Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -2 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Alekss Embross: Klasiskā mūzika bija un var atkal būt visas tautas mūzika

Jaunas mūzikas klausīšanās var būt elpu aizraujoša pieredze – uzskata Ņujorkas laikmetīgās mūzikas radio Q2 producents un mākslinieciskais vadītājs Alekss Embross

Es gribu dzirdēt vairāk tādas mūzikas, kuru es nezinu. Gan kā programmu veidotāju, gan mūzikas mīļotāju šis dzinulis mani motivē pētīt un padara jebkuru atklājumu vēl aizraujošāku, intervijā KDi stāsta ASV lielākā laikmetīgās mūzikas interneta radio Q2 mākslinieciskais vadītājs Alekss Embross. Šī raidstacija jau daudzreiz ir pievērsusies latviešu mūzikai, taču pagājušajā nedēļā to raidīja īpašā 24 stundu maratonā, ko turklāt vēlreiz atkārtoja sestdien. "Tas ir absolūti unikāls, ļoti nozīmīgs notikums," maratonu vērtē komponists Pēteris Vasks. Viņš nepārspīlē, jo Q2, daļa no Ņujorkas sabiedriskā radio, ir iemantojis vairāk nekā 16 miljonu klausītāju auditoriju un Latvija ir trešā valsts, kuras mūzikai pievērsta šāda uzmanība. Iepriekšējie 24 stundu maratoni bija veltīti Polijas un Somijas komponistu mūzikai.

Mūziku, kas piepildīja veselu diennakti, maratona iniciators Alekss Embross atlasījis, izmantojot gan starptautiskajās izdevniecībās, gan Latvijā izdotos latviešu mūsdienu mūzikas albumus, kā arī ierakstus, kuri saņemti no Latvijas Mūzikas informācijas centra, Latvijas Radio 3 Klasika, latviešu koriem, Ņujorkā dzīvojošās komponistes Daces Aperānes un citiem avotiem.

Maratona mērķis bija "izcelt latviešu laikmetīgās mūzikas radošo daudzveidību un vitalitāti". Tas aptvēra plašu Latvijas un latviešu mūzikas ainu – skanēja simfoniskā, kormūzika, instrumentālā un vokālā kamermūzika. Pārstāvēti bija ap pussimt komponistu, sākot no Pētera Vaska, kura mūzika Q2 mājaslapā godāta kā "ikoniski majestātiska", Ērika Ešenvalda, Tālivalža Ķeniņa, Riharda Dubras, Artura Maskata, Jura Karlsona, Santas Ratnieces, Andra Dzenīša, Indras Rišes, Raimonda Tigula, Uģa Prauliņa, Mārtiņa Viļuma līdz uzlecošajiem jaunajiem vārdiem – kā Līga Celma, Jēkabs Jančevskis, Evija Skuķe un Santa Bušs.

Izpildītāju vidū bija Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Liepājas simfoniskais orķestris, Kremerata Baltica, Sinfonietta Rīga, Valsts akadēmiskais koris Latvija, Latvijas Radio koris, jauniešu kori Kamēr… un Balsis, klavieru trio Rix, dziedātāji Aleksandrs Antoņenko un Ieva Parša, vijolnieki Baiba Skride un Gidons Krēmers, flautiste Dita Krenberga, ērģelnieces Iveta Apkalna un Kristīne Adamaite, saksofonists Artis Sīmanis, pianisti Agnese Egliņa un Juris Žvikovs. Alekss Embross atklāj, ka šis ir īstenojums idejai, kas dzimusi 2011. gada martā, kad viņš un kolēģe altiste Nadja Sirota radio Q2 studijā Ņujorkā intervēja komponistu Pēteri Vasku. Mūsdienu latviešu komponistu ieraksti arī līdz šim ir bieži skanējuši radiostaciju Q2 un WQXR raidījumos.

Kas jūs esat – muzikologs, mūzikas mīļotājs, ierakstu kolekcionārs? Kā nonācāt radio?

Koledžā esmu izstudējis muzikoloģiju un skolojies par pianistu, taču mani visvairāk interesēja mūzikas kolekcionēšana, apkopošana. Man patika pētīt visus repertuāra nezināmos, tumšos stūrus no viduslaikiem līdz mūsdienām, no nedzirdētiem autoriem līdz pazīstamiem komponistiem un atrast interesantu radniecību un līdzību starp skaņdarbiem, kas radīti dažādos gadsimtos un stilos. Es vēlējos tajā visā dalīties ar draugiem un sagatavoju viņiem dažādu stilu mixtape ierakstus, un šī interese vedināja mani strādāt klasiskajā radio Ņujorkā par programmu veidotāju un kopš paša sākuma – par raidījumu vadītāju nakts stundās.

Kāda ir Q2 interneta radio atšķirīgā seja daudzveidīgajā radio pasaulē?

Q2 Music sāka darbu 2009. gadā kā pirmais laikmetīgajai klasiskajai mūzikai veltītais digitālais interneta radio ASV. Mūsu nolūks ir iepazīt, pētīt un palīdzēt cilvēkiem atklāt mūsdienu mūziku, kura top mūsu laikā. Tā ir mūzika, kura koncertzālēs skan reti un kuru neraida ikdienā tautā populārie radio. Q2 mūzikas programmas veidošana ir pretēja tradicionāli ierastajai pieejai uzskatīt radio par atpūtas līdzekli un ziņu pārraidītāju, jo raidām mūziku, kura klausītājiem ir kas pilnīgi jauns.

Mūsu filosofija: mēs cenšamies savu programmu saturā saglabāt smalko, trauslo robežu starp sarežģītu mūziku unklausītāju apbalvošanu ar mākslinieciski autentisku, taču arī interesantu un, vienkāršāk runājot, skaistu mūziku. Mēs, radio producenti, saprotam, ka radio ir pavadošs, fona medijs, taču esam pārliecināti, ka mūsdienu klasiskā mūzika pretēji stereotipiem, ka tā ir sarežģīta un grūti uztverama, var būt pacilājoša, aizraujoša un tajā ir viegli iemīlēties. Iespēja atklāt sev jaunu skaņdarbu un jaunu mākslinieku vairāk nekā atsver izaicinājumu, kādu dzirdei rada svešie skanējumi.

Cik ietekmīgs ir šis radio, un kas to klausās? Vai nākas raizēties par Q2 radio izdzīvošanu?

Ir grūti pateikt, cik tieši ietekmīgs, taču mūs pastāvīgi pārsteidz degsme, zināšanas un atsaucība, kuru demonstrē mūsu klausītāji no visas pasaules. Šķiet, vairākums ir nedaudz jaunāki par pusmūžu, tomēr īstenībā vecuma diapazons ir plašs un sniedzas pāri šīm robežām. Vienmēr cenšamies arvien labāk kalpot mūsu klausītājiem, un šis ir veids, kā varam pārliecināties par sasniegto.

Q2 ir daļa no lielākā sabiedriskā radio Ņujorkā, kas ietver WNYC (sarunu radio/ talk radio) un WQXR (klasiskās mūzikas radio). Kā jau sabiedriskajam radio, lielākā daļa mūsu finansējuma nāk no klausītājiem, kuriem vairākkārt gadā lūdzam ar ziedojumiem atbalstīt radio, kuru viņi klausās. Q2 mūzikas piedāvājumam ir noteikts mērķis atbilstoši mūsu devīzei: "Padarīt prātu vairāk ziņkārīgu, sirdi – atvērtāku, garu – priekpilnāku."

Kā veidojusies Q2 ierakstu kolekcija? Cik liela tā ir?

Mūsu bibliotēkā ir desmitiem tūkstošu CD, un katru mēnesi saņemam vēl simtiem, kurus klausāmies un izvērtējam, lai potenciāli iekļautu programmā.

Kāpēc sākāt konkrētas valsts mūzikai veltītus 24 stundu maratonus? Vai tie sasniedz iecerētos mērķus?

Pirmkārt, vienmēr jābūt īstai saiknei ar kaut ko, kas ir aisberga skaidri redzamā daļa – diriģents, ideja, jubileja, skaņdarbs. Tam seko pārliecība, ka mums kā klasiskās mūzikas misionāriem ir jāmazina plaisa starp šo mūziku un klausītājiem, jāatver vārti uz šīs mūzikas izpratni. Tas attiecas pat uz pagātnes laikmetu lielajiem komponistiem, no kuru veikuma cilvēki vairākumā gadījumu pazīst tikai dažus skaņdarbus.

24 stundu mūzikas maratonos cenšamies atklāt pilnu, 360 grādu ainu par tēmu, kas ir tikai daļēji zināma. Latvijas gadījumā Amerikas Savienotajās Valstīs ir zināmi daži ievērojami, izcili diriģenti un kori, taču mēs vēlējāmies, lai tas būtu starta punkts, lai parādītu mūsdienu oriģinālmūzikas bagātību, kas Latvijā ir. Uzskatījām, ka arī Arvo Perta slava un mūzikas aprindās dzimušais apzīmējums "Baltijas skaņa" varētu vienlaikus apslēpt komponistus, kuri pašlaik strādā visā mūzikas izteiksmes daudzveidībā.

Iepazīstoties ar visu šo bagātīgo jauno mūziku, ļoti noderīga bija sadarbība ar komponisti Daci Aperāni, kura varēja mūs konsultēt par Latvijas mūzikas apriti un būt par starpnieku ar Latvijas Radio un Latvijas Mūzikas informācijas centru.

Kā izvēlaties, kurai valstij pievērsīsiet uzmanību maratonā, un kā atlasāt mūziku?

Dažreiz mājienu dod jubileja vai spilgts, nozīmīgs vietējs notikums, taču mēs vienmēr izvēlamies maratona fokusu mūzikas mīlestības vārdā: uzmanības centrā var būt ne tikai valsts, bet arī personība, ansamblis, faktūra vai ideja. Prāts var sniegt stimulu, taču lēmumu pieņemam, paklausot ausīm un sirdij!

Kas jums personīgi latviešu mūzikā šķiet pievilcīgs, interesants, raksturīgs? Ar ko jūs to salīdzinātu?

Pēteris Vasks un Latvijas Radio koris deva atspērienu manai izpratnei un mīlestībai pret latviešu mūziku un komponistiem. Maratons ir izdevies veiksmīgi, ja klausītāji būs sapratuši, ka jebkādi iepriekšēji pieņēmumi vai priekšstati, kas viņiem bija par latviešu mūziku un Latvijas mūziķiem, ir galīgi nepietiekami, lai visā krāšņumā parādītu lielisko mūziku no Latvijas šodien.

Ir grūti runāt par kādas zemes mūzikas skaņu, neaizēnojot daudz svarīgāko, tiešo aicinājumu sirdij, ko piedāvā tāda globālā valoda, kāda ir mūzika. Jaunās mūzikas izpētē mums ļoti palīdzēja Latvijas Radio 3 Klasika un Latvijas Mūzikas informācijas centrs.

Kāda bija klausītāju atsaucība?

Q2 maratona mājaslapā ir īpaša vieta, kas paredzēta klausītāju komentāriem. Tie bija fantastiski, ļoti pozitīvi. Lai gan mums vēl nav statistikas datu, zinām, ka mūs klausījās visā Ziemeļamerikā un Eiropā – saskaņā ar Q2 auditorijas demogrāfisko struktūru.

Kur redzat būtiskāko atšķirību ASV un Eiropas laikmetīgajā mūzikā un tās apritē – koncertdzīvē, popularizēšanā, tostarp radio?

Es vienmēr vēlos, lai koncertorganizāciju abonementos būtu vairāk mūsdienu klasiskās mūzikas, lai tā baudītu lielāku izpratni un interesi sabiedrībā un lai tā vairāk skanētu gan Amerikas, gan Eiropas radio. Tā ir skaista, pārveidotspējīga mūzika, kas pelnījusi būt sadzirdēta un kopta. Ir skaidrs, ka arī nākotnē klasiskā mūzika un tās auditorija būs atkarīga no šīs mūzikas dzīvīguma, no repertuāra bagātināšanas arī pēc Baha, Bēthovena un Brāmsa. Klasiskā mūzika bija un var atkal būt visas tautas mūzika, vajag tikai pareizu mārketingu.

Kur, jūsuprāt, ir labvēlīgāki apstākļi jaunās mūzikas attīstībai?

Tas ir sarežģīts jautājums. Es apbrīnoju Eiropas modeli, kas piedāvā vairāk valsts atbalsta mākslinieku iztikas minimumam nekā ASV un ļauj radoši riskēt plašam jauno, uzlecošo mākslinieku lokam. Es apbrīnoju izdomu un uzņēmējdarbību, ko nākas attīstīt amerikāņu māksliniekiem, lai izdzīvotu un sacerētu konsekventi revolucionāro mūziku, kuru viņi tomēr spēj radīt pat bez šī nozīmīgā atbalsta.

Kas un kur šobrīd piedāvā visinteresantāko, pārsteidzošāko jauno mūziku?

Domāju, ja jūs jautātu klausītājiem, kā viņi vēlas tikt uzrunāti, un ja jūsu saikne ar auditoriju ir patiesa, viņi jums skaidri pateiks, ko vēlas. Ir diezgan skaidrs, ka cilvēki vēlas dzirdēt mūziku tad, kad viņiem ir laiks – tas var būt jebkurā diennakts laikā un uz īsu brīdi. Viņi vēlas saturu pēc pieprasījuma un vēlas to saņemt, izmantojot savas mobilās ierīces, kas ir tikai dabiski mūsdienu kultūrā ar tās paradumiem un tempu. Mums, radio producentiem, jāspēj pielāgoties un rast radošus risinājumus, lai apmierinātu mūsu auditoriju. Ciktāl nozīme ir etiķetēm, apzīmējumiem, tie var būt tikai kā norāde cilvēkiem, kuriem ir nepieciešams kaut ko zināt, lai saprastu mūziku. Jo īpaši tas attiecas uz klasiku. Mēs piedāvājam mūsu mūziku vienkārši kā new (jaunā mūzika – I. L.) un koncentrējamies uz klausītāja pieredzi un to, cik labi, pārdompilni, skumji vai iedvesmoti mūzika var ļaut jums justies.

Kāda mūzika jums pašam ir vistuvākā?

Šķiet, man ir zināma nosliece uz amerikāņu minimālisma obsesīvo, motorisko "draivu" un dažu Eiropas komponistu skarbi griezīgo lirismu. Kā programmu veidotājam mana mīļākā mūzika ir tā, kuru pašlaik klausos. Es gribu dzirdēt vairāk tādas mūzikas, kuru es nezinu. Gan kā programmu veidotāju, gan kā mūzikas mīļotāju šis dzinulis mani motivē pētīt un padara jebkuru atklājumu vēl aizraujošāku, apbalvo ar gandarījumu. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja