18. aprīlī Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonijā žūrija nominācijā Labākais tulkojums nosauca citu valodas pērli – Guntara Godiņa somu dzejnieces Heli Lāksonenas atdzejojumu Kad gos smei. "Lāksonenas draiskie un dzīvesgudrie dialektā rakstītie dzejoļi, ko Guntars Godiņš atdzejojis latviski Salacgrīvas izloksnē, rāda, ka vietu lasītāju sirdīs nodrošina vienkāršība, dzīvesprieks un valodas piedzīvojums, kas ļauj parastas, necilas lietas skatīt svaigas un košas, kā pirmoreiz ieraudzītas," – žūrijas pārstāvis literatūrzinātnieks Jānis Ozoliņš.
KDi, sveicot Guntaru Godiņu, pievēršas citam grandiozam valodas piedzīvojumam, kuru nav iespējams pārvērtēt. Silvija Brice stāsta, ka pati ieteikusi šo darbu apgādam Zvaigzne, ideja bez vārda runas tikusi akceptēta, izprotot šā romāna nozīmi Eiropas kultūras kontekstā: "Turklāt man kā tulkotājai tas bija viens no izaicinājumiem, kas dāvā ilūziju, ka dzīve nav nodzīvota veltīgi." Par Dēblīna romānu un to, kas "pazudis tulkojumā", – sīkāk.
Normunda Naumaņa interviju ar Silviju Brici lasi 25. aprīļa KDi!