Svētdien Berlīnes Starptautiskajā kinofestivālā notika latviešu filmas Es esmu šeit oficiālā konkursa skate sadaļā Generation 14plus. Latvijā filma būs skatāma no 26. februāra. Starptautiskajā tirgū tā tiek izrādīta ar nosaukumu Mellow Mud. Šoreiz bez jau patīkamā fakta konstatācijas pārņem arī patiess lepnums par iespēju klātienē piedzīvot brīdi, kad vairāk nekā 1000 skatītāju (1025 vietas – tāda ir zāles Haus der Kulturen der Welt ietilpība) aizrautīgi dzīvo līdzi vissīkākajai detaļai, vissīkākajai emocijai Renāra Vimbas filmas Es esmu šeit galvenās varones Rajas (lomā Elīna Vaska) pieredzē.
Pirmizrādes lielos starptautiskos forumos vienmēr ir īsts trilleris – neapskaužu filmas veidotājus, kuri, par spīti lielajam priekam, visdrīzāk ir nobijušies, tāpat kā visi ar filmu saistītie (kaut vai nacionālās piederības līmenī). Berlīnes publika Es esmu šeit pirmajā seansā bija ideāla – cilvēki skatījās filmu elpu aizturējuši, smējās un pārdzīvoja. Šādas pirmizrādes dēļ ir vērts iet garo filmas tapšanas ceļu.
Dažam labam nobira arī kāda asara (neliegšos – arī man), jūtot līdzi sīkstajai 17 gadu vecajai varonei Rajai, kura mēģina tikt galā gan ar savu, gan sava mazā brāļa dzīvi, kamēr nesazvanāmā mamma ir Anglijā – citā dzīvē. Es esmu šeit ir filma, kuras galvenais trumpis ir aktrise, un Elīna Vaska Rajas lomā ir ideāla. Meitene ar pašcieņu, pašpārliecinātību un krampi. Meitene, kuras savdabīgo seju mīl kamera. Filmai savulaik viņa tika atrasta Cesvaines vidusskolā, pašlaik Elīna studē Kultūras akadēmijā – kinoteorētiķos, nevis aktieros. "Es nespētu gaidīt, kamēr teātrī man kāds režisors piešķirs lomu," pēc pirmizrādes Berlīnē neformālā sarunā saka Elīna, kura pārāk labi apzinās, ka Latvijas kino procesa retinājums nevar garantēt jaunam cilvēkam kinoaktiera karjeru. Kaut Rajas lomas tēlotājai ir tā unikālā Dieva dotā dzirksts, ko dēvē par fotogēniskumu, viņas patiesums uz ekrāna paņem līdz kaulam un liek līdzpārdzīvot Rajas nedienām – sīkām un milzīgām. Tam, ar kādu pārcilvēcisku spēku un mērķa apziņu Raja cenšas nosargāt savu mazo pasauli – māju, lauku sētu Latgalē, kuru visi pieaugušie ir pametuši.
Berlīnē skatītāji mīl runāt par kino – gan pieaugušie, gan jaunieši. Viņiem patīk apmeklēt jautājumu un atbilžu sesijas (Q&A) – sarunas ar filmu veidotājiem. Elīna Vaska Berlīnē dzirdēja milzum daudz komplimentu, tāpat kā režisors Renārs Vimba. Kāds no skatītājiem pavaicāja: jums ir tik skaista zeme, sakiet, kāpēc cilvēki brauc no šīs zemes prom? Renāram Vimbam bija iespēja akcentēt to, ko viņš jau ir teicis intervijās Rīgā: "Šī filma ir par palicējiem, nevis aizbraucējiem."
Latvijas kino kontekstā līdzās talantīgajiem pēdējos gados tapušajiem puišu pieaugšanas stāstiem (Mammu, es tevi mīlu, Modris) ir nostājies spēcīgi veidots jaunas meitenes nobriešanas stāsts. Filma, kas vēlreiz pierāda, ka lokālais var uzrunāt globālo auditoriju. Ejiet, lūdzu, skatīties!