Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Modernā cenzūra

Svētdien, 21. maijā, britu laikraksts The Guardian publicēja virkni materiālu ar kopīgu nosaukumu Facebook faili. Rakstos bija publiskotas instrukcijas, kuras ievēro Facebook redaktori jeb moderatori, kad pieņem lēmumus, vai sociālajā tīklā ievietotā informācija, attēli un video ir bloķējami.

Instrukcijas ir paredzētas iekšējai lietošanai, un pati avīze publiskotos dokumentus sauc par noplūdinātiem.

Jāpiebilst, ka Facebook pēdējā laikā arvien biežāk nācies skaidroties, kā notiek satura kontrole un cik lielā mērā sociālais tīkls ir atbildīgs par tajā ievietotajiem materiāliem. Turklāt pārmetumi izskan gan no vārda brīvības sargu, gan pašcenzūras aizstāvju puses. Pagājušā gada novembrī The New York Times publicēja rakstu, kurā tika apgalvots, ka Facebook programmētāji izstrādājot jaunu cenzūras rīku, ko varētu izmantot tādās valstīs kā Ķīna. Kopš 2009. gada Facebook Ķīnā nav pieejams, un šāds rīks varbūt varētu palīdzēt uzņēmumam atgriezties šīs valsts tirgū, bet samaksa par to būtu sadarbība ar nedemokrātisko režīmu vārda brīvības ierobežošanas jomā.

No otras puses, pagājušā gada augustā Facebook zināmā mērā izgāzās ar mēģinājumu aizstāt reālus aktuālo ziņu redaktorus ar virtuālajiem. Datorprogrammas nespēja nošķirt reālas un viltus ziņas. ASV vēlēšanu laikā tieši Facebook tika izcelts kā viltus ziņu izplatītājs. Savukārt šogad sabiedrības uzmanību piesaistīja vairāki gadījumi, kad Facebook lietotāji tīklā ievietoja reālu slepkavību tiešraides, un šie video netika laikus bloķēti.

Process, kā attīstās satura kontrole Facebook, ir interesants un svarīgs. Patlaban grūti redzēt risinājumu pretrunām, kas šo sociālo tīklu vajā. Facebook iestājas par vārda brīvību, un nevar teikt, ka tā netiek veicināta. Kaut vai iespēja izplatīt savu vēstījumu individuālam cilvēkam ir stipri lielāka, nekā tas bija pirms sociālajiem tīkliem. Vienlaikus Facebook acīmredzami ir kļuvis par milzīgu un tāpēc arvien vairāk birokratizētu institūciju. Tāpēc tā cenzori nevar iedziļināties katrā gadījumā un ir spiesti spriest formāli, pēc instrukcijas. Rezultātā viņi gluži kā valsts birokrāti var aizliegt nopietnu, traģisku bildi (kā tas notika ar Nika Uta slaveno fotogrāfiju Kara šausmas), jo tajā redzams kails cilvēks. Visiem pārējiem faktoriem nav nozīmes. Taču cenzoriem paredzētās instrukcijas ne vienmēr dod viennozīmīgu atbildi, kas ir bloķējams, tās drīzāk piedāvā koordinātas, kas palīdz interpretēt. Tādējādi cenzora lēmums ietver zināmu patvaļas aspektu ("Kādam Tramps ir jānogalina" ir aizliedzams, bet "Es tevi nogalināšu" nav).

Ar to visu komplektā ir arī Facebook nevēlēšanās atzīt, ka tas sen vairs nav vienkārši komunikācijas pakalpojumu sniedzējs. Tā lēmumi kaut ko atļaut vai aizliegt ietekmē to, kas vispār konkrētajā sabiedrībā un globāli ir atļauts vai aizliegts. Atbilstoši Facebook ir atbildīgs arī par saturu, ko nevar izvērtēt tīri formāli. Pasludinot neitralitāti pret saturu un rīkojoties pēc slepeniem, tikai darbiniekiem saprotamiem principiem, Facebook var virzīties tikai arvien stingrākas un patvaļīgākas cenzūras virzienā.

Top komentāri

Ēdelweiss
Ē
Tepat latvijā ir tāds politmafijas klanu propogandas organizēts melu , nacionālā naida un kara kurināšanas , sarkano fašistu-komunistu , SSiešu , ASV ekonomiskās espansijas un civiliedzīvotāju masu slepkavošanas un demokrātiskā genocīda , latvijas pārvaldes noziedzības slavināšanas privātportālelis Apollo , kurš , pretēji ANO Cilvēktiesību , ES un LR normativajos aktos iestrādātam cilvēktiesībām , uzņēmies ieviest cenzūru un vienpersoniski vērtēt personu komentarus...Protams , kā jau visas kaunumutis "īpašnieks" savu identitāti slēpj kā lietots tampekss miskastē...
īsais loģikas kurss
ī
autoram. Cenzūra ir pierādītu faktu vai nepatīkamu viedokļu aizliegšana. Aizliegums melot nav cenzūra. Šis aizliegums ir pastāvējis un pastāv visu laiku un tautu ētikā. Ja meli nodara kaitējumu (piemēram, viltus ziņa par nenotikušu uzņēmuma vadītāja arestu, lai grautu uzņēmuma reputāciju) tad iestājas atbildība arī pēc likuma. Ko darīt sociālajiem tīkliem, ja meli kļūst organizēti un masveidīgi? Vai nu teorētiskās brīvības vārdā kļūt par oficiālu melotavu un zaudēt lietotāju uzticību, kas nozīmē sociālā tīkla bankrotu, vai iztīrīt sociālos tīklus no meliem (ko nevar izdarīt, mīļi palūdzot meļus vairs nemelot) un saglabāt lietotājus un uzņēmumu. Sabiedrības tiesības uz informāciju šajā gadījumā ir svarīgākas par meļu ''tiesībām'' melot.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja