Tas viss Ainara dēļ

Ar skanīgu saukļu izdomāšanu ir jāuzmanās. Tie mēdz iedarboties tik spēcīgi, ka var iekulties ķezā. Viens no tādiem ir sauklis "Līvi dzīvi". Pat ar atskaņām un tamlīdzīgā veidā tautu var uzjautrināt bez gala – ļaunākais no piemēriem varētu būt šāds: "Vienā dienā pilns kā mārks/ otrā jāpielaiko zārks..." Tuk, tuk, tuk – par to gan ātri jāsadod sev pa pirkstiem! Bet taisnība acīs kož. Ai, kā kož!

Grūti tagad izsekot, kurā laikā parādījās sauklis "Līvi dzīvi", lai apliecinātu grupas dzīvotspēju, par spīti nozīmīgu dalībnieku aiziešanai viņsaulē, kas Līvus piemeklējusi vairākkārt. "Ejam tālāk!" – tāds bija Aivara Brīzes iemīļotais izsauciens starp dziesmām koncertos, par ko Jānis Grodums iesmēja ūsās, jo viņam sen bija skaidrs, ka Līvi bez Groģa vairs nebūs nekādi Līvi. Nu vairs nav ne viena, ne otra, ne trešā un ceturtā, ja vēl atceramies Ēriku Ķiģeli un Daini Virgu. Žigulis vai BMW – automašīnas ir bijušas un būs upuru izvēles ziņā haotiskākās mūsu laikmeta slepkavas vienmēr. Par to un ne tikai par to arī Ainara Virgas smeldze, dziedot nupat diskā izdotajā Līvu koncertierakstā Bez štepseļiem tās dažas dziesmas, kuras spilgti kontrastē ar Jāņa Buķeļa pāri malām plūstošo prieku par to, ka arī viņš tagad ir kļuvis par pilnvērtīgu līvu, jo dzied tik ļoti Brīzes balsī, ka neredzot nepateiksi: "Straumē nostāvēt ir jāmāk. Par "līvu" būt arī ir jāmāk, es jums pateikšu tā, haha- ha-ha-hā..."

Zinu, zinu – pasaules roka vēsturē arī ir līdzīgi gadījumi. Kad 1980. gadā savos vēmekļos nosmaka AC/DC dziedātājs Bons Skots, viņa vietā paņēma Braienu Džonsonu, kuru slimības dēļ pēdējos gados koncertos aizstājis Aksels Rouzs. Ko padarīsi! Roks ir vecs, un pēc kāda laika visi tā aizsācēji būs zem zemes, tāpat kā džeza un akadēmiskās mūzikas klasiķi, kuru darbus arī viņu mūža laikā atskaņojuši citi. Klausoties Ainara trauslajā, dzīves daudz un nežēlīgi sistā cilvēka balsī, bezmaz vai asaras birst – gribas viņu pažēlot, apskaut un pateikt, ka viss būs... ja ne gluži labi, jo tas vairs nav iespējams, bet vismaz būs.

Ja pavisam tieši, Līvu mākslīgā uzturēšana pie dzīvības lielā mērā notiek Ainara Virgas dēļ (pašreiz notiek grupas Latvijas turneja). Tāda kā publiska rehabilitācija. Kaut Līvi vairs nav dzīvi un tas visiem ir skaidrs, arī sauklis uzliek pienākumu izlikties, ka vēl ir. Kas būs tālāk? Vai arī 2058. gadā, kad tiks svinēta Jāņa Groduma simt gadu jubileja, grupa Līvi joprojām darbosies un par tās vecāko dalībnieku tobrīd jau būs kļuvis Jānis Buķelis, savos 78 gados uzstājoties kopā ar jaunajiem kadriem, kam starp divdesmit un trīsdesmit un kas jau būs uz starta līnijas, lai sacenstos par vienīgā un vecākā līva statusu vēl pēc piecdesmit gadiem, kad Groģim jau apritēs simt piecdesmit? "Līvi dzīvi – ejam tālāk!" – nopurinām nelāgās sajūtas, kārtējo reizi to dzirdot, un jautrība turpinās.