1. Kā jūs raksturotu savu varoni?
2. Kāda ir jūsu varoņa runas, balss specifika?
3. Ar ko jums šis darbs bija īpašs, interesants?
Andris Keišs. Boss ir līdzīgs man
1. Boss daudzējādā ziņā ir līdzīgs man. Liels, gādīgs. Viņam arī ir dvīņi. Boss nav no tiem, kas skrien pakaļ apspļaudītam kociņam. Viņš ir suns ar Maskačkas pašlepnumu. Bet, kā jau suns, viņš jūt, kas ir uz mazā zēna sirds, un sāk runāt. Suņi jau runā cilvēku dēļ. Savā starpā viņi pilnīgi mierīgi var sarieties.
2. Par balsi ir jāprasa skatītājiem. Lai viņi raksturo. No savas puses varu teikt, ka Boss runājot nevar atbrīvoties no sava rūcošā "r".
3. Man šis darbs atgādina bērnību. Atceros, kā cauru dienu mēs drasējām apkārt pa Jelgavas daudzstāvu māju pagalmiem, ka vislabākais ceļš, kur braukt ar riteni, ir cauri visdziļākajai peļķei, ka, nokrītot un smagi, līdz asinīm nobrāžot celi, vairāk uztraucies par saplēstajām biksēm... Tas beztelefonu laiks! Un, protams, vienīgi Latvijas animatori var uzzīmēt mūsu Rīgu. Sirds notrīc, kad ieraugi pazīstamās vietas.
Nora Džumā. Šis ir sākums manai aktrises karjerai
1. Mana varone Mimmi ir stipra, drosmīga un atklāta, viņa ātri un skaļi izsaka savu viedokli. Līdzīgi kā es, viņa ātri sadusmojas, bet ātri arī dusmas pāriet.
2. Kad ierunāju Mimmi, runāju mazliet augstākā tonī un skaļi, jo Mimmi ļoti skaidri pasaka, ko domā.
3. Šis darbs man ir interesants, jo es gribu kļūt par aktrisi, un šis ir sākums manai aktrises karjerai. Animācija ir ļoti interesanta, jo tai ir daudz daļu – stāsts, ideja, zīmējums, animācija, balss, skaņas. Tām visām ir jāstrādā kopā, lai iznāktu laba animācijas filma. Ir aizraujoši redzēt gatavu filmu, kura veidota atsevišķi pa gabaliņam.
Kaspars Znotiņš. Attiecības nav arhitektūra
1. Mans varonis ir tētis. Tētis, kas ir aizņemts darbā. Arhitekts. Precīzs un apzinīgs sava darba darītājs. Attiecībās ar dēlu jūtas vainīgs, ka maz laika pavada kopā ar viņu. Grib visu paveikt kārtīgi, bet attiecības nav arhitektūra.
2. Te arī parādās viņa balss intonācija – lādzīga, bet samiernieciska, drusku vainīga cilvēka intonācija. Starp citu, šo krāsu pateica priekšā Andris Keišs, kurš tobrīd arī bija studijā. Viņš Jēkaba tēta balsi kariķēja uz raudāšanas robežas. Tas ir pārspīlējums, bet man tēls rokā.
3. Man šis darbs ir svarīgs, protams, ar Maskačkas daudzināšanu. Taisos beidzot doties uz turieni izpētes pārgājienā un atrast Rīgas visšaurāko ielu – tā ir Maskačkā, nevis Vecrīgā.