismā ģitāras skaņās ne mūžam nenāks, pārliecinot, ka dzeja nav tikai vecām tantēm domāta," uzskata dzejniece Iveta Ratinīka. "Šī spontānā performance prasa asāku reakciju. Problēma vienīgi, ka viss ir lielākā mērā atkarīgs no paša cilvēka paškritikas. Ir bijusi situācija, kad lielākoties žūrijā sēdējuši dzejnieki, uzvar garlaicīgs indivīds ar labu dzejoli, bet gadījumā, kad tur nav neviena dzejnieka, uzvar atraktīvs jaunietis ar briesmīgu tekstu."
Dzejas slamā vienmēr var novērot dalībnieku dažādību gan vecuma ziņā, gan izpildīto tekstu raksturā un tēmās. Dzejoļus daži lasa no pierakstiem, dažreiz tā ir lielizmēra, sarullēta lapa vai plaukstas izmēra blociņš, citi skaita no galvas. Manipulējot ar izteiksmi un intonāciju, un bieži vien improvizējot, dalībnieki panāk veidu, kā uzrunāt klausītājus ar savu skatuves tēlu, un nereti arī iegūst to simpātijas.
Žūrijas balss
"Daudz kas ir atkarīgs no vietas, kur tas notiek, arī no gadalaika, jo vasarā tam visam ir gaisīgaka noskaņa, bet rudenī vai ziemā ir pilnīgi citādi. Cilvēku uztvere mainās atkarībā no telpas. Bieži vien kāds dalībnieks atstāj par sevi labu iespaidu gan formā, gan saturiski, un viņi pamana arī Dzejas slamu žūrijas pārstāvji, kas pārstāv kādu literatūras sfēru vai kādu organizāciju, kas veido pasākumus. Piemēram, man saistībā ar Rīgas svētkiem, vajadzēja padomāt par kādu jauno dzejnieku, ko uzaicināt uz lasījumu, un, pateicoties tieši Dzejas slamam, atcerējos par vienu ekstravagantu jaunekli," atklāj dzejnieks Toms Treibergs.
Dzejas slamā nozīmīga loma ir žūrijai. Tieši žūrijas kritika aizņem lielāko pasākuma laiku. "Uz katru slamu tiek aicināti trīs žūrijas locekļi, no kuriem divi ir literatūras jomas pārstāvji un trešais kādas citas radošās jomas pārstāvis. Ir vēl arī ceturtais žūrijas loceklis – tas tiek izvēlēts no skatītājiem, un katrā kārtā ceturto krēslu aizņem jau kāds cits," stāsta Verners.
"Esmu slamā piedalījies vairākkārt, un vienmēr ir paticis. Reiz žūrijā bija Artis Ostups, viņš ievēroja manis lasīto un piedāvāja publicēt manu dzeju savā portālā punctummagazine.lv. Savas gaitas uzsāku tieši Dzejas slamā," norāda trešā slama, kas norisinājās Spīķeru kvartālā, uzvarētājs Raimonds Ķirķis.
Savu vērtējumu slamā dod skatītāji. Pēc žūrijas viedokļa izskanēšanas un atzīmju izlikšanas tiek sauktas balles, un skatītāji balso ceļot rokas. Visvairāk balsu saņemusī atzīme tiek pievienota pārējām četrām uz tāfeles. "Vērtēšanas sistēma paredz, ka no piecām atzīmēm zemākā un augstākā tiek nosvītrota, dodot katrai performancei vērtējumu no 0 līdz 30 ballēm. Katrā kārtā tikai puse tiek tālāk," noteikumus paskaidro Verners.
Abi Poetry Latvia pārstāvji iepazinušies ar slamu tad, kad to vēl organizēja mākslas centrs Totaldobže. "Mēs bijām aktīvi sacensības dalībnieki, tāpēc, kad sākotnējo rīkotāju entuziasms par slamu bija zudis, un pats pasākums līdz ar to. Attapāmies, ka Dzejas slams Rīgā nav noticis kādu laiku, un izlēmām, ka pašiem tas būtu jādara," stāsta Verners. "Pēc katra dzirdētā "paldies" ir sajūta, ka darām kaut ko labu. Mani iedvesmo šī atgriezeniskā saite, kas izveidojas ar skatītājiem. Patīkami ir apzināties, ka ar savu darbu iedvesmo arī citus."