Mēs dzīvosim un pārvarēsim vientuļā cilvēka kompleksu. Ar starptautiskās mūsdienu glezniecības, skulptūras
un dekoratīvās mākslas izstādi šodien Rīgā tiek atklāts mākslas centrs Zuzeum.
Viens no iecienītākajiem interjera žanriem, ko aplūkot žurnālos, ir mākslinieka darbnīca. Tās patīk daudziem. Man īpašas ir tās, ko pēckara modernisma vilnī izbūvēja daudzdzīvokļu namu augšstāvos. Dažkārt pat divos stāvos vai kā tiltus starp mājām.
Šogad man ir uzdevums uzrakstīt vairākus rakstus – recenzijas, esejas, domas vai piedzīvojumus, kas atklāj jaunas parādības muzeju dzīvē vai apskata nesenās un esošās no jaunās dzīves puses. Visticamāk, tie būs mākslas, arhitektūras un dizaina muzeji, kuros turpināšu iegriezties, jo citu izvērtēšanā man pietrūkst aizraušanās, piemēram, ar kukaiņiem vai automašīnām.
Es bieži paskatos uz mājām un domāju, ka varēja arī taču neko nebūvēt. Skatos uz izremontētām istabām un jaunām mēbelēm un domāju, ka varēja arī neko te nemainīt. Skatos uz tukšu vietu un domāju, cik labi, ka tā ir tukša...
Par šo es biju domājusi paklusēt, lai neuzjundītu jūtas, lai nebūtu tā, ka izklausās tik interesanti un jūs arī būtu gribējuši redzēt, bet tad izrādās, ka viss beidzies un nav apskatāms.