Dārgās mantas

Viņi noteikti paspēja paņemt līdzi Tēvzemes mīlestību un steigā arī dažas lietas no savām mājām.Gandrīz 70 gadus daudzās mājās Amerikā kā īpaša piemiņa glabājas dažādi priekšmeti, kas nezinātājam pirmajā brīdī neliksies vērtīgi, taču pašiem latviešiem ir īpaši — šīs lietas Otrā pasaules kara beigās, bēgot no Latvijas, steigā un satraukumā līdzi paņēma viņi paši vai vecāki.Fotogrāfijas tapušas Ņujorkas apkārtnes latviešu mājās, Ņujorkas Luterāņu draudzes namā un Ņūdžersijā. Dārgajām mantām piemīt neaprakstāma vērtība — tās ņemtas līdzi, pametot mājas un dodoties trimdā. Katrai no tām ir savs stāsts.Kaut kur zemeslodes otrā pusē arī ir mājas, kuras glabā latviskas lietas. Šo lietu vērtība mērāma vairākās dimensijās – vismaz septiņdesmit gadu senā vēsturē, tūkstošiem kilometru tālumā un blīvā atmiņu piepildījumā.Otrā pasaules kara skartas šīs lietas no personiskajiem priekšmetiem kļuvušas par daļu no mūsu tautas sarežģītās vēstures mantojuma. Tās vairs nav vienkārši lietas – tās ir dārgās mantas.Katram trimdas latvietim, tāpat kā Jānim Jaunsudrabiņam, ir stāsts „Kā mēs savas mājas atstājām”. Lai arī katram tas ir citāds, taču neziņas, baiļu, izmisuma un ticības klātbūtne ir visus vienojoša. Racionāli, emocionāli un absurdi izvēlēti līdzi ņemamie priekšmeti ir māju un dzimtenes atstāšanas brīža liecība. Neviens jau nezināja, uz cik ilgu laiku nāksies doties prom, – vienas lasāmas grāmatas garumā vai mūža garumā.Izstāde Dārgās mantas tapusi ar domu, lai sabiedrība aizdomātos par vērtībām un ģimenes relikvijām, kas ikdienā mums rada piederības sajūtu Latvijai.Izstādi Dārgās mantas papildina Latvijas Kara muzejam dāvinātie trimdas latviešu priekšmeti, piemēram, Latvijas armijas virsleitnanta Osvalda Ķezbera personīgās lietas, Latvijas armijas kapteiņa Kārļa Šmita karavīra sega, Latvijas armijas ģenerāļa Andreja Auzāna lādīte u. c.