Intervija ar Kristīni Ulbergu. Es no mīlestības nekaunos!

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

15 komentāri

15. aprīlis, 2013, 20:14

Nezinu

īsti, vai es Skaisles piekritējos - viņa mani reāli besī ārā! - bet "Vārna" ir ļoti vāja prozas grāmata, lai kādus noslēpumus Ulberga tur būtu atklājusi. Notikuma apraksts jau nav literatūra. Kur ir ideja? Kāpēc man tas bija jālasa? Tukšas pļāpas, pat līdzjūtību neizraisa. Notikumus sevī vajag pārradīt un tad ķerties pie literatūras radīšanas. Protams, ne jau katra personība to spēj. Tāpēc labāk pāris gadus piestaigāt pie psihoterapeita. Tāpēc nesaprotu šo nomināciju.

Atbildēt
11
0

16. aprīlis, 2013, 13:02

Vārds

Visas trīs skolas biedrenes žūrijā un visas nominantes skolasbiedrenes gaida balvas. Smieklīgi,ja nebūtu traģiski.

16. aprīlis, 2013, 10:29

Tu

pārspīlē. Neredzu tur neko sliktu, ja labas rakstnieces arī draudzējas. Nu un? Kāpēc viņām vajadzētu meklēt domubiedrus pie tirgus tantēm? Kāpēc starp maniem kolēģiem man drīkst būt arī draugi, bet viņiem nē? Nepiekrītu! Žūrijā tomēr pietiekami daudz arī nerakstnieku, kuriem var uzticēties.

16. aprīlis, 2013, 10:06

Skaisle

Varbūt neesmu to pamanījusi. Tāpat kā neesmu lasījusi nopietnu, vērā ņemamu kritiku par šo romānu. Jā tādus virza balvām,tad tas literatūrai piešķir sastāvējušās ūdens smaku. Jā, toties esmu ievērojusi - visi tie paši izvirza un viens otru apbalvo. Tie ir fakti,ne mana izdoma.

16. aprīlis, 2013, 10:00

Tu

kļūdies! Arī skolasbiedreņu vērtējumi var būt un ir dažādi.

16. aprīlis, 2013, 9:45

Skaisle

Satori rakstnieks Kolmanis mani nosauca par šizofrēniķi. Mana viedokļ par Zaļo vārnu dēļ. Pirmajā mirklī biju pārsteigta,bet tad padomāju - ješčo ņe večer. Tobrīd paralēli skatījos M&M ...Ja saproti,ko es ar to domāju. Ulberga ir Repšes, Langas, Rukšānes skolas biedrene. Savējā. Un savējos taču nesit. Skumji, bet tas ir tas latviešu literatūras pīļu dīķa defekts. vai efekts, varbūt - kā nu kuram ....

15. aprīlis, 2013, 19:23

prosa

par prozu diemžēl kļūst ne tikai ēdienu receptes, bet arī dzeltenās preses pastāstiņi, kā šajā gadījumā

Atbildēt
2
0

15. aprīlis, 2013, 16:46

son

No mīlestības neuanos, Ar Henessy es ārstējos.

Atbildēt
6
0

15. aprīlis, 2013, 16:44

nevainības kalngals

Vienmēr gribējies papētīt tuvāk tos cilvēkus, kuri izdara/pasaka/uzraksta kaut ko par kaut kuru, un tad paziņo : "šodien es esmu cita - man atbildību neprasiet, prasiet tai, kura nu jau sen pagātnē. Tai sliktajai, kura to visu rakstīja". Atbildība pat par nejauši izteiktu (kur nu vēl uzrakstītu) vārdu vibrē un vibrēs virs galvas līdz cilvēks pārstās elpot un taps gaisā parauts, kur par to visu arī atbildēs, vai arī bojās čakras, karmas un visādas dažādas smalkās vibrācijas. Tā lūk. To es gribētu pateikt gan dzeltenās preses "varoņiem", gan, un vēl jo vairāk, tiem, kuri dzelteno presi ievieš literatūrā. Jo dzeltenās preses žurnālisti, kā žurnālistiem pieklājas, vismaz dažreiz pajautā pretējās iesaistītās puses viedokli, sniedzot iespēju aizstāvēties.

Atbildēt
4
0

15. aprīlis, 2013, 16:50

Skaisle

Jā,pareizi, no atbildības nedrīkst atteikties. Tas ir kā neatzīt savu bērnu. Bet - es domāju,ka Ulberga , te neprecīzi izsakās,vai Rukšāne neprofesionāli jautā,jo - cilvēks mainās nemitīgi. Viņa domas, attieksme utt. mainās. Tomēr tas ir jāprot izteikt vārdos, lai nu kam , bet rakstniekam noteikti.

15. aprīlis, 2013, 13:39

Skaisle

Es KD varētu pieteikties par virsrakstu licēju. Teiksim šeit - kā var tik neveikli?! Jo uzreiz rodas jautājums - kurš tad kaunās no mīlestības. Viens otrs pat vēl nav paspējis iemīlēties,kad jau dzeltenājā presē ir foto un sīks apraksts. Vajadzēja kā citādi - mīlestība - mana dzīve; zem mīlestības spārniem; cita mīlestība; arī tāda ir mīlestība utt. Lai sanāk loģiski. Citādi - kurš gan kautrējās par mīlestību? Visi tik spārnojās un lidinās. Vēl. Rukšāne šķiet domā manu nesaudzīgo attieksmi, pret Zaļās vārnas saturu. Īstu domubiedru savai kritikai neesmu atklājusi, varbūt,ka kāds ir. Un laiks iet, bet es savas domas neesmu mainījusi. Tas nebija godīgi un nav godīgi. Tā darīt nedrīkst,kur nu vēl to slavēt.

Atbildēt
8
0

16. aprīlis, 2013, 9:41

Skaisle

Skaidra lieta, ka man jāmainās - uz augšu, uz augšu. Cenšos, protams.

16. aprīlis, 2013, 6:31

Senais

Skaisle, Jums noteikti lon atbrīvoties no stereotipiem. Vīrieši arī ir ļoti dažādi, un tas nav mans pieņēmums, bet pieredzes stāsts.

15. aprīlis, 2013, 16:07

Skaisle

Jā tā ir,kā Tu raksti , bet ... es gan, ja dikti samīlos,tad pielīpu kā lapiņa un vaļā nelaižos. Protams, tas atkarīgs no vīrieša. Ne katram pielipsi, protams. Tu esi vīrietis, tev jau nekad nav bijusi tāda konkurence,kā man kā sievietei. Viena lieta, ka tīri instinktīvi gribi būt kopā , bet cita lieta, ka tik daudzas sievietes ir vienkārši nenormāli nekaunīgas un agresīvas. Gatavas Tavu mīļo vīrieti aprīt acīm un uz līdzenas vietas saķert aiz rokas un aizvest. Vīrietim tādās reizēs patīk iztaisīties par tādu upurjēru , apmēram,ko tad es - kura mani iegūs, tai piederēšu. Ak,ja būtu tik vienkārši kā Tu raksti.Bet nav. Ir daudz daudz grūtāk.

15. aprīlis, 2013, 15:54

Senais

Skaisle, man nākas Jums piekrist, bet, liekot lietā pieredzi, atgādināt, ka no mīlestības kaunēties ir vienkārši dumji, bet to eksponēt vēl dumjāk. Sava bezgalīgi garā mūža laikā es esmu pamanījis, ka vairums no tiem, kas publiski demonstrē savas jūtas apskaudamies un tamlīdzīgi niekojoties ar faktiski intīmiem žestiem, agri vai vēlu(parasti agri) ir spiesti vadīt savas dienas vienatnē, meklējot nākamo. P.S. Lai nu kas, bet tas nudien nav vecmodīgi.