Precīzāk būtu teikt, esmu nolēmis, ka visjēdzīgāk ir izveidot Facebook profilu, tomēr līdz lēmuma realizēšanai tā arī neesmu nonācis.
Biju apņēmies to paveikt vasarā, bet bija svarīgākas lietas, ko darīt. Tagad tā ir mana Jaungada apņemšanās. Visi, kam šo lietu pieminu, brīnās – kas tur ko izveidot? Jaungada naktī nedaudz iereibušie draugi bija gatavi uz vietas ķerties vērsim pie ragiem: «A davai, tagad uztaisām Svecem feisbuka profilu!» Uz ko viņiem atbildēju, lai viņi paši sev taisa profilus feisbukā; es dažkārt protu atcirst trāpīgi un asprātīgi.
Es piederu pie paaudzes, kurai klātbūtne virtuālajos sociālajos tīklos vismaz līdz šim nav bijusi obligāta. Protams, ir nodarbes un profesijas, kurās iesaistīšanās kādā no šobrīd aktuālajām virtuālajām kopienām ir nepieciešama. Tomēr es nejūtu īpašu spiedienu no draugiem un paziņām par to, kāpēc neesmu Draugos, Pinterest vai tviterī, lai gan, piemēram, palikšana bez mobilā telefona draud ar reālu sociālu izolāciju. Cik varu spriest, pašreizējiem skolēniem un studentiem interesantāks jautājums ir nevis pieslēgšanās, bet atslēgšanās no sociālajiem tīkliem, proti, tas ir pašsaprotami, ka tu piederi pie tās vai citas virtuālās kopienas, savukārt nepiederēšana tiek uztverta kā īpašs vēstījums un pozīcija.
Mana nepiedalīšanās virtuālajos sociālajos tīklos nav nekāds dziļš vēstījums, drīzāk blakne apziņai, ka tāpat informācijas un komunikācijas ir vairāk, nekā es vēlos vai spēju menedžēt. Tomēr bieži pamanu, ka arvien uzstājīgāk interneta vietnēs tiek prasīts, lai apmeklētājs reģistrējas, izveido savu profilu, un kā ērtākais variants tiek piedāvāta reģistrācija ar Facebook vai citu sociālo tīklu palīdzību.
Ērtums un parocīgums ir iedarbīgi līdzekļi, bet par to arī tiek maksāts. Piemēram, tiek solīts, ka drīzumā ASV tiks izveidoti Amazon Go veikali, kuros apmeklētājiem nebūs jāstāv rindās: ienākot veikalā, jums tikai jāreģistrē telefons ar Amazon Go lietotni, no plauktiem jāņem, ko vēlaties, un sistēma pati reģistrēs preces, kuras iznesat no veikala, un rēķinu nosūtīs Amazon kontam. Zināma samaksa par ērtību ir informācija, ko veikals uzkrāj par tevi.
Nākamais solis ir šo informāciju izmantot citiem mērķiem. Vairākas valstis, to vidū ASV, šogad esot sākušas prasīt iebraucējiem, lai tie uzrāda savus sociālo tīklu profilus. Pagaidām brīvprātīgi. Mērķis ir pārliecināties, vai valstī nemēģina nokļūt, teiksim, kāds terorists. Tomēr ko šāda sistēma nozīmē cilvēkam, kuram nav profila sociālajos tīklos? Būtībā šāds cilvēks automātiski ierindojas aizdomīgo personu kategorijā. Rezultātā klātbūtne sociālajos tīklos kļūst par teju vai obligātu. Pēdējo soli, kas sistēmu noslēdz, šķiet, plāno ieviest Ķīnas valdība. Tās pamatā būs Sesame Credit sistēma, kas darbojas kopā ar Alibaba interneta veikalu, Amazon analogu. Sesame veido profilus ar "sociālajiem kredītiem", kas būtībā ietver informāciju par visu ko, sākot ar iepirkšanās paradumiem un beidzot ar interneta meklēšanas vēsturi. Valdība vēlas ieviest līdzīgu sistēmu, tikai tajā cilvēkiem būs jāpiedalās obligāti un katrs no viņiem tiks izvērtēts.
Trollis JT
M
nesapratu