Kapitāls

Par taisnīgu sabiedrību. Jau komentāros esmu rakstījusi,ka Vācija "nomainīja" savu prezidentu Vulfu uz prezidentu Gauku. Un tikai tāpēc,ka žurnālisti atrada liecības par Vulfa korumpētību. Un !!! - tagad šodien, sākas tiesas process vienā no apsūdzības epizodēm. Ka Vulfs ar kundzi Minhenē dzīvojis filmu režisora D.Goenvolda rezdiencē par velti, un par to Vulfs režisoram izkārtojis ZIEDOJUMUS no Siemens jaunas filmas uzņemšanai. Kā ir pie mums? Ko mūsu žurnālisti ? Pareizi - atrada informāciju par prezidenta Bērziņa Kājiņām. Bet konsekvneces? Prezidents turpina pildīt pienākumus,Lauku atbalsta dienesta info bāzēs visu par Kājiņām noslepenoja un visi pieņem,ka tā ir labi. Bet vieni meli ved pie nākošiem meliem. Vācieši to saprot un ar to cīnās un ir viena no veiksmīgākajām nācijām pasaulē, bet mēs ?

Man gan domas aizdomājās pilnīgi citā virzienā. Nolēmu "piebeigt" jauno Latvju tekstu nr un izlasīju interviju ar Māru Zālīti. Un piedzīvoju ko iepriekš nebijušu- kad izlasīju, ka M.Zālītes dzimta ir bijuši vagari sešās paaudzēs, man vizualizējās drošības spilvens,kas izlec sēdekļa priekšā tajā brīdī,kad mašīna avarē. Tāds caurspīdīgs liels, mani sargājošs spilvens. Un tas notika nomodā, bez zālītes, vai alkohola vai kā tāda. Un tad manī saslēdzās visādas domas. teiksim man vienmēr ir bijis grūtāk identificēties ar strādniekiem, ar viņu postu un nedienām, bet vienmēr līdz sirds dziļumiem esmu izpratusi vārdus par nodzītiem un nomocītiem zemniekiem. Jo tāda ir bijusi mana dzīves pieredze, mamma mūs no mazām dienām dzina ravēt.Karsts, vai auksts, īsākas daudzas vai garākas nedaudzas vagas,bet vienmēr man tas bijis nevis tāds - dziedot darbu padarīju, bet elles gals, no kura jācenšās ātrāk tikt laukā. Visādi centos. Reiz izdomāju,ka nav ko - jākaplē tie burkāni vairāk laukā, rudenī mazāk būs jāmocās ar noņemšanu. Un tad tās pratināšanas ,kura vainīgā, tā neaztīšanās ne par ko,tā vainas apziņas mērdēšana sevī. Vispār jā- strādnieki man allaž tādi tomēr slinķi un nevīžas likušies, bet zemnieki- tie labie un vagari un vācu baroni tie ļaunie. Jā un tad pēkšņi lasu - vagari 6 paaudzēs. Esmu savu dzimtu vēsturi līdz 19.gs. izpētījusi - tur ir pamatā kurzemnieki un vidzemnieki. Kurzemē - visvairāk liepājnieki, alsundznieki, saldenieki, bet kas to zin - varbūt kāds nabags bija arī Slampē un to klapējis Slampes vagars - par slinkumu, nekaunību, mutes palaišanu vai muižas apzagšanu, ej nu zini, par ko tieši. Tad uzreiz man tas saslēdzās ar lekciju par garīgo psiholoģiju,kur lektore apgalvoja,ka visi šeit ierodamies ar konkrētiem karmiskiem uzdevumiem - kā saka,ko iepriekšējās dzīvēs neizdarījām, tagad esot jāizdara. Pēc lekcijas viņai jautāju - kā viņa tik droši visu apgalvojot par tiem gariem, viņa saka,ka informāciju saņemot pa kanāliem. Un tad es apklusu,neko vairs nejautāju, jo līdz tam ,lai noticētu un pieņemtu to par patiesību neesmu izaugusi. Bet pie sevis domāju - tajā visā kaut kas ir. Nu ir kaut kas, nu sakiet ko gribiet. Un tad vēl - šodienas latviešu sabiedrība. Vai politiķi nav tie vagari,kas mums uzkundzējās un vai mēs neuzvedamies,kā mūsu senči? Manējie senči bijuši darbaholoķi un drīmētāji,vai latviski runājot - darba un sapņu vergi. Tāddu diezgan lielu pretrunu mistrojums un jādomā,ka ar to cīnāmies gan Zemes dzīvē, gan Zvaigžņu pasaulē - ar šīm divām - lietām.

Tas nekas, ka visai piņķerīgi un tas arī nekas, ka iepīta Radio Naba (ko sāka kāds Edžulis), aizstāvība. Ko gribēts pateikt saprast var, vien tekstu krietni sabojā vārdiņš - reciprocitāte :)) Laikam nodeva tendencei lietot svešvārdus lai sevi eksponētu kā gudrāku nekā patiesībā, bet gudrāku par daudziem noteikti.