Vai ir dzīve pēc Londonas? – ar šādu pašironisku, bet jēgā precīzu formulējumu 29. aprīlī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā norisinājās platformas Latvian Literature preses konference, kuras mērķis bija atskatīties uz platformas vairāk nekā trīs gadu laikā paveikto, kopā ar pārējām Baltijas valstīm gatavojoties un piedaloties kā viesu valstīm gan Londonas grāmatu tirgū, gan arī citos grāmatu tirgos Frankfurtē, Boloņā un Leipcigā.
"Tagad ar mums par kopīgām nākotnes iecerēm sarunājas izdevēji, kuri agrāk pat neatbildēja uz mūsu e-pastiem" – ar šādu it kā vienkāršu piemēru platformas Latvian Literature/Latvijas literatūra vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauskas raksturo milzīgo darbu un lēcienu, kāds veikts, lai Latvijas literatūra būtu atpazīstams jēdziens starptautiskajā literatūras kartē. "Man tā likās utopija, bet tagad manas grāmatas ir nopērkamas muzeja Tate grāmatu veikaliņā," saka bērnu grāmatu ilustratore un arī autore Rūta Briede. Tas ir uzskatāms uzmundrinājums arī viņas studentiem Latvijas Mākslas akadēmijā. Iekļūt piesātinātajā un arī angļvalodīgās literatūras tirgū jau tā ir notikums, bet starptautiskais bērnu grāmatu tirgus šobrīd ir jo īpaši blīvs – uzsver māksliniece. Ilustratores Elīna Brasliņa un Anna Vaivare spērušas soli vēl tālāk, saņemot jau sadarbības piedāvājumus no britu izdevējiem.
Trojas zirga labais brālis
Inga Bodnarjuka-Mrazauskas uzsver, ka komandas izvirzītā stratēģija ir bijusi ielikt stabilus pamatus ilgtermiņa Latvijas literatūras eksportam, ne tikai spilgti uzmirdzēt Londonas grāmatu tirgū. Šajā periodā noorganizēti semināri par grāmatu tiesību pārdošanu, starptautiskas konferences par grāmatu dizainu, tulkotāju tikšanās, starptautiskas atdzejas un prozas darbnīcas, ārvalstu izdevēju un mediju vizītes, kā arī 117 rakstnieki un nozares pārstāvji apmeklējuši dažādus starptautiskus festivālus. Tāpat izdevies uz angļu valodu pārdot 45 darbu tiesības un vēl 111 darbu tiesības uz vēl 30 valodām, kā arī noorganizēt 99 ar Latvijas literatūru saistītus notikumus Lielbritānijā.
Ārvalstu medijos (tajā skaitā tādos kā The Guardian, BBC, The Irish Times u. tml.) šajā laikā parādījies vairāk nekā 300 publikāciju par Latvijas literatūru, kā arī saņemtas dažādas balvas gan par Latvijas literatūras eksporta kampaņu #iamintrovert, gan starptautisku atzinību ieguvuši Latvijas autori un tulkotāji, sevišķi izceļot rakstnieces Noras Ikstenas un viņas romāna Mātes piens/Soviet Milk panākumus. Finansiālais izdevējdarbības ieguvums no darbu tiesību pārdošanas trīs gadu laikā audzis gandrīz 40 reižu. Andris Ozols norāda, ka izdevējdarbība un poligrāfijas nozare sniedz pienesumu Latvijas ekonomikai, bet uzsvēra, ka dalība grāmatu tirgos nav mērāma tikai eksporta rādītājos: "Tā mēs veidojam tēlu, nesam Latvijas vārdu pasaulē un veicinām tūristu plūsmu uz šejieni. Latvijai ir pašiem savs Trojas zirga "labais brālis" – zelta zirgs, kas ir lasīšanas un vārda spēka eksports. Ir vērtīgi palaist šo zelta zirgu un lepni parādīt ārpus Latvijas robežām – tādā veidā veidojot valsts tēlu. Noteikti ir jāturpina atbalstīt nozari, kura sniedz valstij atpakaļ."
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 8. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!