Ja man kāds iepriekš teiktu, ka lasīšu romānu par klimata pārmaiņām, turklāt MAZLIET zinātniskās fantāzijas stilā, es ar savu izteikto ekotrauksmi smietos no devītā stāva, jo savā dziļākajā sirds stūrī esmu strauss – man patīk bāzt galvu smiltīs un neredzēt apkārt notiekošo, īpaši ekoloģijas jomā, jo citādi nevaru mierīgi gulēt. Tomēr saņēmos un pieķēros grāmatai, pateicoties jūsmīgām atsauksmēm no citiem lasītājiem, un tagad varu teikt, ka šis ir viens no visu laiku labākajiem romāniem, ko jebkad esmu lasījusi.
Apgāds Neputns savā brīnišķīgajā samta sērijā ir laidis klajā irāņu dzejnieces Forūgas Farohzādas (1935–1967) dzejas krājumu ar tās atdzejotāja Raimonda Ķirķa izsmeļošo priekšvārdu, kurā viņš raksta: «Atzinīgi dēvēta par irāņu Silviju Plātu vai Annu Sekstoni, nievājoši par persiešu Bilitis – dzejnieci, kuras vienīgā vērtība ir vīrišķās fantāzijas iekvēlināšana…»
Šis ir Elīnas Vendijas Rībenas trešais dzejoļu krājums, kurā apkopotā dzeja tapusi no 2022. līdz 2025. gadam. Mani jau uzreiz piesaistīja absolūti lieliskais krājuma nosaukums Piena mugurkauls – gluži kā piena zobi, kurus ar laiku nomaina kaula zobi.
Šis ir dzejnieka, mūziķa un dramaturga, kurš publicēties sāka 2015. gadā portālā Satori, Aleksandra Barona debijas krājums, kas pārsteidz ar nobriedušu un ļoti sazemētu dzeju.
Lieldienas paskrēja nemanot, un es vairs nekad nedarīšu tādas muļķības un neplānošu ģimenes sanākšanas laikā veltīt sevi grāmatu lasīšanai. Tas vienkārši nav iespējams.
Kristīne Jučkoviča nav debitante literatūrā – pirms diviem gadiem iznāca viņas romāns Nesaki ne jā, ne nē, kuru diemžēl biju palaidusi garām, jo pēc stāstu krājuma Viņa nāk var spriest, ka rakstītājas balss ir nobriedusi un zina, ko dara.
Kristiāna Šuksta ir kinorežisore, kultūras pasākumu producente un dzejniece. Kopš 2013. gada viņa raksta dzeju un kopš 2014. gada publicējas periodikā. Šis ir viņas debijas krājums, kurā viņa vairāk nekā drosmīgi runā par sievietes eksistenci, apspēlējot vārdu «aukas» visdažādākajās dimensijās un asociācijās.
Ilgi, ilgi gaidīju šo krājumu, kopš pirmoreiz pamanīju tā izziņošanu apgāda Neputns sadaļā Tapšanā. Šķiet, tas tur stāvēja mūžību un vēl vienu dienu, un vēl, un vēl – tik liela bija mana nepacietība ieraudzīt savām acīm Vērdiņa septīto krājumu pieaugušajiem (bērniem sarakstīti četri).
Grāmata, kas pēc apraksta solījās būt diezgan jestrs psiholoģiskais krimiķītis, man izvērsās par skaudru jaunības atmiņu pilnu, smeldzīgu gabalu par zaudētajiem gadiem, par neatgūstamajām noskaņām un izplēnējušām kaislībām.
Nu ko, kārtējā nedēļa pagājusi, un ir laiks atslodzei. Šoreiz nepiedāvāšu nopietnu grāmatu ilgai domāšanai un refleksijai – te būs smuks randiņu trillerītis no autores, kura reiz uzrakstījusi patiešām neparastu un aizraujošu spriedzes romānu Mājkalpotāja.
Ilgi domāju, kuru darbu aprakstīt šajā rubrikā, kas ir mana 555. sleja žurnālā, līdz sapratu, ka tas noteikti ir Dženas Andersones meistarīgi uzrakstītais Demiurgs.
Parasti (ar diviem izņēmumiem šo 10+ gadu laikā) es par tā sauktajām bērnu grāmatām nerakstu, jo, nu, SestDiena īsti nav ne bērnu, ne specifiski vecāku žurnāls un pati autore savu auditoriju raksturo kā «bērni 9+». BET. Nu jau trīs reizes esmu dzirdējusi atsauksmes, ka šis romāns ir labs arī pieaugušajiem vai, kā viena no draudzenēm īpaši uzsvēra, GUDRIEM pieaugušajiem. Tad nu ķēros pie lasīšanas un aizrāvos.
Ausma Perons ir pseidonīms kādai profesionālai gleznotājai un arī dzejniecei. Šis ir viņas debijas krājums, kurā apvienoti pēdējo desmit gadu laikā tapušie dzejoļi.
Dažreiz ir tā, ka atlaidies savā lasāmvietā ar labu spriedzes romānu un pēc vairākām stundām, kad līdz tirpšanai ir novestas ne tikai rokas un mugura, bet arī galva, secini, ka laiks ir paskrējis, vakariņas tā arī nav paēstas, bet ķermenis ir tik noguris no lasīšanas, ka par aizmigšanu nevar ne domāt. Tad nu ir jādodas pastaigā, lai kaut cik izvēdinātu smadzenes pirms miega. Pirms miega? Nopietni? Drīzāk pirms otra lasīšanas raunda!
Lelde Jauja ir romānu Vīrs, bērni un pieci randiņi un Pārēšanās ābece autore. Viņas stāsti un lugas publicēti dažādos periodikas izdevumos, bet šoreiz viņa nāk pie sava lasītāja ar dramaturģiski pārdomātu stāstu krājumu, kurā autore aplūko pasauli no, manuprāt, vēlo trīsdesmit, četrdesmit, varbūt pašu agrāko piecdesmit gadu veco sieviešu skatpunkta.
Tikko aplūkojām Kristīnes Želves zibprozas krājumu Dzīve tevi salauzīs, un pati Kristīne intervijās ir izteikusies, ka viens no viņas iedvesmas avotiem ir Agota Kristofa – ungāru rakstniece, kas raksta franciski.
Lilijas Berzinskas bērnu romāns Ziloņu dārzs nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā Labākais Latvijas autora darbs bērniem. Izdevējs Dienas Grāmata.
Māra Runguļa bērnu garstāts Nekrietnais Alfrēds nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā Labākais Latvijas autora darbs bērniem. Izdevējs Liels un mazs.
Silvija Brice ar Alfrēda Dēblīna romāna Berlīne. Aleksandra laukums tulkojumu nominēta Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā Labākais tulkojums. Izdevējs Zvaigzne ABC.
Ineses Zanderes bērnu dzejas krājums Līze Analīze nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā Labākais Latvijas autora darbs bērniem. Izdevējs Liels un mazs.