Rainis atkal svin

[email protected] Uz priekšu...

Uzraksti savu eapstu un es apsolos Tev uzmākties katru rītu ar bučām. Bet pa starpām varēsim par teoriju paspriesties.

Bet es jau tieši to pašu, ka nav ne vainas. Vēl, Skaisliņ, es ar vārdu mīļākais saprotu kā tas tiek lietots sabiedrībā, resp, kā papildinājums mīļotajam ar ko nododas ikdienas ....

Labrītiņ , Senais. Tu spried pēc savas pieredzes,savas dzīves realitātes.Man tur nav,ko piebilst. Ja man nebūtu bijuši mīļākie,tad es savos gados būtu nevainīga veca meitene. Lai slavēta Mūžīgā Svētā Debess par tiem brīnīšķīgajiem vīriešiem, kuri iesūtīti manā dzīvē,lai to krāšņotu un piepildītu. Un es patiešām ceru,ka jau pie apvāršņa rindā gaida jauni mīļākie. Un es cenšos, cīnos ar savu ikdienišķo slinkumu un kūtrumu,lai ir vērts,lai tam visam ir nozīme. Lai tad,kad man izkritīs pēdējais pašas zobs, man nav ne mirkļa nožēlas par savu dzīvi. Jā,cilvēks domā, bet Debess vara dara. Man ir viens bērns un desmit mīļākie bijuši. Bet es patiešām būtu gribējusi vienu vismīļāko un desmit bērnus. Nākošajā dzīvē,nākošajā dzīvē uz to ceru,ka tā būs. Tagad jādzīvo kā ir. Lūk :))Seksīgi dieniņu, Senais un būtu nu licies mierā- piseklībai, tai nav ne vainas. Labāk stājies rindā apvāršņa malā un baudi to,kas ir šeit un tagad.

Mīļāko institūcija, ja tā var teikt, ir pretīga savā būtībā, jo vairo neizbēgamos melus, kaut arī vairums gadījumos tas ir primitīvas piseklības vārdā. Šoreiz citēšu, ko parasti nedaru, bet tās ir klasiķa(neteikšu kura), ko savulaik nedaudz pazinu, poēmas sākums: Kopš Ādams sāka drātēt Ievu Un sacēla pret sevi Dievu, Vairs miera Zemes virsū nav, Jo katram piena puikam stāv. Ak, pieseklības kaisle saldā, Tu mums kā rudzu rieciens galdā...

Senais, par ko gan Tu brīnies? Es vismaz esmu neprecēta, bet pasaule ir pilna ar precētām sievietēm,kurām ir gan draugi,gan mīļākie. Un kāpēc Tu nekur nebiji? Teikšu godīgi - man it kā bija citi plāni, bet iedarbojās instinkts,ka par velti. Nu ko darīt - lumpene paliek lumpene.

Skaisle, es nekur nebiju, un patlaban lasu Tavu komentāru, kur atklājas, ka Tev bez manis ir draugs. Tu saki, ka redzēji vīrieti un meitieti, bet vienlaikus, ka nesaproti kas šie. Tomēr sievškības Tev netrūkst, kas komplekt;a ar pievilcību.

Ja Tu nerunā pretī, tad ir garlaicīgi. Labi. Pastāsti,ko redzēji Baltajās naktīs, kas patika un kas nē. Ko lasi. Vai uz Blumberga izstādi biji ? Es RL lasīju interviju ar viņu, bet zini,ko secināju - dīvainas lietas par sevi. Tam,ko stāsta Blumbergs - var mēģināt izsekot un izprast viņa un Tīrona domas, bet tam, ko Rītups spriež ar Vilčeku - varu izlasīt, bet ja man jāatstāsta - gandrīz neko kā vien par melnajiem caurumiem, enerģijām un tā. Bet - secināju,ka Rītupa interviju izlasīju ar neatslābstošu patīkamu ziņķāri un pat baudījumu. Pēc tam domāju - nu kāpēc, kāpēc ir tā ar mani. Vienīgais,ko izdomāju,ka man patīk ļoti konkrēti vīrieši. Un ka visticamāk es nekad nevarē''su apprecēties ar matemātiķi, kurš man iepatiktos,jo vienīgais ko es zinu matemātikā ir reizrēķins. Tad teiksim , gulējām pie jūras. Skatos - nāk vectētiņš ar mazmeitiņu. Kad pienāk tuvāk, nē, ne vectētiņš, bet tētiņš ar meitiņu. Vēroju viņus un atkal domāju - nu kas viņi ir - vīrs ar sievu? vīrietis ar mīļāko, vai tomēr tēvs ar meitu. Prasu draugam, tas man saka - nu beidz, ar ko Tu nodarbojies. Tā arī nesapratu - kas viņi bija. Nesapratu vai es realitāti novērtēju adekvāti, vai nē. Vienīgi sadusmojos uz draugu,jo nenormāli neciešu šitādas divdomīgas atbildes. Es tikai gribēju saprast kas ir kas.

Trūkst vārdu, kā man gadās reti. Kā par šis meitenes prātojumiem, tā arī par Tavu piekasīšanos.

Senais. It kā gudrs brīžiem liecies, bet ne īsti tomēr. Jo - Tev būtu jāzin,ka vīriešu skatieni ir sieviešu dienišķā iztika. Ja dzīvo laulībā,tad jau varbūt pietiek bez vārdiem,bet tādam brīvam vējam kā man - ar blenšanu un lūrēšanu vien nepietiek,lai es apstātos. Lūk, par Konstes nelietderīgo rakstīšanos, Tu negribēsi vairs izteikties, vai ne? Tā sievišķīgi, Senais.

Ak, te svešs dators autoservisā ķēmojas(šodien gribu larlakam iziet TA.). Es, Skaisliņ, neaizraujos ar lūrēšanu - man patīk darīšana un domāju, ka Tev arī.

Kas attiecas uz Tavu vēctētiņa taisnošanos. Lūk, interneta portālos bija iespējams noskatīties,kā jauna meitene - lieliska dibena īpašniece uz saviem džinsiem ļauj uzlikt slēpto kameru un tad viņa iet pa ielām un tur redzams,ka uz viņas skaistumu ar iekāres slapjiem skatieniem skatās visa vecuma vīrieši, tai skaitā pat galīgi sirmi un sausi vectētiņi. Tāpēc nestāsti te man par savu svēto nevainību. Nevajag. Lūk, man arī gribētos tā, uzlikt slēpto kameru un riktīgi dokumentāli pārbaudīt, cik vīrieši man noskatās pakaļ. Kā ģērbjoties noskatās, kad nē. Vispār visas tās jaunās tehnoloģijas ir ļoti vērtīga lieta, protams, būtu tik man lielāka interese par tām.

Labrītiņ Senais, pirms kāda laika Naumanis rakstīja par tikko mirušo keramiķi Martinsonu - cik izcils mākslinieks un cilvēks bijis, bet kā stulbā latviešu tauta nav viņu novērtējusi, kā jau nenovērtē vispār kultūras personības. Komentāros kāds vīrieties, šķiet uzvārdā Ozoliņš uzrakstīja, ka viņš ir vairākkārt iesūtījis savus rakstus KD par Latvijas kultūrvēsturē nozīmīgām personībām, bet nevienu KD nav publicējusi un pat nav uz to reaģējusi. Toreiz es rakstīju tam kungam, turpat komentāros - ka viņam nav palaimējies piedzimt ar uzvārdu Konste, ka viņam nav bijusi prasme dibināt kontaktus ar vajadzīgiem cilvēkiem, tāpēc arī viņu nekad nepublicēs. Tāpēc KD lasītājiem kā dadzis acī ir nevis Konstes jaunība, bet viņas tukšā muldēšana. 'Tēlaini es to aprakstītu tā,ka man pārmet , ka es lietoju pārtikā tikai pusfarbikātus un tai pat laikā nevienā veikalā neko vairāk par prastu šķēles ķīmisko desu man nopirkt nav iespējams.

Skaisliņ, kas Tev liek domāt, ka es tā? Vai tad Tavuprāt es esmu pedofils, jo tas meitēns noteikti var būt mana mazmeita. Es taču vienīgi dažam labam atgādināju, ka jaunības prātojumus nevajadzētu pārlieku nozākāt, jo tas vien ir labi, ka funktierē. Protams, kā nu kuram sanāk, jo ne katrs turpina patstāvīgi domāt. P.S. Vai tad Tu pieņem ciemiņus tirgū?

Labrītiņ, Senais. Es dievinu tos mirkļus,kad man pievērš uzmanību vīrieši. Tas ir manas dzīves ambrozijs, bet - ļoti būtiski - kad mani novērtē un iekāro kā sievieti-nevis kā gaļu, ar konkrētām proporcijām un svaiguma pakāpi. Šorīt Tu Konsti noverteji kā īsts mačo - svaiga gaļa, glīta seja, visu pārējo var piedot un pieciest. Nu žēl, ka tā ar Tevi ir , Senais,godavārds žēl. Bet nu labi, cilvēks vien esi, kāds esi tādam jādzīvo. Man vakarā būs dārgi ciemiņi,jātīra māja, jābrauc uz tirgu,bet ja Tu zinātu kā man negribās. Ka es varētu kā Anetiņa - pažēloties mammītei un viņa man visu sakārtotu. Vai ja man būtu vīrs, es visus darbus sadalītu ar gudru ziņu, bet tagad - arī man kā ir - tā jāiztiek. Bet Tev tiešām mans fuj, Senais par tādiem vārdiem.

Man nav jāzvejo, bet Jums, kompleksu nomāktajiem, to nesaprast.

tā Tu zvejo meiteņu simpātijas?

kur es šito stiliņu esmu redzējusi/dzirdējusi? ragana! es tevi pazīstu!