"Tie ir tikai mati," saviem kursantiem un modeļiem paziņo Daniela Hārvija, Sassoon akadēmijas Londonā vecākā radošā direktore. Rīgā piecu dienu kursi pie viņas maksā gandrīz 1500 eiro, taču gribētāju netrūkst. Vai tiešām tikai mati?
Festivālā Patriarha rudens horeogrāfe Agate Bankava rādīja savu solo Membra (viņas izrāde Rauts šogad pretendē uz Spēlmaņu nakts balvu nominācijā Gada sasniegums laikmetīgajā dejā). Matiem Agates Bankavas kautrīgi nekaunīgajā darbā par sievieti kā trauslu un bīstamu būtni uz spoguļgrīdas zem milzu spoguļvagīnas ir liela loma. Vienā no epizodēm Agate izvelk matu no savas jau paspūrušās frizūras, aplaiza to, rūpīgi pielipina pie spoguļgrīdas, pārlaiza vēlreiz. Visa uzmanība tikai uz vienu matu. Gandrīz tāpat kā tad, ja atrodam zupā tikai vienu matu. Pārējās izejvielās var būt daudz neredzamas indes, bet slikta dūša paliks no tā viena mata, kurš varbūt ticis mazgāts ar ļoti ekoloģisku šampūnu.
"Tie ir tikai mati," saka salūzusi sirds un nodzen matus uz nullīti, atklājot, ka viena auss ir zemāk, otra – augstāk. Lai slēptu, ka tikai mati sāk zust, cilvēki tos ķemmē pāri no pakauša, vij ap galvu, ataugšanas cerībā iesmērē ar āpša taukiem un tīģera mēsliem. Ja vajadzēs, transplantēs matus no padusēm uz galvas. Un beigās ar skumjām izvēlēsies parūku vai minimālismu griezumā.
Tikmēr citi cilvēki cīnās ar liekajiem tikai matiem, kas saauguši nepareizās vietās, nepareizā krāsā, nepareizā dzimumu kontekstā. Sievietēm nav ūsu un matainu kāju! Reizēm ir, bet tad tā ir jau politiska izvēle. Kas tas par vīrieti bez spalvām uz krūtīm?! Šausmas – jau 18 gadu, bet ūsas vēl neaug! Reizēm jādomā, ka cilvēku sejas vispār neredzam, – ja gribi mainīt seju, izdari kaut ko ar matiem!
Mēdz uzskatīt, ka mati ir saikne ar kosmosu. Meitas palaiž matus vaļā un skrien raganās, hasīdu sievas noskuj matus, jo nu pieder vīram. Visas ziņas, ko vajadzēs saņemt no kosmosa, turpmāk piegādās vīrs? Dzirdēju stāstu, ka hasīdu bērni ar apbrīnu tausta mājkalpotājas matus, jo nav redzējuši tādus, kas nenāk nost. Savukārt citā mājā hasīdu pusaudze teic, ka nevar vien sagaidīt, kad tiks no tiem riebīgajiem matiem vaļā. Arī mūkiem un skūtgalvjiem bieži nav matu. Tomēr abus redzam ļoti atšķirīgi. Vai vieniem vairs nevajag antenas uz kosmosu, jo tāpat komunicē ar augšām? Bet otri ir lepni pārcirtuši vadus un nu dara, ko grib? Tikai mati.
Pie Centrālās stacijas čigāniete sāk ar mani jauki runāties, pēc mirkļa viņai ap pirkstiem jau aptīts pāris manu matu. Esot jāmaksā desmit latu, tad notīšot un lāsts būs noņemts. Nebija to desmit latu studiju gados. Un tie taču ir tikai mati. "Visur ir tie tavi mati," izsaucas Jānis Vimba Elmāra Seņkova 2011. gada izrādē Gals. Arī man tā liekas, kad slauku grīdu, eju pa ielu, skatos izrādes, eju pie friziera, ēdu, eju uz randiņu, glaudu kaķi... Visur tie mati.
Ņujorkas Dabas muzejā Visuma vēstures hronoloģija padarīta telpiska – no Lielā sprādziena vietas sākas spirālveida eja, kur notikumi atzīmēti, ar attālumu demonstrējot laiku – vairāki desmiti soļu, daži soļi, tikai solis, kas atbilst miljoniem gadu, iezīmē galaktiku, Saules sistēmas un dzīvības veidošanos. Garais ceļojums noslēdzas ar matu, kuram klāt zīmīte, ka proporcionāli tik ilga pret Visuma vēsturi ir cilvēces vēsture. Tikai mats.
Ziema, kad aukstums liek slēpt matus zem kapucēm, lakatiem un šallēm, ir ļoti labs laiks matu problēmas risināšanai. Visi kļūst vienlīdzīgāki – tie, kuriem mati ir tikai mati, un tie, kuriem mati ir ļoti svarīgi, salst vienādi. Matus uz citām ķermeņa daļām gandrīz neredz. Un pēkšņi no berešu, hidžabu, hūšu, hūdiju un kapuču apakšām parādās sejas.