Pielāgojoties dzinēja vibrācijām, pasūtīju kafiju un atlaidos restorāna krēslā. Bet kas tas? Motora rīta murrāšanu pārtrauca skrapšķi no skaļruņiem virs galvas. Tie bija pamodušies un atkrēpojās. Bārmenis sasprauda vadus, un pie blakus galdiņa sēdošās dāmas no Somijas iešāva pa viskija malkam. Pāris kontrolsitieni ar knipi pa mikrofonu, un karaokes ballīte varēja sākties.
Reti gadās sastapt tik atvērtus cilvēkus, kādi ir somu ceļabiedri. Pēc dāmas nāca viņas draudzene, stafetes kociņš tika nodots vīram džinsu kostīmā, un, nebūtu prāmis pēc dažām stundām iestūrējis Tallinā, dziesminieku klubiņš darbotos visu dienu. Līdz šim somus pazinu kā noslēgtus vienpatņus, kuri, neskaitot jocīgo uzvaru Eirovīzijā ar briesmoņgrupu, ieguvuši neskaitāmas pēdējās vietas festivālā. Gadu desmitiem somi bija līderi vēl citā statistikā – augstākais pašnāvību skaits pasaulē. Labākā izglītības sistēma pasaules drošākajā valstī ir panākusi to, ka pašnāvību skaits ir krities, bet joprojām tas līdzinās globālajam līderim – Austrumeiropas reģionam.
Somijā, kas ir arī pasaules dizaina lielvalsts, pirms diviem gadiem tika izlaista dīvaina eiromonēta Somu tango. Tās risinājumā nav nekā no Ziemeļvalstīm raksturīgās dizaina tīrības: priekšplānā redzams vīrs ar pavērtu žaketi, rokai piemontēta milzīga zīdaiņa plauksta ar īsiem pirkstiņiem. Plauksta tur vīrieša kāju, kas pārtop dejotāju pārī. Burtveidolā, kas grafiskajam dizaineram liek iztēloties atraugas no pienā vārītiem sīpoliem, rakstīts Somu tango.
Tīklā atrasta 80. gadu filma sniedza ieskatu somu apsēstībā. Ziemeļnieki pagājušā gadsimta vidū apjēguši, ka, dzīvojot vientuļnieku dzīvi, drīz izmirs. Bija vajadzīgs risinājums, lai nācija vairotos, un tango izrādījās labas zāles. Filmā attēlotais tango rituāls ir šāds: kad deju zālē sāk skanēt melodija (minora skaņkārtā, protams), zāles griestos iedegas uzraksts "uzlūdz dāmas" vai otrādi, kas nozīmē oficiālu atļauju pieskarties otram. Atšķirībā no Argentīnas tango šeit nesmaida, toties ir svarīga nianse – dejotāji ir cieši saspiedušies kopā, saskaras pat viņu vaigi. Filmas diktors no tālajiem VHS laikiem atgādina, ka saskaņā ar somu tango noteikumiem vīrietim vajadzētu būt tik daudz skaidrā, lai pusi no dejas var nodejot, nekāpjot partnerei uz kājām. Ziemeļvalstī šobrīd ir 2000 tango klubu, un tas rosina domāt, ka veids, kā tuvoties otram, darbojas. Turklāt somi pat uzlikuši šo apsēstību uz naudas zīmes, kas ir tikpat greiza kā vārdu "Somija" un "tango" savienojums.
Šajā sakarā no jauna izsvēru latviešu īpatnības. Ir dīvainā kafijas apliešana krūzītē uz biezumiem, ir pusmilitāri deju uzvedumi sinhronizētām tautas masām stadionos, kam tuvākie līdzinieki rodami Ziemeļkorejā. Vēl mums ir nacionālā reliģija – sēņošana. Pašlaik, šķirstot unikālo enciklopēdiju par Latvijas muižām, atceros, ka it kā svešu kultūras vērtību postīšana arī mēdz būt latvieša sirdij tuva. No tūkstoš muižām nekas daudz nav palicis pāri, bet labākas dzīves vārdā upuris joprojām jānes uz altāra. Turklāt nevis neglīti izstrādājumi, kāds ir Ulmaņa piemineklis, bet gan izcili arhitektoniski ansambļi.
Kārtējo reizi dzirdu, ka ar Uzvaras pieminekļa upurēšanu tiks atjaunots latviešu tautas gods un cieņa, esot savākti paraksti. No otras puses – šis gājiens it nemaz nav unikāls; nupat Sīrijā nospridzināja Palmīru, bet Afganistāna palika bez klintīs cirstajiem Budām. Mūsu atšķirība ir tāda, ka mēs to darīsim, sēņojot un dejojot.
lustīgais nerris uz tirgus plača