Kā – tikai baltie?!

lūk, šī ir čekista provokācija. Smird visi , kuri nemazgājas.

Skaislē ir potenciāls lieliskai literatūrai.

Tām kundzītēm , kad te sākās, bija tā ap 35-45 gadi un tāpēc daudz kas par ko šamējās žēlojas ir viņu pašu negribēšanas dēļ. Starp citu arī valodas prasme, pareizāk sakot neprasme, kas tagad tiek skaidrota ar vecu cilvēku nespēju . Par tiem negribīgajiem gan skaidri šodien pateica, ka neesot tā, ka atsakās, bet jāpagaida piekrišana.

Lūk, braucu tramvajā - iekāpj divas krievu kundzītes -tā ap gadiem 60 -70 un diezgan skaļi un satraukti sodās - par čjornije obezjani, kuri te sabrauks un kuri mums būšot jāuztur, jo tie paši jau nav pieraduši strādāt. Nākošais bija par svoločiem latišiem , kuri savukārt, pieraduši, ka viņiem visu izdara citi. Večno oņi takiji hitrožopi - latvieši. Man protams, bija viedoklis, bet man nebija dūšas uzsākt ielu cīņas ar šīm enerģiskajām kundzītēm. Pie šīs noklausītās sarunas atgriezos šodien. Lasu,ka uz Latviju neviens bēglis braukt negribot un ka diez vai tos 700 bēgļus vispār mēs dabūšot. Un tad lasīju komentārus - kā daudzi gavilēja - o - kāda laime , kāda veiksme. Un tad es sapratu - nu ir taisnība Vitai Matīsai, kura latviešus parādīja citā Skalbes Baltā kaķīša gaismā - nevis kā mīlīgu , visiem piedošu būtni, ar augstu morālo latiņu, bet gan kā tādu stipri pasīvu, nogaidošu būtni - uz ko likt uzsvaru - uz savu vājumu, padevību, atdevību, nabadzību - kuru upura šķautni izcelt. Ar kuru upura elementu manipulēt ? Saprotama lieta, ka tās krievu daiļavas piesaucot, ka visi visu izdara latviešu vietā, domāja, krievus , kuri 1945.gadā ar dižo Staļinu priekšgalā uzvarēja nacismu. Es atkal domāju,ka jā - tādi mēs esam - partizāņi - pa mežiem, pa pļavām , aiz kokiem, krūmiem slapstāmies, bet tā droši - ar pārliecību - pateikt - mēs - latvieši domājam tā un tā , mēs gribam tā un tā - nē - to es neesmu piedzīvojusi. Un šaubos vai piedzīvošu. Sestdien iešu uz pretbēgļu mītiņu - interesanti cik tur būs cilvēku. ļoti interesē cik būs tie, kuri gatavi arī tieši un konkrēti apliecināt savu pārliecību

bet kā diena (kur nu diena - ne tikai diena, bet arī nakts) ir sabojātā dedzīgajiem velkomistiem! Šitā ņēmās, šitā centās skalot smadzenes tautai, tā centās iežēlināt un apelēt pie visa veida sirdsapziņas, Raini, Aspaziju un bēgļu laivas 1945. gadā uz Visbiju piesaukdami... ka nu tādi tie nabaga bēglīši no posta un kara, ka mums tā viņi jāžēlo un jālolo. Un kas tagad notika? Tas bēglīšu posts, no kura viņi bēguši, izrādījies tik dikti mazāks, kā mums te velomisti klārēja, ka bēglīšiem nemaz tādu bedri kā Latviju nevajag. Nav gana laba. Starp citu, nebūtu slikti uzzināt velkomistu komentārus par šo faktu. Lai gan nešaubos, ka atbilde būs tikai viena, proti, pie visa vainīgs latviešu baisais naids un rasisms, kāpēc nabaga bēglīši uz tik drausmīgu vietu doties vienkārši baidās... Un atkal mums pēc velkomistu pavēles būtu jāsāk kaisīt sev pelni uz galvas, sak, cik mēs slikti, ja jau reiz kara šausmas piedzīvojušie pie mums negrib.