Vai tad brazīlieši ir melnie? Un taizemieši? Tik balti kā mēs viņi nav. Skandināvi ir vēl baltāki. Latvieši viņiem arī droši vien reizēm ir melnie. Īpaši ekonomiskie migranti. Jo pārticīgāka valsts, jo baltāks cilvēks. Kā pie baltajiem cilvēkiem. Kas ir Āfrikas princeses un arābu prinči? Baltie tumšā ādā? Kas ir poļu izcelsmes hiphopa dejotāja, kura augusi melno kvartālā Ņūdžersijā? Melnā baltā ādā? Taizemietes tik ļoti sargājas no saules, jo tikai zemnieki ir labi iedeguši. Melnie ir tie, kuri lejā galerās airē un klusē. Baltie baidās viņu spēka, baidās, ka nāks augšā.
Ņujorkā festivālā American Realness redzēju Džamila Olavales Kosoko izrādi #negrophobia – par nekaunību un erotiskām bailēm, kas saistās ar melnādaina vīrieša ķermeni. "Viņi (baltie) teica par mums sliktas lietas, un mēs tam noticējām." Horeogrāfs izrādes beigās dzer kaut ko no pudeles ar uzrakstu "Balinātājs", un no mutes nāk baltas putas. Izrādē It’s Not a Thing jau atkal par to pašu. Jauns afroamerikānis Kejons Gaskins savā solodarbā ir tieši tāds melnais (turklāt iejucis starp skatītājiem), no kāda varētu baidīties. Tikai te ir mākslas teritorija, kurā var droši skatīties un pārdomāt savas iedomas un bailes.
Taču nevar visu likt vienā putrā – taizemietes, brazīlieši, afroamerikāņi, arābi… Kādas ir "melno" pazīmes? Ādas krāsa, matu krāsa, mītnes zeme, ekonomiskais statuss, cita valoda un mazpazīstama kultūra, atšķirīgas vērtības, reliģija? Tad vēl vārds "čurka", kas nes līdzi arī nozīmi "neaptēsts", "muļķis". Vai "melnais" un "čurka" ir apmēram tas pats? Vai bērnībā guculus arī uztvēru kā "melnos"? Cita starpā – "чурка" ir sieviešu dzimtes lietvārds. Vai daļa no apvainojuma ir arī apsaukāšana sieviešu dzimtes lietvārdā?
Jebkurā gadījumā par "melno" padara citādība, kas ietver gan fiziski tumšāku ādu un matus nekā lamātājam, gan arī idejisku "melnumu": tumsonību, citādus tikumus, melno darbu darīšanu un mazpazīstamu, fascinējošu spēku, par ko bālģīmji reizēm mēdz sapņot.
Dejā, kuras klasiskās galma formas lielā mērā ir rasisma un diskriminācijas virsotnes, bez domāšanas par "melnajiem" nevar iztikt. Vai baletā «melnie» ir visi, kas ir par resnu, īsu, bez izvērsuma, līkām kājām, atļukušām ausīm, ar citu ādas krāsu? Muļķības! Mūsdienu balets ir pilns ar krāsainajiem un citādajiem! Protams, arī viņus redz kā citādos, un politkorektuma dēļ nāk slava: apaļš, bet kustīgs; melns, bet tik un tā arī baltais gulbis; grūta bērnība, bet tāda neatlaidība. Vai vērtējums būtu tikpat spožs arī tievo, balto un normālo bērnības konkurencē?
Neatkarīgi no tā, vai skatos ar draudzīgām vai naidīgām acīm, "melnie" ir un paliek "melnie". Ko darīt, lai redzētu visus cilvēkus cauri ādai, garām parandžām, apkārt taukiem, virs makiem un amatiem? Mamuts domā, ka ir oposums, taču citi tik un tā redz, ka viņš ir mamuts. Tikai nesaka, jo mīl.