Lai izteiktu savu pateicību un sajūsmu dižās aktrises Vijas Artmanes talantam, festivāls Baltijas pērle nolēma, ka labākā dāvana viņas jubilejā būtu režisora Voldemāra Pūces filmas Mērnieku laiki (1968) restaurācija.
Filma uzņemta pēc latviešu literatūras klasiķu – brāļu Reiņa un Matīsa Kaudzīšu – romāna ar tādu pašu nosaukumu. To pamatoti uzskata par Latvijas kino klasikas pērli.
Vairāk nekā 50 gadus glabātās 35 mm kinolentes pilnīgu atjaunošanu finansēja festivāls Baltijas Pērle, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs. Restaurācijas darbus veica Studija Lokomotīve.
Ar ko tas viss sākās? Ar to, ka ieradās mērnieki, satraucot visu apkārtni un noskaņojot citu pret citu kaimiņus, vai daudz ātrāk? Tajā gadā, kad baisās liesmās gāja bojā mazulis? Bija ražas novākšanas laiks, visi strādāja uz lauka. Pēc zibens spēriena mājā izcēlās ugunsgrēks. Neviens to nemetās apdzēst – stāvēja un noskatījās: “Dieva griba...” Šajā postošajā nelaimē sadega mazā Trīnīte. Vai tomēr tā nebija viņa?
Pagāja daudzi gadi, beidzot iestājās “mērnieku laiki”. Tos gaidīja jau sen, cerībā uz taisnīgu zemes sadali. Dažam radās iespēja tikt pie brangāka zemes gabala... un nav svarīgi, ka ar nekrietniem līdzekļiem. Ja zemes gabalus var izmērīt, cilvēku alkatībai un zemiskumam nav robežu.
Skaistā Liena ir iekārojama partija, un uzņēmīgais Prātnieks jau sen viņā ieskatījies, tomēr meitenes sirds pieder citam. Varētu šķist, ka runa par klasisku mīlas trīsstūri, bet tā vis nav. Ļaunprātība un mīlestība mērnieku laikos, jo cīņā par sievu un bagātību visi līdzekļi ir labi. Viltība un blēdība iestājas pret cieņu un cildenumu, lepnība un stūrgalvība – pret garīgo cēlumu un uzticību. Liena pieņem izmisumā sakņotu lēmumu, bet vienlaikus atklājas draudīgs noslēpums, kas glabāts vairāk nekā 20 gadus.
Filmā Mērnieku laiki piedalījās aktieri: Vija Artmane, Gunārs Cilinskis, Eduards Pāvuls, Elza Radziņa, Pēteris Cepurnieks, Kārlis Sebris, Pēteris Pētersons, Artūrs Dimiters, Harijs Liepiņš, Alfrēds Jaunušans.