Ligita Dēvica: Pati savā zemūdenē

Bija tāda izrāde Valmierā "Juhana Nāgela mistērijas"ne īpaši veiksmīga, L.Dēvicai tur bij loma Sieviete ar krustiņu,visu izrādi viņa tikai staigāja un tekstu tikai pašās garās izrādes beigās runāja,bet no viņas acis nevarēja atraut un atmiņā palikusi tieši viņa.

Dēvica patiesi ikvienā lomā rada jaunu, suverēnu un īpašu pasauli, un viņai piemīt tik reti sastopamā un izcilā prasme apvienot smalki izstrādātu konkrētību ar plašu vispārinājumu.

Kā Nārbuļu Katrīna viņa bija tik lieliska!

Pāris reižu iznācis dzirdēt no, tā saucamajiem, "automātiski" prestižajiem teātriem nākošu cilvēkbērnu sakām: nu, tas/ tā taču no provinces. Man gadījies un arī vēlme bijusi, ja jāizvēlas starp Rīgas vai Liepājas teātra izrādēm, tad priekšroka Rīgai izpaliek. Province un provinciāla var būt iekšiene, domāšana, dzīves uztvere, ļoti daudz kas, bet neatkarīgi no atrašanās punkta, šajā gadījumā Latvijas teritorijā. Trakoti gribētos uzreiz minēt vai pusi Valmieras teātra aktieru vārdus, kas caur teātri sirdī iekrituši. Tas ir tik sirsnīgi un taisnīgi, ka balva kritusi Ligitai Dēvicai. Par MŪŽA ieguldījumu. Paldies par dažādajām pasaulēm,kas no Jums nākušas, protams neaizmirstot "Likteņa līdumniekus" . Seriāli pirmajā vietā. Ja pa zemes otru pusi braucam,pēdējā. Lai viss ir labs, kas savā vietā! Veselību un mums kopīgu patikšanu, katram no savas Lielās skatuves puses.