Sākšu ar atrunu, ka filmas Neona dēmons/The Neon Demon, kuras glamūrīgā, indīgi dekoratīvā bilde dekorē šo rakstu, nav šīs nedēļas kinorepertuārā un visdrīzāk tā izkrīt no nacionāli tautiskā Līgo diskursa. Taču jūnijs un Līgo paies, gluži tāpat kā jūlijs, un Neona dēmons būs repertuāra aktualitāte – kinoteātris Kino Citadele to ir pieteicis kā augusta jaunumu (repertuārā no 12. augusta). Šis cakainais ievads ir veltīts ne tik daudz aprakstam par dāņu režisora Nikolasa Vindinga-Refna filmu Neona dēmons, kas maijā piedalījās Kannu kinofestivāla konkursa programmā, bet gan tēmai, kas pašlaik ir kinobiznesa dienaskārtībā, – tā ir virtuālo izrādīšanas kanālu aktīvā iesaistīšanās kino producēšanā. Taču, pirms ķeramies pie karstā jaunuma – virtuālā universālveikala Amazon kompānijas Amazon Studios ekspansijas –, vispirms tomēr par Neona dēmonu.
Starptautisko festivālu arēnā
Neona dēmons ir efektīga filma, brutāla, pašmērķīga, precīzi izskaitļota, – mērķēta nevis šaurajam Dānijas tirgum, pie kura ir piederīgs ambiciozais mākslinieks Nikolass Vindings-Refns, bet gan globālajai auditorijai. Galveno lomu atveido amerikāniete Ela Feninga – viņa tēlo 16 gadu veco Džesiju, kura nolēmusi iekarot Losandželosas modeļu biznesu. Aktrise Ela Feninga 18 gadu vecumā var lepoties ar spožu filmogrāfiju, viņas CV ir 50 lomu – amplitūdā no Holivudas grāvējiem līdz Sofijas Kopolas izsmalcinātajam opusam Kaut kur/Somewhere (2010).
Filmas Neona dēmons varone Džesija spēlē precīzi pēc ciniskā modeļu biznesa likumiem. Tik vien, ka šai iznīcinošajā biznesā var noturēties vienīgi tad, ja esi gatavs uz visu. Elas Feningas varonei tomēr ir robežas, ko nepiedod nāvīgi aizvainotās konkurentes – daiļas modeles pēc vaiga, asinskāras maitas, vellatas pēc dabas. Filma, kuras vizuālais veidols imitē glancēto modes žurnālu nereāli dekoratīvos "stailingus", apvieno gan tikumu drāmas – moralizējoša ekskursa (lūk, kāda ir modes biznesa asinskārā padrēbe) –, gan šausmu un vampīrsāgas elementus.
Režisors Nikolass Vindings-Refns (1970) allaž ir pratis efektīgi izspēlēt banalitātes un klišejas – gan dramaturģiskās, gan vizuālās – un dāņu kino kontekstā vienmēr kotējies kā komerciāli ārkārtīgi veiksmīgu filmu veidotājs, kurš atšķirībā no saviem kolēģiem (te jāpiesauc arī Larss fon Trīrs) nerotājas ar mākslas eksperimentiem, bet sekmīgi strādā ar žanru, to Eiropas režisori nemaz tik bieži nedara. Trilleris, šausmu filmu elementi – tā ir viņa stihija.
Pēdējos gados Nikolass Vindings-Refns ir ieredzēts starptautisko festivālu arēnā – trīs viņa pēdējās filmas, ieskaitot Neona dēmonu, pirmizrādītas Eiropas kino mekā – Kannu festivāla konkursa programmā, kura organizētāji tieši šajā māksliniekā ir saskatījuši jauno Dānijas režijas briljantu – režisoru, kurš spēj veikli balansēt uz brutālas komercialitātes un mākslinieciskas oriģinalitātes smalkās robežlīnijas. Te neapspriedīsim tēmu, ka visdrīzāk Kannu festivāla mīlestību pret Nikolasu Vindingu-Refnu veicinājis labi zināmais skandāls ar Larsu fon Trīru (režisora murgainā izmuldēšanās par nacismu) un viņa padzīšana no Kannu festivāla mīluļu loka.
Jāpiebilst, ka neviena no iepriekšējām Nikolasa Vindinga-Refna filmām līdz Latvijas kinoteātriem nav nokļuvusi, tikai kinoblogeri dažos seansos parādīja Draivu/Drive (2011), kaut filmai bija komercpotenciāls – starptautiski pazīstams aktieru ansamblis ar Raeinu Goslingu un Keriju Maligenu. Līdz Latvijas ekrāniem oficiāli nav nokļuvis arī režisora jaunības grāvējs Dīleris/Pusher (1996) – viena no komerciāli veiksmīgākajām dāņu filmām jaunāko laiku vēsturē. Tas, protams, neliedz iespēju iepazīties ar Nikolasa Vindinga-Refna daiļradi dažādos citos kanālos.
Filmas pēc pieprasījuma
Te arī laiks pāriet pie otras raksta tēmas par legālajiem filmu izplatīšanas kanāliem.
Kompānijas, kuras piedāvā pakalpojumu video on demand (VOD), patlaban globālajā kino biznesā ir kļuvušas par ārkārtīgi spēcīgiem tirgus dalībniekiem. Latvijā gan vispirms būtu jātiek galā ar terminoloģiju – "video pēc pieprasījuma" ir nejēdzīgs šī termina latviskojums, kaut profesionālajā vidē ir iegājusies tā angļu abreviatūra. Savu eleganto latviskojumu gaida arī termins SVOD – subscription video on demand – filmu izplatīšana internetā abonentiem. Arī globālais tīkls Netflix, kurš kopš gada sākuma oficiāli darbojas arī Latvijas teritorijā, piedāvā SVOD. Jā, ar paknapu filmu bibliotēku, jā, ar lielas kompānijas aroganci pret niecīgu tirgu, kāds ir Latvija. Filmas, kas atrodamas Netflix piedāvājumā, netiek tulkotas latviešu valodā. Teiksim, atšķirībā no Netflix piedāvājuma Zviedrijā, kur līdzās pamatīgai ārzemju filmu izlasei ir arī vērienīga zviedru filmu kolekcija, Latvijā Netflix nav nacionālā akcenta. Taču arī šī ir cita plaša tēma. Netflix vairāk nekā ar 75 miljoniem abonentu visā pasaulē Latvijas tirgus ir pārāk niecīgs, lai iespringtu, kaut, iespējams, tā parādīšanās stimulēs lokālos VOD pakalpojumu sniedzējus, piemēram, Lattelecom.
Meklējam nākamo ideju!
Maijā notikušā Kannu kinofestivāla dienaskārtībā bija vairākas diskusijas par VOD lielajiem spēlētājiem un interneta filmu izplatīšanas kanālu nozīmi. Nav noslēpums, ka kinoteātri, kas tradicionāli ir bijuši galvenās kino izrādīšanas vietas un noteikuši filmas komerciālo atdevi, patlaban ir kļuvuši tikai par vienu no dalībniekiem filmu izplatīšanas biznesā. Filmas izrādīšana kinoteātros joprojām ir ārkārtīgi būtiska (sasniegtās auditorijas un biļešu ieņēmumu ziņā), tomēr kinodarbu izplatīšana dažādos interneta kanālos, VOD un SVOD platformās kļūst arvien nozīmīgāka.
Pērn Kannu festivālā tika diskutēts par filmu izplatītāja un producētāja/ražotāja Netflix fenomenu, savukārt šogad zvaigznes statusā bija iekļuvusi kompānija Amazon Studios un tās pārstāvis Teds Houps. Amazon Studios līdzās Netflix ir viens no starptautiski ambiciozākajiem digitālo tehnoloģiju uzņēmumiem, kas nopietni pievēršas kino biznesam.
Neona dēmons ir viena no piecām Amazon Studios producētajām filmām, kas šogad tika pirmizrādītas Kannu oficiālajā programmā. Amazon Studios ir producējusi gan divas Džima Džarmuša filmas – Petersons/Paterson un Gimme Danger –, gan Vudija Allena Kafejnīcu sabiedrību/Café Society, gan dienvidkorejiešu meistara Parka Čan Vuka trilleri Jaunkundze/The Handmaiden.
Amazon Studios producē Vudija Allena televīzijas seriālu. Lai kā Vudijs Allens laiku pa laikam ir publiski gaudies par šo avantūru un savu piekrišanu strādāt sešu sēriju seriāla formātā, turklāt VOD platformai, viss, šķiet, ir laimīgi beidzies. Seriāls ar pašu Vudiju Allenu un dziedātāju/aktrisi Mailiju Sairesu galvenajās lomās esot pabeigts – pirmizrāde vēl nav notikusi.
Profesionālis, kurš Amazon Studios ir padarījis par sensāciju arī Kannu elitārajā vidē, ir Teds Houps – pazīstams producents, kurš strādā ar pasaules klases režisoriem kopš 90. gadiem. Pērn viņam Amazon piedāvāja kļūt par Amazon Studios producēšanas daļas vadītāju – cilvēku, kura gaume un izvēle nosaka tos projektus, kuros Amazon ir gatavs ieguldīt miljonus. Piemēram, Amazon Studios ieguldījumi Vudija Allena Kafejnīcu sabiedrībā ir 20 miljonu ASV dolāru.
Diemžēl Amazon piedāvātais VOD serviss pagaidām Latvijā (legāli) nedarbojas. Labā ziņa ir tā, ka Amazon Studios neatsakās no tradicionālā filmu izplatīšanas modeļa un savas producētās filmas izrādīs kinoteātros. Pēc Neona dēmona līdz Latvijas kinoteātriem nokļūs Vudija Allena Kafejnīcu sabiedrība un, jācer, arī Džima Džarmuša darbi.
Kaut pagaidām Amazon liedz savu VOD servisu lietot Latvijā, tas neliedz piedāvāt savas radošās idejas Amazon Studios projektiem. Kompānijas mājaslapā studios.amazon.com dižojas teksts: "Meklējam nākamo lielisko filmas ideju!" To var pieteikt ikviens. "Ja jūsu filma var kļūt par kāda cita iecienīto filmu, mēs jūs meklējam," apgalvo Amazon Studios mājaslapa. Studija uzsver savu atvērtības stratēģiju: "Mūsu principi ļauj katram iesūtīt mums savu filmas idejas online, jūs varat būt gan iesācēji, gan atzīti scenāristi." Vēl viens piemērs, kā mainās globālais filmu producēšanas un izplatīšanas bizness. Tas ir tikai sākums.