Ekspozīcijā pārstāvēti 97 mākslinieki no dažādām paaudzēm – sākot ar Johanu Kristofu Broci un klasiskās mākslas pārstāvjiem, turpinot ar laikmetīgās mākslas autoritātēm un noslēdzot ar 20. gadsimta 90. gados dzimušajiem autoriem. Plašais hronoloģiskais diapazons caur personisko un trauslo zīmējuma tehniku ļauj izsekot Latvijas mākslas attīstībai līdz mūsdienām. Zīmējums šodien ir ļoti aktuāls medijs un, par spīti strauji progresējošajām digitālajām tehnoloģijām, vairāki mākslinieki joprojām augstu vērtē analogo zīmēšanu – tiešu un taktilu izteiksmes līdzekli, kas cieši saistīts ar materialitāti, rokas kustību un ķermeņa mērogu.
Zīmējums ir ārkārtīgi daudzveidīgs medijs ar bagātu vēsturisko tradīciju, kura tvērumam piemērotāks ir sazarots, nevis lineārs redzējums. Tādēļ izstādes darbi strukturēti vairākās jēdzieniski ietilpīgās tematiskajās sadaļās: Dokuments, Stāsts, Ķermenis, Atmiņa, Virsma, Zīme, Sava pasaule, Process un Skola, radot domu telpas, kurās apmeklētājs, sekojot mākslinieka rokas vilktajai līnijai, ir aicināts iedziļināties darbu tapšanas un uztveres niansēs. Paverot iespēju dialogam starp kultūras mantojumu un laikmetīgo mākslu, izstāde zīmējuma valodā stāsta par pagātni un aktuālajām tendencēm, kā arī sniedz visaptverošu priekšstatu par latviešu mākslinieku pieejām, uzsverot zīmējuma ievērojamo nozīmi Latvijas vizuālajā kultūrā.
Izstādes kuratores Maija Kurševa, Māra Lāce un Monta Cimdiņa.

