Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +9 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Ir pieņemts

Ir pieņemts uzskatīt, ka vasarā ir jābrauc uz laukiem. Ir pieņemts uzskatīt, ka pilsētā ir skaļi un putekļaini, ka vienīgais zaļums ir pienenes lapa asfalta plaisā un vientuļš mežvīns mašīnu izbraukātā pagalmā. Ir pieņemts, ka laukos ir klusi un mierīgi, prāts norimst, sirds atmaigst un viss nokārtojas. Ir pieņemts uzskatīt, ka laukos viss notiek pa īstam, bet pilsētas dzīve ir viltota laime, nauda un vara, slinki pieaugušie kafejnīcās un tehnoloģiju izlutināti bērni.

Neviens nesaka, ka laukos ir neērtas gultas, kukaiņi un slikts ēdiens, ka stūri un kakti ir visā visumā neglīti un pa mazajiem koptajiem pleķīšiem pašvaldību namiņu priekšā zāles pļāvēju nogurušas velk sievietes. Vīri ap pusdienlaiku jau streipuļo pa ceļmalu, un, kad tu vietējā veikalā pērc ūdens pudeli, tāds netīrās biksēs un džemperī, netīriem nagiem, taukainiem matiem, nošņurcis plencis skatās uz tevi nodzertām zilām acīm un mēģina flirtēt. Ar tevi, gandrīz Eiropas princesi, zeltītās siksniņu kurpēs un jaunā kleitā, taču ir pieņemts uzskatīt, ka Latvijā ir par daudz sieviešu, un tāpēc tas zilacis joprojām ir pieprasīts – bez darba, bez stājas, bez naudas dzīvo viņš šikajos laukos, kur viss ir labāk nekā pilsētā.

Kur nonāk tās dažas skaistās govis, kas gremo āboliņu ceļmalā, es domāju, bet es nemaz negribu zināt, kur nonāk nomiglotie rudzi. Brienot pa lauku pēc magonēm, man liekas, ka sāk niezēt āda, un, kad beidzot iekrītu savā lauku klusuma un miera pēlī, pār pļavu pārveļas lauku muzikantu šķībās melodijas.

Ir, protams, citādi, ja tev ir savi hektāri vai mežs un māja lauka vidū. Tad nams ir tava pils, bet klusums ap to vai stilīgie jēri – arī cietums. Ne spontāni ielēksi lidmašīnā, lai dotos uz feisbukā ieraudzītu ziedošu rožu dārzu Francijā, ne atstāsi zāli nepļautu, ne ignorēsi visus tos ķiršus, upenes, avenes, kuru smagums koku un krūmu zaros baksta sirdsapziņu, ne jutīsies brīvs no pilnīgas vienaldzības, kas pārņem,redzot baraviku un gaileņu foto.

Ir pieņemts otrādi, bet šogad pilsētā atgriežos tieši sestdien, tad pārlaižu tik klusu nakti, kādu laukos sen neesmu dzirdējusi. Beidzot izguļos – veselīgi un mierīgi –, kā cilvēks nomazgājos, ieraugu sevi spogulī pilnā augumā. Vasaras pilnbrieda svētdienas rīts pilsētā, kad svelmi sološā gaisma vizuļo pār mūra namu jumtiem, ir tikpat poētisks kā miglas vāli pār Vidzemes pakalniem vai neaptveramais Zemgales horizonts. Un vajag tikai kādus divus eiro, lai smaržīgas meža avenītes gandrīz pašas ieripotu trauciņā, un arī piens mums pilsētā ir ekoloģisks, bet lauku «elvītī » vai «topā» tikai parastais.

Ir ļoti, ļoti labi laukos vasarā, un tā ir pieņemts, bet arī, ja lauku nav, var justies labi, gandrīz ekskluzīvi, jo katra mūra pils un koka būda jebkurā vietā pasaulē var kļūt par taviem laukiem, tāpat kā grāmata un filma, kur tavi lauki ir tava fantāzija. To rakstu es, no laukiem nogurusi un atpakaļ pilsētā – klusumā un mierā, pirms veselīgām pusdienām no eko lauku produktiem, ko laukos nekad nevar dabūt.

Top komentāri

Zaptene
Z
Nav jau runa par to, ka visiem jādomā vienādi un visiem jāmīl lauki vai pilsēta, bet par to trulumu, ar kādu Latvijas lauki noraksturoti. Var jau arī Rīgu aprakstīt kā smirdošu miskastu, bomžu, piečurātu tramvaju un pievemtu pieturu metropoli, tomēr - vai to vajag?!
IvetaZ.
I
Kur tas teikts, ka tā ir pieņemts? Tad jau var teikt, ka ir pieņemts arī ziemā braukt uz Alpiem slēpot, pavasarī uz mākslas skatēm, bet rudenī uz Āziju. Cilvēki brauc uz laukiem nevis tapēc, ka tā pieņemts, bet tapēc, ka viņi to izvēlas. Viniem patīk. Svaigais, dzidrais gaiss, fizisks darbs, mīļas sarunas ar sev tuvajiem bez ekrānu starpniecības. Un eko produktus viņi izaudzē paši, nopērk pie kaimiņiem vai salasa mežā. Bet visiem nav dots to saprast un uztvert, tāpēc lai jauka vasara pilsētas putekļos un piekarsušajos mūros!
Ar saknēm zemē
A
Cik skaisti mākoņi pār jūru, Es ilgi skatos. Man ir kauns. Jo mana māte šajā brīdī, Uz kūti ejot, kājas aun. Cik skaisti mājokļi pār jūru, Es smagu sirdi noskatos. Kas man tie mākoņi pār jūru, Ja mana māte neredz tos. Es zinu – savu dzīvi māte Nemūžam nenosauks par sūru. Tik tādēļ vien, ka skatos es, Cik skaisti mākoņi pār jūru. (Māra Zālīte)
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Shēmas atceļot

Kāda būtu mana dzīve, ja es tajā nekad neuzdotu jautājumus un nemeklētu atbildes savā radošajā darbā? Es tajā brīdī iedomājos kaut ko mazliet atsvešinātu, tēlojošu, bet tomēr svarīgu. Es droši v...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja