Foto: Publicitātes foto

Inga Gaile. Stikli

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

11 komentāri

5. maijs, 2016, 17:46

Vecais

Vispiemīlīgāk dūdo balodis, tāpēc arī saņem visvairāk baltmaizes drupaču. Savukārt parku kopēji šos putnus neieredz, jo baložiem ir slimīga tieksme apķēzīt pieminekļus. Jo augstāka skulptūra, jo tai vairāk uz galvas baložu mēslu. Ko lai dara - arī balodītim gribas tikt pamanītam.

Atbildēt
0
0

21. aprīlis, 2016, 14:51

es

te nu no vēstures nav ne tik, cik melns aiz naga

Atbildēt
3
1

22. aprīlis, 2016, 9:25

lai nolasītu

jābūt plašam zināšanu lokam arī par tā laika uzskatiem zinātnē, padomijā to nosauca par pseido un aizliedza pētījumus

21. aprīlis, 2016, 17:10

T

Ja vien vēsture būtu tikai uzskaitīti, fiksēti fakti, dokumentālisms. Šajā grāmatā ir kas vairāk un tas ir jāprot nolasīt.

14. aprīlis, 2016, 11:17

Anna D.

Dzejnieces Ingas Gailes darbs , iespējams, nav domāts praktiskajam latvietim, tiku līdz 53.lpp.Atvainojos autorei no sirds!

Atbildēt
8
0

5. aprīlis, 2016, 9:42

Margarēta

Kultūrkapitāla finansējums romāna sarakstīšanai - EUR 3000 (2014. gada 3. konkurss). Izdošanai apgādam Dienas grāmata - EUR 2000 (2015. gada 3. konkurss). Valsts finansējums tātad EUR 5000. Jādomā, ka grāmata būs bez maksas pieejama lielākajā daļā valsts bibliotēku un nopērkama par demokrātisku cenu, kā tas normālā pasaulē notiek ar produktiem, kuru tapšanā ir ieguldīta valsts nauda.

Atbildēt
7
1

10. aprīlis, 2016, 23:02

Piekrītu

Ļautiņi - palasiet, kam cik Kultūrkapitāls piešķīris. Tieši tāda pati, vai biežāk pat mazāka, summa, kā par šo blēņu stāstu, tiek dota, lai izdotu fundamentāli vērtīgus pētījumus par latviskumu, ko rakstījuši tēmas vienīgie speciālisti pēc vismaz desmit gadu pētījumiem. Repšes sērijā blēņu stāstu ir 13, ja nekļūdos. Tās ir 13 nefinansētas grāmatas zinātņu vai kultūras laukā. Man nudien jākliedz - ĀRPRĀTS!

9. aprīlis, 2016, 17:48

nožēlojami

Parasti izfantazētu notikumu varoņiem neliek reālu personu vārdus. Diemžēl šeit par valsts finansējumu (!) ir safabricēta vēsture - reāla, daudziem zināma psihiatra piemiņa ir apgānīta. Man nav vārdu.

4. aprīlis, 2016, 15:43

Skaisle

jā -to es esmu sapratusi - Latvijā vēsturiskie romāni ir pēc principa - kā es par to jūtos. Lūk, skatos gruzīņu filmas - tā paša Tengiza Abuladzes triloģiju - un cik mēs sīki pret viņu ar savām nabiņu rubināšanām un gaudām esam ... bet nu - grāmata jālasa - noteikti izlasīšu - šis komentārs vien vairāk par romāna pieteikumu

Atbildēt
10
0

10. aprīlis, 2016, 13:58

Marī - Skaisle

Ļoti piekrītu par "kā es par to jūtos". Izlasīju Repšes "vēsturisko romānu" (abi vārdi liekami pēdiņās, jo nav ne vēsturisks, ne romāns, bet atšķaidīts, palielinātiem burtiem, lai grāmata būtu biezāka, nodrukāts "kā es par to jūtos un šņaukājos" stāsts.

4. aprīlis, 2016, 13:05

latviebības latviskošana

Miesas alkas var būt tikpat spēcīgas kā dvēseles ilgas, un prāta apsvērumi var satriekt pīšļos tos abus. _________________ Dažu vārdu briedums jaunai dzejturģei Visu pamatā ir mērs, ja tā nav tad ir kā uz ēl nebijušām pohām jeb dvēsle klejo, miesa pūst, prāts pret stenderi.