No citas planētas

Kuri bija tie "latgaļu karaļi", kuri sasita lupatās [mongoļus-]tatārus un atbrīvoja Poliju un Ungāriju, ļaujot Eiropai palikt kristīgai? "Redzot teju katrā Ogoņok numurā..." - tātad autors regulāri lasa Ogoņoku? Tātad ir interese par Krieviju? - Ir autoram bēdīgi ap sirdi vai nav, bet otrais pasaules karš BEIDZĀS ar - labi - neteiksim krievu uzvaru, teiksim - vācu kapitulāciju krieviem. Starp citu - 16. martā pie Brīvības pieminekļa tas plakāts ar uzrakstu "leģiona izveidošana bija pretrunā ar starptautiskajiem likumiem" - bija apjukuma kalngals: tad, ko mēs te atzīmējam - Vācijas izdarītu starptautiskā likuma pārkāpumu? Lietuvā vāciem neizdevās pārkāpt šo starptautisko likumu, jo brāļukas to nepieļāva.

Par pieminekļiem konkrēti un tautai svētiem simboliem vispār runājot, tēlniekam tāds jautājums: vai tajā karikatūrā, ko rādīja Aizliegtā Paņēmiena raidījienā par cenzūru, vaidelotis, atvainojos, dupsēja lāci vai lāceni?

Jā - tas ir nenormāli seksīgi - kā vienmēr vainot visus citus , sākot ar Putinu un beidzot ar vietējiem krievu gidiem. Lūk, LTV1 bija sižets.Kad Lietuva bija ES prezidējošā valsts, kā valsts dāvana tika pasniegta grāmata par Lietuvas vēsturi - man stāv prātā skaitlis - iztulkota 52 valodās, varbūt par skaitli es kļūdos, bet tas bija iespaidīgs. Šobrīd Latvija ir ES prezidējošā valsts. Mēs kā valsts dāvanu pasniedzam šņabi, taisītu no bērzu sulām. Kā klāstīja meitene - esot ļoti labas atsaukmes par šādu dāvanu. Viena lieta ir,ko krievu gidi stāsta par mūsu vēsturi, vēl cita lieta - ko krievvalodīgie skolotāji stāsta par Latvijas vēsturi. Tas noteikti nevienu neinteresē, tikai tik daudz,lai var pažēloties. Maskats nebija viens, kas pieņēma lēmumu rakstīt operu par holokaustu . nevis - teiksim par Mēlanijas Vanagas, vai Sandras Kalnietes grāmatām, vai Dzintras Gekas - apkopoto. Un vest uz Berlīni par holokaustu - tas atkal nebija viena paša Maskata lēmums. Tikko bija janvāris - 110 gadi kopš asiņainajiem notikumiem, par kuriem ļoti skaisti pateica anonīmā komentētāja arde - pēc tiem - šiem 1905.gada notikumiem - ar latviešiem sāka rēķināties. Ko ar saviem "vēsturiskajiem " romāniem , kuriem taču būtu jādod kāds ieguldījums latviešu pašapziņā, latviešu vēsturiskajā apziņā - ko reāli tie ir devuši? Kādu dziļāku, plašāku nopietnāku izpratni par mūsu vēsturi? Tikko Dienas gada balva kultūrā tika Ingai Ābelei - visi sajūsmā - jā romānā ir gaužām krāšņa valoda, kad jāapraksta daba, kopošanās , ciešanas, bet tad,kad parādās vēsture - tur kur jābūt tai būtībai - kāpēc tad Trasūnu izslēdza no baznīcas, kāpēc viņu zemsavieši neieredzēja - tur ir pārkopētas pāris saeimas stenogrammas. Nu ko - laimīgu nīdēšan un īdēšanu tautieši, vismaz tas jums izdodas.

Trakākais jau ir tas, ka ar šādu dezinformāciju nodarbojas ne tikai krievu meitenes, bet arī profesionāli un Rīgas Domes sertificēti gidi. Vakardienas sižets TV3 "Nekā personīga" to apliecināja. Sižetā parādītais gids Aleksandrs Filejs, kurš vadīja ekskursiju Kara muzejā Ždanokai & Co, strādā ar franču un angļu valodā runājošām tūristu grupām, un pasniedz šādu sakropļotu vēsturi ārzemniekiem. Bet kuram gan tas rūp? Viņš savu sertifikātu ir saņēmis, samaksājis Domei 70€ un nevienam neinteresē tas, ko viņš un ne tikai viņš stāsta tūristiem.

Īsti nesapratu, kur tā laime ar tiem latgaļu karaļiem. Bet nu katram sava laime. 16.marts savu aktualitāti nav zaudējis. Gulaga tēviem pieminēt Aušvici ir tikai amorāli, bet tā nav mūsu problēma. Ir nepieciešami nopietni vēstures pētījumi, lietu sakārtošana. Leģionāru un meža brāļu un meitu kauli atrodas un pārceļas uz kapsētām. Krievija mums šos kaulus vēl ir parādā. Mēs viņiem viņu kaulus neliedzam, lai kādas zvērības būtu uz to nesēju sirdsapziņas. Lai savi tautieši tiesā savā dzimtenē. Nav mums Jāņasētas līmeņa kara kartes. Kur varētu izpētīt, kas kur notika. Vāciešiem jau ir lieliskas filmas par karu un ne tikai Rietumu frontē bez pārmaiņām. Liela daļa vāciešu vienkārši karoja par savu Tēvzemi un darīja to labi. Ja negribat karot vēlreiz, tad nevajag šos cilvēkus pazemot. Latvieši, atšķirībā no krieviem, vāciešiem un citām lielajām tautām, šo karu nesāka. Tāpēc nevar ne uzņemties atbildību, ne arī vēlas sevi pazemot. Dzimtas un ģimenes atgūst savus piederīgos, kurus okupanti mums atņēma. Tauta atgūst savu vēsturi. Un tā nekad nebūs tāda, kāda vēsture izskatā no Maskavas vai Berlīnes. Ka nav labi aizskart arī mazas tautas cieņu jūs varat mācīties 9.maijā - biežāk apmeklējot sarkanarmiešu masu kapus. 16.martā vajadzētu vairāk meklēt tādus cilvēkus kā Franks Gordons un Pozners, lai uzklausītu viņu viedokli. Mums mākslīgi tiek kultivēts, ka ir 2 viedokļi - mūsējais un viņējais. Jo tas ir izdevīgi viņiem. Cietēji bija arī žīdi, Baltijas vācieši, poļi, Latvijas krievi. Laba Baltijas pieredze bija ebrejiem Dovlatovam (ilgstoši dzīvoja Igaunijā un ir atstājis daudz lielisku grāmatu). Rīdzinieks Aleksandrs Genis. Latvijas krievu inteliģence tika iznīcināta nežēlīgi, bet pa kādam jau izdevās paglābties brīvajā pasaulē. Gandrīz neticami, ka Bukovskis, izcils krievu inteliģences pārstāvis un cīnītājs par Latvijas neatkarību un daudzu izcilu grāmatu autors, Latvijā tikpat kā nav zināms. Raksti nav tulkoti. Kad būsim diženi, tad būs mums arī tāds prezidents.

Kāpēc mums jāatliek laimē diešanu uz brīdi, kad viss būs perfekti? Pieredze rāda, ka iegansti raizēm atradīsies vienmēr. Himnu dziedam ķeksīša pēc? Nē!