Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Intelektuālās veselības dienas. Intervija ar Riga IFF direktori Lieni Treimani

"Festivāla apmeklētājam ir jābūt gatavam darbināt smadzenes, piedzīvot nebijušas sajūtas un jaunu kinovalodu," uzsver Rīgas Starptautiskā kinofestivāla Riga IFF direktore Liene Treimane.

17. oktobrī sākas Rīgas Starptautiskais kinofestivāls Riga IFF, kas turpināsies līdz 27. oktobrim. Tā norises vietas ir kinoteātri Splendid Palace, Kino Bize un KSuns, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka un Kaņepes Kultūras centrs. Festivāls piedāvā 148 filmas vienpadsmit apakšprogrammās, ko papildina lekcijas, diskusijas un citi pasākumi. "Intelektuālās veselības dienas," festivālu raksturo tā direktore Liene Treimane, kuru KDi aicināja uz sarunu.

Kādi ir šī gada festivāla jaunumi?

Šogad festivālā īpaša uzmanība ir pievērsta Latvijas un Baltijas animācijai, kurai ir veltīta programma Home Made Animated. Pēdējos gados ir tapis rekordliels skaits animācijas filmu, vismaz daļu no tām vēlamies parādīt festivālā vienlaikus lokālā un starptautiskā kontekstā. Baltijas animācijas tēma integrēta arī festivāla sadaļā, kas veltīta kinonozares profesionāļiem. Tajā notiks pasākums Baltic Animation Meet-up. Uz to esam ielūguši Igaunijas, Latvijas un Lietuvas animācijas profesionāļus, lai iepazītos, diskutētu par aktuālām tēmām un vienotos par kopīgām iniciatīvām.

Šogad turpināsim pagājušajā gadā iesākto virtuālajai realitātei veltīto pasākumu ciklu Riga IFF Goes VR ar lekcijām un hakatonu (tehnoloģiju maratons – I. A.), kurā virtuālās realitātes profesionāļi apvienojas ar kino veidotājiem, lai izstrādātu projektus, kas palīdzētu bērniem un jauniešiem mācību procesā. Pagājušajā gadā uzvarēja komanda Newton, kas izstrādāja rīku, ar ko labāk izprast gravitācijas spēku.

Festivāla pastāvēšanas sešos gados esam nostabilizējuši filmu programmas tematisko sadalījumu, savukārt kinonozares profesionāļiem veltīto sadaļu mēs katru gadu mazliet pamainām un meklējam aktuālāko, par ko runāt konkrētajā gadā. Mēs negribam sisties ar pieri pret sienu un par katru cenu kopēt citu starptautisku festivālu uzbūvi, darīt lietas, kuras, iespējams, Latvijas kontekstā nemaz nav aktuālas. Vairākus gadus pēc kārtas mēs organizējām Eiropas bērnu filmu projektu prezentācijas jeb "pičingus, uz kuriem aicinājām potenciālos starptautiskos izplatītājus, pārdošanas aģentus un kopproducentus. Patlaban šis projekts mūsu festivāla kontekstā ir sevi izsmēlis.

Kāpēc?

Tāpēc, ka finansiālais ieguldījums ir neadekvāti liels salīdzinājumā ar iegūto rezultātu. Mēs salikām galvas kopā un sapratām, ka daudz labprātāk investējam naudu, enerģiju un laiku, lai runātu par lietām, kas ir akūti svarīgas šajā brīdī un šajā vietā, kur festivāla ietekme var būt reāla, nevis teorētiska – ja ne uzreiz, tad ļoti drīz.

Festivāls attīstās pēc savas iekšējās loģikas?

Mēs skatāmies uz pasauli ar plaši atvērtām acīm un mēģinām aizgūt labāko, bet esam sevi atbrīvojuši no uzdevuma skrupulozi sekot līdzi un atdarināt citu starptautisku festivālu tradicionālos modeļus. Mums ir jādomā ar savu galvu un jāveido festivāls pēc savas izpratnes, ņemot vērā gan vietu, kurā atrodamies, gan to, kas mums pašiem – festivāla organizatoriem – šķiet svarīgi.

Mūsu primārais uzdevums ir iepazīstināt vietējo auditoriju ar svarīgāko pasaules kino norisēs, kā arī izcelt Rīgu Eiropas kultūras kartē. Festivālam attīstoties, tam jākļūst par vienu no Rīgas vizītkartēm, līdzīgi kā starptautiskie festivāli Eiropā un pasaulē – Roterdamā, Berlīnē, Toronto un citur.

Skatītājiem festivāls ir unikāla iespēja ne vien iegūt pasaulē aktuālākā kino "trieciendevu", bet arī klātienē satikt filmu veidotājus un uzdot tiem jautājumus. Latvijas kino profesionāļiem festivāls ir kā platforma, kur satikt kolēģus no visas pasaules, veidot sadarbības projektus, kā arī izrādīt savas filmas starptautiskā kontekstā.

Ko tas ir devis Latvijas kino veidotājiem?

Pateicoties Riga IFF, vairāku Latvijas režisoru filmas ir iekļuvušas citu festivālu programmās. Bijušas tikšanās dažādos tematiskos un saviesīgos pasākumos, tā ir veidojušās attiecības ar citu valstu kino profesionāļiem un radušās kopprodukcijas.

Šogad festivāls uzņems ciemos Eiropas Kinoakadēmijas valdes biedrus, kuri šeit aizvadīs savu ikgadējo rudens sēdi. Akadēmijas ilgtermiņa mērķis ir veicināt Eiropas kino kultūru pasaulē, kā arī aizsargāt un virzīt Eiropas kino industrijas intereses. Katru gadu viņi sapulcējas kāda kinofestivāla norises vietā un laikā, lai sajustu attiecīgās pilsētas atmosfēru un satiktu jaunus Eiropas kino veidotājus.

Eiropas Kinoakadēmijas pārstāvji piedalīsies mūsu organizētajos tīklošanās pasākumos, kuros vietējiem kino veidotājiem būs iespēja stiprināt jau esošās profesionālās attiecības un veidot jaunas. Vairāki Eiropas Kinoakadēmijas biedri uzstāsies Magnetic Latvia Film Conference, kas festivāla laikā norisināsies uz AB dambja.

Vai nav vēlmes uzlikt savu festivālu uz A kategorijas festivālu kartes, kā to ir izdarījis Tallinas kinoforums Black Nights?

Ja vien nemainīsies nosacījumi, kā iekļauties šajā kategorijā, mēs tajā, visticamāk, neiekļausimies. Lai to izdarītu, festivālam ir jākļūst par sava veida tirgus placi, uz kurieni kino profesionāļi brauc pirkt un pārdot, bet tas nav mūsu mērķis. Lai arī mūsu festivāls vēl atrodas formēšanās stadijā, tas ir vairāk auditorijas festivāls nekā biznesa platforma.

Par šī gada atklāšanas filmu ir izvelēta Ginta Zilbaloža pirmā pilnmetrāžas animācijas filma Projām.

Katru gadu mēs sākam festivālu ar Latvijā veidotu vai producētu filmu. Tas ir goda jautājums. Atklāšanas seansā ir daudz mūsu starptautisko viesu un mediju. Šogad festivālā būs vairākas nacionālās pirmizrādes. To vidū ir Lailas Pakalniņas dokumentālā filma Karote, Kārļa Lesiņa drāma Izmisums un Emīla Alpa debijas darbs Koris. Diriģents. Kamēr.... Mēs izrādīsim vairākas īsfilmas un Vācijas, Latvijas un Itālijas kopražojuma dokumentālo filmu Geparda dzimšana par slavenā romāna Gepards autoru Džuzepi Tomazi di Lampedūzu un viņa mīlestību.

Vai jūsu filmu programmas ir subjektīva kuratoru izvēle vai arī kompromisa meklējumi?

Tā ir subjektīvi profesionāla izvēle. Varētu teikt, ka vissubjektīvākās ir tieši festivāla konkursu programmas – pilnmetrāžas filmu konkursa programma Feature Film Competition, kas atrodas festivāla programmu direktores Sonoras Brokas pārziņā un lielā mērā ir viņas skatījums uz jaunas kinovalodas meklējumiem, un īsfilmu konkursa programma Short Riga, kuru kūrē Anna Zača un viņas veidotā filmu atlases komanda. Mūsu kuratoru darbs tiek augstu novērtēts, par to liecina fakts, ka esam kļuvuši par vienu no festivāliem, kas kvalificē īsfilmas Eiropas Kinoakadēmijas balvai.

Citu programmu izveidē vairāk "iejaucas" teritoriālie vai cita veida uzstādījumi. Piemēram, festivālā ir arī programma Berlinale 2019 Riga. Tā ir vācu kino izlase, kas veidota no šī gada Berlīnes Starptautiskajā kinofestivālā izrādītajiem darbiem, un mūsu kurators izdara savu izvēli.

Kādreiz Rīgā notika vācu filmu nedēļa Berlināle. Vai tas ir tas pats?

Jā, tā nu ir iekļāvusies mūsu festivālā, kurā filmas var saņemt lielāku publicitāti un viss organizatoriskais process ir padarīts efektīvāks. Iekļauties festivālā vai stāvēt atsevišķi ir atkarīgs no konkrētā pasākuma organizatoru nostājas un sajūtas. Ir tādi notikumi, ar kuriem mēs esam mēģinājuši apvienoties, bet tas nav izdevies. Piemēram, Nacionālā kino balva Lielais Kristaps, ar kuru mēs pirmos pāris festivāla pastāvēšanas gadus bijām apvienojušies, līdz abām pusēm nācās atzīt, ka Nacionālā kino balva ir atsevišķi funkcionējošs, pašpietiekams pasākums, bet Rīgas Starptautiskais kinofestivāls ir ļoti ietilpīgs projekts, kurā ir jāintegrējas pilnībā vai arī jāatdalās.

Kāds ir festivāla budžets?

Pašlaik tas ir aptuveni 400 000 eiro, starptautiskā kontekstā skatoties, tas ir tāds "iesācēja komplekts". Mēs katru gadu piedalāmies dažādos konkursos, no kuru rezultātiem ir atkarīgs festivāla budžets un iespēja notikt. Mums pagaidām nav neviena garantēta ilgtermiņa finansējuma. Lielākais festivāla balsts ik gadu līdz šim ir Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā Valstiski nozīmīgi pasākumi iegūtais finansējums. Ļoti ceram nākotnē saņemt nozīmīgāku atbalstu no Rīgas domes, ņemot vērā, ka festivāls burtiskā nozīmē nes Rīgas vārdu pasaulē.

Finansiālu atbalstu?

Jebkādu atbalstu. Ja mēs paskatāmies uz Igaunijas un Lietuvas piemēru (Tallinas Black Nights un Viļņas Kino pavasaris – I. A.), tur pilsēta sniedz ļoti lielu ieguldījumu kinofestivālu attīstībā – ne tikai finansiālu, bet arī infrastruktūras nodrošinājumā, reklāmā un tamlīdzīgās festivālam vitāli svarīgās lietās, par kurām mēs pašlaik maksājam naudu. Rezultātā mēs atdodam pilsētas budžetā vismaz trīsreiz lielāku summu nekā iegūstam Rīgas festivālu mērķprogrammā.

Šogad esam saņēmuši nozīmīgu atbalstu no Live Riga, un tas ir ļoti svarīgi. Rīgas Tūrisma attīstības birojs piedalās tādu festivāla starptautisko viesu ceļa un izmitināšanas izmaksu segšanā, kuri pēc tam var nest Rīgas vārdu pasaulē un starptautiskajos medijos. Festivāls saņem arī būtisku vēstniecību atbalstu, kas mums palīdz segt filmu tulkošanas izmaksas. Atlikušo atbalstu mēs gūstam, ik gadu piesaistot vairākus desmitus sponsoru un atbalstītāju. Liela nozīme ir biļešu tirdzniecībai.

Kāds ir apmeklējums?

Katru gadu skatītāju skaits pieaug, un tas liecina, ka festivāls viņiem ir nepieciešams. Es festivālu reizēm dēvēju par intelektuālās veselības dienām, jo ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir zināms izaicinājums, nevis viegla izklaide. Festivāla apmeklētājam ir jābūt gatavam darbināt smadzenes, piedzīvot nebijušas sajūtas un jaunu kinovalodu. Ja tu esi atvērts sevis attīstīšanai un redzesloka paplašināšanai, festivāls ir īstā vieta, kur to saņemt.

Pagājušajā gadā festivāls pulcēja aptuveni 22 000 apmeklētāju, kas ir par trīsdesmit procentiem vairāk nekā 2017. gadā. Katru gadu līkne iet uz augšu. Vienīgais izņēmums bija 2017. gads, kad mēs nolēmām paeksperimentēt un sarīkot festivālu septembrī. Tā bija iespēja pavadīt laiku pēc seansiem un rīkot pasākumus ārpus telpām, taču pašu filmu baudīšanai piemērotāks mēnesis ir oktobris, kad cilvēki ir vairāk gatavi pavadīt laiku tumšā kinozālē.

Vai neizjūtat problēmas ar filmu izrādīšanas vietām?

Festivāla seansi notiek trijos kinoteātros Elizabetes ielā: Splendid Palace, Kino Bize un KSuns. Mums pietrūkst vidēja izmēra kinozāles ar aptuveni simt vietām, bet pagaidām mēs neskatāmies multipleksu virzienā. Tādos notiek gan Igaunijas Black Nights, gan Lietuvas Kino pavasaris, bet Tallinā un Viļņā nav tik unikāli skaista kinoteātra kā Splendid Palace, kas piesaista arī mūsu starptautisko viesu uzmanību un vienmēr izpelnās viņu komplimentus. Man gribētos, lai šim kinoteātrim nebūtu tik ļoti jācīnās par naudu ar dažāda veida – arī ar kino maz saistītu – pasākumu rīkošanu un tas varētu pildīt savu primāro funkciju kā pilsētai nozīmīga kultūras ēka.

Vai Latvijas Dizaina gada balva 2018 par Riga IFF vizuālo komunikāciju un vides objektiem (autori Associates, Partners et Sons) ir kaut ko devusi?

Domāju, ka šī balva ir veicinājusi festivāla atpazīstamību dizaineru un arhitektu aprindās. Tāpat kā programma Architect’s Cut, kas šogad notiks jau otro gadu. To ierosināja Latvijas Nacionālā bibliotēka un arhitektūras kritiķe Ieva Zībārte. Līdz tam mēs bijām izvairījušies no tik specifiskām tematiskajām programmām, bet arhitektūras filmu festivāli ir pasaules tendence, un mēs arī vēlējāmies sadarboties ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Šo filmu seansi pērn bija ļoti labi apmeklēti, tur bija liels nozares profesionāļu īpatsvars.

Kāds ir festivāla seansu un filmu skaits?

Šī gada festivālā ir 105 seansi un 148 filmas.

Kāds ir jūsu pašas piecnieks?

Mani fascinē Fatiha Akina filma Zelta cimds par kādu maniakālu slepkavu septiņdesmito gadu Hamburgā, režisors ļoti precīzi ir parādījis absolūtu degradāciju. Otra ir režisora Roja Andersona filma Par bezgalīgo, kas ir šīgada festivāla lepnums, par kura iegūšanu mums nācās pacīnīties (tā ir arī festivāla dārgākā filma – I. A.). Esmu iemīļojusi viņa kinovalodu, kurā viņš runā par mūsu visu sīko, dažreiz skumjo dzīvīti un tajā pašā laikā pamanās uzmundrināt, nevis...

...gremdēt.

Man ļoti patīk Kantemira Balagova jaunākais darbs Maikste, kas ir ļoti skaista un drūma filma par sieviešu dzīvi pēckara Ļeņingradā. Daži kritiķi pārmet šim darbam pārlieku lielu estetizāciju un nepietiekami skaidri iezīmētas tā laika šausmas un nožēlojamību. Tas ir skatītāja lēmums – ļauties režisora versijai par šo laiku vai skatīties ar pretenzijām. Es ļāvos.

Ceturtā?

Ceturtā ir Annas Začas animācijas īsfilma Visi mani draugi miruši, kas ir ļoti aizkustinoša spekulācija par to, kā viņa varētu justies vecumdienās (darbs tapis sadarbībā ar režisoru Nilu Skapānu – I. A.). Piektā ir Hlinura Palmasona filma Balta, balta diena, kas piedāvā zaudējuma sāpes un stereotipizētas vīrišķības dekonstrukciju. Galveno lomu tajā atveido Ingvars Sigurdsons, kurš ir ieguvis Kritiķu nedēļas balvu šā gada Kannu kinofestivālā un kuru varēs satikt un iztaujāt filmas seansā 20. oktobrī. Šī iespēja ir jāizmanto.

Informācija: rigaiff.lv

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja