Līdzās gleznām un zīmējumiem izstādē skatāmi arī lieliski tēlniecības darbi: Rasmas Bruzītes Matu mazgātāja un Atpūtā, Laimoņa Blumberga Sieviete, Maijas Māras Baltiņas Torss, Zentas Zvāras Saulē, Jāņa Žīmanta radītais kokgriezums un citi darbi.
Kailums Latvijas mākslā ir vairāk nekā ķermeņa attēlojums – tas ir caurvijošs motīvs, kas atspoguļo cilvēka meklējumus pēc brīvības, patiesuma un identitātes dažādos laikmetos. Pirms Pasaules kariem kailais ķermenis simbolizēja cilvēcību un garīgo brīvību, padomju laikā tas kļuva par klusās pretošanās valodu, apslēptu simbolos un niansēs. Atjaunotajā Latvijā tas atkal uzplaukst kā autentiskuma un gara brīvības zīme. Mākslinieki, atainojot kailo ķermeni, atklāj ne tikai miesas trauslumu un spēku, bet arī tautas dvēseles ilgas – būt redzamai, dzirdamai, patiesai. Šajos tēlos savijas daba, dabiskais un kultūra, vēsture, tagadne un nākotnes cerības, aicinot skatītāju uz pārdomām par to, kas mūs padara patiesi cilvēcīgus.

