Foto: No personīgā arhīva

Konstelācija

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

29 komentāri

28. decembris, 2013, 14:59

Nesaprotu

kāpēc valsts bibliotēka jādēvē par nacionālo bibliotēku? Aiz necieņas pret tēvu valodu?

Atbildēt
0
0

28. decembris, 2013, 12:46

Ak latvieši

Nice Place Mansards- kaut kāds drausmīgs nosaukums

Atbildēt
2
1

28. decembris, 2013, 9:44

Skaisle labāka par Eipuru

Jo šīs dāmas, viņas cilvēciskās savdabības ir DAUDZ VAIRĀK. Ticu tilpuma mērvienībām, jo esmu dzērājs, kurš tomēr konsekventi NELIETO KRUTKAS.

Atbildēt
2
0

28. decembris, 2013, 17:31

Skaisle

ak, Valdiņ, liec jau nu sev niku atbalss. Ka Tev labu vārdu pasaka, tā tur trīs pretī un otrādi - kā vienu sliktu,tā tu trīs sliktus. Bet būs jau labi, redzēsi. Eipurs kontempelēsies un biedzot tevi publicēs. Un lai nu kādi trūkumi ir dzērājiem,bet cilvēki viņi ir labi. Pamatā - labi, tā būs precīzāk tomēr.

27. decembris, 2013, 14:24

Senais

Nez kāpēc viņš(Eipurs) to lakatu valkā?

Atbildēt
3
1

27. decembris, 2013, 23:04

polovcietis

Viss ir vienkārši - grafomāni valkā šlipses, profesionāļi - lakatine.

27. decembris, 2013, 18:51

kontemplācija

Es to mīklu zinu, es tad viņu minu- tas no dziesmas Orenburskij puhovij platok, ja klausāmies PSRS Tautas mākslinieces Ludmilas Zikinas izpildījumā, arī Furcevai patika... Vērosim un apcerēsim arī turpmāk! Vieglu maisu Jaungadā.

27. decembris, 2013, 14:16

jumors

Esmu sailgojies pēc bērēm - tur vismaz par cilvēkiem runā labu. Kā paskatos komentos- viena gānīšanās- smalkāka, rupjāka, bet gānīšanās. Kur paliek princips- ja nevari pateikt ko labu, nepiedraņķo gaisu? Internets laikam arī saistīts ar gaisu......

Atbildēt
3
0

27. decembris, 2013, 18:58

Senais > Skaislei

Līdzsvarā jā, tas ir kaut kas cits. Tātad - pašsaprotamais un tas, ko nevar saprast, jo ļaunums tāds ir. Protams, motīvs skaidrs, parasti skaudība vai merkantīli apsvērumu, bet kas ir tas, kas atvēl rīcību, nudien, nav saprotams, jo ne jau visi ļaujas tām alkām.

27. decembris, 2013, 17:11

Skaisle

Veci, čau. Nu nezinu kas un kā būs, bet nākamajā dzīvē es gribētu būt vai nu dejotāja vai dziedātāja. Es domāju, tas ir visskaistākais . Un tad jau man nebūs laika priekš tevis. Man būs visu laiku būs saspringts dzīves grafiks - visādi mēģinājumi, uzstāšanās, tad pilnvērtīga atpūta kaut kur tālā vientulībā - emociju atjaunošanai un ; nu saproti pats. Tad es būšu cita. Vienīgi, ja Tu būsi kāds horeogrāfs, kāds komponists vai nezinu, kāds bungu sitējs, nākamajā dzīvē - nu tad jau atkal cita lieta. Tad jau bez kašķiem nevarēs. Kā saka - kur palikām , tur atsāksim.

27. decembris, 2013, 17:00

Skaisle

Nu atkal , Senais. Kā Tu domā - labais ir pašsaprotams? Man nav. Es domāju,ka viss jau tik un tā ir līdzsvarā,ja tā nebūtu - zemeslode aizietu kosmosā pa pieskari.

27. decembris, 2013, 16:59

lauku vecis

Skaisle, čau! Visnotaļ interesanti palasīt Tavus komentārus šajā pēcziemassvētku laikā, it sevišķi par dao....Savulaik , lai atbrīvotos no sliktā, vecgadā uzrakstīju garum garu sarakstu un tad svinīgi sadedzināju.....Tas bija sen un tad to padlatvijā nesauca par dao .... Varbūt šo jēdzienu lietoja tikai sevišķi apgaismoti ļaudis. Nezinu vai šis rituāls iedarbojās tīri psiholoģiski, bet pīpēsanu tiešām atmetu. Ar citiem sliktumiem tā bija kā bija.... Redz, ar reinkarnāciju ir tā interesanti....Mana otra pusīte saka, ka nākošajā dzīvē ar mani vairs neprecēšoties...bet, viedi ļauži māca - no savas karmas neizspruksi.Ja ne tādā, tad citādā veidā, bet zināmā saistībā vienmēr nonākšot... Vai Tu nākošajā dzīvē arī ar mani internetā strīdēsies? Humors!!!

27. decembris, 2013, 15:48

Senais

Labais ir pašsaprotams, tāpēc par to nelon runāt.

27. decembris, 2013, 14:25

Skaisle

redzi, tas pats dao saka atkal tā - es atbrīvojos no jebkā,uzrakstot par to. Un tāpēc internets ir pilns ar to,kas katram ir uz sirds. Un to labo, to jau mīl pie sevis paturēt, no tā sliktā atbrīvoties . Es klausos Bumbieres Atvadas vasarai. Vai Lietus lāses un skatos tos Dīrera pašportretus. Zini, ja pameklē - jūtjūbī ,entuziasti pat runājošus uztaisījuši. Nezinu, drīz jau laikam varēs pasūtīt hologramas un teiksim svētkos es sev nopirkšu Dīrera hologramu - to kur viņš 28 gadu vecumā, pēc Jēzus iztaisās. Bet mana problēma,ka es viņu absolūti ar Jēzu nespēju saistīt. Man viņš tik nenormāli cilvēcīgi seksīgs un iekārojams šķietās. Nu jā - traki jau ,ka būs tās mazās pensijas, jo gan jau,ka tā būs bagātnieku privilēģija tādā veidā izklaidēties. Ar mammu runājām. Viņa saka, ka ar prātu viņa ir gatava iet un darīt,bet ka fiziski viņai neesot spēka. Ka viņa cerot uz reinkarnāciju. Es mammai saku, nu kāda reinkarnācija - pat ja dvēsele pārdzims, pats jau vairs nē. Nu kur tad. Tāpēc labāk tomēr maksimāli tagad visu - kā saka i lamāt, i slavēt un nīst i mīlēt, lai nomirstot nav jāspokojās un cilvēki jābaida,lai tad ir pilnīgs miers un āmens. Nu tāds humors.

27. decembris, 2013, 13:55

Jojoba

" Darbs, par laimi, nesirgst ar dzejiskumu" ...Kas tie par tādiem kritērijiem? Ja nepieciešams, viss prozas teksts var būt viena vienīga dzeja, noteicošais ir autora mērķis. Līdzekļus autors izvēlas pēc vajadzības. Kāpēc eipurs vecišķi tiražē klišejas!

Atbildēt
4
0

27. decembris, 2013, 11:39

Skaisle

Jā,par literatūru, ka būtu literārās gaumes audzinātāji. Tā es domāju. Kādreiz Lilit lasīju,ko ieteica Rukšāne, bet tad sāku vērot un secināt,ka manas domas ar viņas viedokli ļoti reti sakrīt un ka diez vai ir pareizi tikai glaimot un slavēt. Tad atkal spriedu, bet nu viņai -Rukšānei varbūt patiešām viss ir izcili labi un viņa tiešām pat nespēj kādus trūkumus girbēdama saskatīt. Un tad sev teicu - viss, uz to viedokli nepaļaujies. Kādreiz mana liela autoritāte bija mana tante filoloģe,un praktiski man ar viņu daudz nebija par ko diskutēt, jo manas domas ar viņu par izlasītajām grāmatām sakrita. Sākās mūsu nesaskaņas Paula Koelju dēļ,jo viņa īsti negribēja samierināties,ka man Koelju darbi nepatīk, bet es atkal ar uztādījumu,ka man jājūtās vainīgai, vai sliktai, ka Koelju mani tracina ar saviem pekstiņiem. Tagad jau mums retu reizi ir vienprātība par grāmatām un to autoriem. Toties man ir prieks,ka man sakrīt domas ar vienaudzēm. Lūk,tā pati tante man ieteica izlasīt Ikstenas grāmatu Dzīvespriecīgais vakarēdiens. Esot ļoti laba. Izlasīju un nospriedu,ka tiešām - viegla,patīkama lasāmviela. Ieteicu tālāk citiem un tad bija interesanti uzzināt atsauksmes. Vecāki cilvēki teica - nepatīk, tik daudz svešvārdi un sveši produkti un kas tās par receptēm priekš latviešiem. Jaunāki teica,ka jā - ļoti patīkot - jo tur visas tās sievietes esot tik daudz dzīvē cietušas, tādas daudzcietušās visas un Ikstena tik labi parādot to sieviešu izturību un "panesību". Un tas man atkal bija pārsteigums - jo es nevienu par cietēju tur nezuskatīju. Tieši otrādi - dzīves novērtētājas un baudītājas, katra ar kaut ko savu. Man būtu paticis,ja būtu tādi atšķirīgāki tie personāži. Bet svarīgi ir noskaņoties - tā ir tāda grāmata bez nopietnām atklāsmēm, bez emocionāliem pārdzīvojumiem, satricinājumiem un man tā patika tieši ar to. Daudz daudz reižu labāk par Dievmātes draudzeni,kura tika pieteikta jau ar pretenziju grāmatas virsrakstā, kas tomēr neattaisnojās. Jā- lūk, Eipurs garām skrienot piemin divas grāmatas, divas autores - bet kur tā steidzas ? Vai tad nevarēja kādu vārdu nopietnāk pateikt vai? Nu tā. Īstenībā jau tiešām tie orientieri pārpilnībā ir tik vien svarīgi , tik vien svarīgi ...

Atbildēt
1
0

27. decembris, 2013, 17:20

Skaisle

Nezinu gan, atkal Senais. Man šķiet, ka ja ir talants, tad rakstās pats no sevis. Nu ka tad nekas galvā nepaliek tik un tā, tas , kā tāds avots izlaužās uz āru, kā tāda pavasara pienene uzlauž asfaltu. Ka samocīti sanāk, ja nav īsti talanta. Un te es domāju - ka Eipurs to domāja,ka daža laba proza ir par daudz poētiska un daža laba dzeja par daudz proziska. Ka nav īsti talantīgi,ka ir samocīti. Atceries bija tāda , ir, tāda lietuviešu autore Sabalauskaite -Silva rerum. Visi viņu ļoti ļoti slavināja, bet tas,ka viņa rakstīja bez dialogiem, tikai kā aprakstus - man tas bija nedzīvi un netalantīgi. Zīmīgi,ka leiši viņu uzreiz Nobela prēmijai gribēja ieteikt un es kā nevarēju, tā nevaru par to nobrīnīties.

27. decembris, 2013, 17:02

Senais > Skaislei

Jā, Skaisle, nav tik vienkārši - ir daudz vienkāršāk. Ja kāds tiešām alkst kaut ko uzrakstīt, resp. kad iedvesma klāt saukta vai nesaukta, tad domas par materiālo neienāk prātā, bet, ja ienāk, sanāk tā samocīti.

27. decembris, 2013, 16:58

Skaisle

Nepārspīlē par to garā nabags. Viss tomēr ir ļoti nosacīti, viss tik ļoti mainās. Šodien patīk, rīt nepatīk, tas , kurš kādreiz bija autoritāte šodien ir tukša vieta utt.Un ir vērtības, kas nemainās. Kādreiz ļoti raudāju lasot Remarku, tagad es viņu nevaru palasīt, man metās nelabi no viņa samākslotības. Bet mainos jau es, manas domas. Uzrakstītās grāmatas nemainās. Par to divkosību tā ir. Bet padomā pats, ja Tu būtu jauns rakstnieks, kuram ģimene jāuztur, kaut kāda godkāre jau arī tev būtu un kaut kā tās sarakstītās grāmatas jāpārdod būtu. Un vai tad Tu atļautos paust tikai savu pārliecību, savus uzskatus ? Nu nē taču, tāpat kā Rukšānei tev visi būtu labie un gudrie un smukie, jo tad ir droši,ka to pašu saņemsi pretī - nevis kailu patiesību,kas var būt arī neglaimojoša. Nu tā kaut kā - nav tik vienkārši es tā teiktu.

27. decembris, 2013, 15:54

Senais > Skaislei

Pie viena , Skaisle, es laikam esmu garā nabags., jo man neviens nav autoritāte. Protams, izglītības labad der citu domas uzzināt, bet to apgrūtina skepse par patiesīgumu. Sevišķi man ir nācies dzirdēt pazīstamiem darboņiem, par vienu un to pašu, diametrāli pretējus viedokļus. Ķēķī tas ir tā, bet publiski šitā u.t.t. Es esmu pārliecināts, ka gudrībām nav svarīgi, kas ir autors, tāpēc kādu citējot, es gandrīz vienmēr saku - kāds teica..., jo svarīgi ir ko, nevis kurš.

27. decembris, 2013, 11:21

Skaisle

Eipur, Eipur, pļāpa. Mana virtuālā simpātija Valdis Felsbergs jau nomocīts Jūsu neizdarības dēļ. Kad beidzot publicēsiet kādu viņa izcilo stāstu un kad beidzot organizēsiet solīto balsošanu? Vai jau visu esat izlēmuši bez publikas un tādus kā es un Valdis tik ļauni ķirciniet, kā saka- katram savs prieciņš. Kas attiecas uz konstelāciju. Vispār tā ir bauda un pat privilēģija - būt bibliotēkas īpašniekam, bet tā kā tādu kā es gribu -bibliotēku sev atļauties nevaru, bet tādu kā varu - es negribu, man tās nav. Un mierinu sevi,ka es ieekonomēju savu laiku. Ir jau ko putekļi slaucīt un pārkārtot tās pašas encioklopēdijas un pārsimts grāmatiņas,kas ir. Tieši tāpēc jau ir publiskās bibliotēkas, kuras gan šobrīd ir ļoti nabadzīgas, bet tik un tā - visu,kas tur ir priekš manis nespēju izlasīt. Esmu sapratusi, cik milzīga tomēr nozīme ir reklāmai. Neuzķerties uz tās. Un cik milzīga nozīme būtu, bet nav - literatūras pazinējiem,kritiķiem,kuri pamatoti un atraktīvi varētu stāstīt, ko lasīt, ko nelasīt,kas ir, kas nav uzmanības vērts. Tā nu tas ir.

Atbildēt
4
0

27. decembris, 2013, 14:53

Skaisle

Senais, par priekšā teikšanu. Ja tā ir autoritāte, tad protams,ka man tas der. Nevar viens būt profesionālis visās jomās. Tieši tāpēc es Tev rakstīju,ka ir svarīgi , ka ir sabiedrībā autoritātes, uz kurām, uz kuru spriedumiem Tu paļaujies, vai kuros tu ieklausies. Tas piedāvājums jau ir milzīgs. Ja visu gribi izlasīt, redzēt utt., tad piedod, pa kuru laiku dzīvosi? Jo īpaši es vispirms lasu atsauksmes,ja gribu iet uz kādu izrādi, koncertu. Grāmatas arī -vispirms - autors, nosaukums un tad uzreiz domāju - vai tā jau ir manā vēlmju sarakstā. Tagad lasu G.Grasa grāmatas. Tas ir kā ieiet citā pasaulē, citā laikā. Ja viņš - Grass būtu viens no vācu rakstniekiem -, nevis viens no izcilākajiem - nu nepaņemtu es viņu bibliotēkā. Nu labi - ne viņu, bet viņa grāmatas. Tagad man uzdāvināja Orhana Pamuka Nevainības muzejs. Atkal tik vien bieza,ka īsti nav dūšas sākt lasīt,bet - tomēr nav jau kaut kāds šāds tāds turku rakstnieks, bet tomēr novērtēts. Man gan grāmatu uzdāvināja meitene,kas pati tikko to bija izlasījusi un teica,ka tā diezgan ātri apnīkot. Un tad te ir tas cits aspekts - pie kaut kā ķeramies ar jau gatavu priekšstatu, gandrīz jau gatavu spriedumu. Kas protams atkal nav pareizi, vai ne?

27. decembris, 2013, 14:23

Senais > Skaislei

Jā, salīdzināt ir interesanti, bet tikai. Katrā ziņā savs patīk-nepatīk ir vissvarīgākais un reizēm gadās, ka tas cits, kas domā kā tu šķiet gudrinieks, kamēr cita, vai pat pretēja viedokļa paudējs galīgs muļķis. Es tomēr par kaut ko citu, par priekšā teikšanu kas labs, kas slikts, kā to daudzi praktizē, liekot lietā savu gaumi un bieži vien kā papagaiļi atkārto "dižgaru" domas. Reizēm, lai spīdētu ar oriģinalitāti, pasaka pretējo vairākumam. Sak, tas gan mēsls uz ko visi skrien, bet īsti(inteliģenti) pazinēji, atrod vērtības garlaicīgajā.

27. decembris, 2013, 12:45

Skaisle

Senais, labrītiņ. Man pat ir ļoti svarīgi,ko citi saka par jebko - par politiku,par literatūru,par mūziku utt. Jo pirmkārt, tas ir ļoti interesanti - cita viedoklis - jo galu galā - arī grāmata, mūzika, eseja utt. - ir tas,kā kāds cits cilvēks skaidro, redz, saprot utt. šo pasauli. Un - man šķiet,ka tādā veidā es it kā paplašinu, padziļinu utt. savu redzējumu. Vienlaicīgi - ja man Koelju darbi nepatīk, nu tad nepatīk, pat ja visai pasaulei viņš patīk.

27. decembris, 2013, 11:40

Senais > Skaislei

Labdieniņ! Saki man, vai Tev patiešām svarīgi ko citi saka par lasāmo? Tad jau arī par skatāmo Tu lasi ko domu giganti stāsta savos ieteikumos un arī par viskautko citu :))

27. decembris, 2013, 11:29

Vārds

Toties viņš bieži lieto svešvārdus. Laikam lai izsaktītos gudrāks.

27. decembris, 2013, 10:54

haha

Kad tad to akciju - lohi mā šturbē ap makulatūru rīkos? Būs jāaiziet uz šestakiem pasmieties. Nepiekrītu Eko - grāmatas, ko nepārlasīs, neviens īsts intelektuālis mājās netur.

Atbildēt
3
4

27. decembris, 2013, 10:31

Senais

Cik gudrs vārds virsrakstā. Vienīgi pēdējā frāze nedaudz mulsinoša, jo, ja astronomiski, tad konstelācija ir debess spīdekļu savstarpējais novietojums, bet vispār tā ir apstākļu sagadīšanās, vai vēl precīzāk, apstākļi, kam jāsagadās, lai kaut kas notiktu. Taču varbūt , grūti saprotamajā zemtekstā, ir runa par sagrupētām vienā, domām, ko ar pamatdomu saista kaut kas kopīgs, kas parasti ir emocionāla pieredze. Laikam es esmu par dumju lai to saprastu.