Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 14. novembris
Fricis, Vikentijs

Humānā atlīdzība

Kad cilvēks sastopas ar neatbilstību starp teoriju un praksi, viena no reakcijām ir paziņot, ka teorija ir bezjēdzīga, jo tai nav nekāda sakara ar realitāti. Šāda reakcija ir naiva, jo balstās kļūdainā pieņēmumā par teorijas uzdevumiem.

Ir teorijas, kuras piedāvā, izmantojot Maksa Vēbera jēdzienu, ideāltipus, kas noder par standartu, ar kuru salīdzinot to pašu realitāti varam pamanīt savdabīgo. Piemēram, nevar teikt, ka Latvijā nav demokrātijas vai brīvā tirgus, tikai tāpēc, ka politiskā vai ekonomiskā sistēma nedarbojas tieši tāpat kā iedomātā ideālajā modelī.

Līdzīgu modeli varam uzkonstruēt par darba attiecībām. Piemēram, darba attiecības veidojas uz līguma pamata – darba devējs un ņēmējs vienojas par padarāmo darbu, sadarbības noteikumiem un atbilstošu atlīdzību. Ja šādas vienošanās nav, nav arī darba attiecību, tas nozīmē, ka darba ņēmējs neko nedara un darba devējs neko nemaksā. Tomēr droši vien tikai neliela daļa darba attiecību balstās šādā vienkāršā modelī. Realitāte ir daudz sarežģītāka un daudzveidīgāka. Paņemsim, piemēram, "garīgā darba" darītājus, kuri pieskaitāmi kultūras jomai.

Pirmām kārtām ir diezgan liela neskaidrība, kas tiek uzskatīts par darbu. Feminismā ir tāds jēdziens kā "neapmaksāts darbs", ar to parasti tiek saprasts sievietes darbs mājās, kas netiek uztverts kā "īsts" darbs. Daļa sabiedrības lasīšanu, domāšanu, rakstīšanu un runāšanu neuzskata par darbu. Droši vien arī zīmēšanu un komponēšanu ne, ja vien rezultāts nav kaut kas izklaidējošs. Taču arī pašā garīgā darba sfērā nošķīrums starp darbu un nedarbu ir visai neskaidrs. Piemērs varētu būt diezgan kompleksie nerakstītie noteikumi medijos – žurnālistam, kurš intervē, ir jāmaksā, intervējamajam, kurš rada saturu, – nav. Ja tev pasūta rakstu, ir jāmaksā, ja palūdz uzrakstīt rindkopas garuma komentāru – nav. Īpaši dīvaini – ļoti bieži tiek pieņemts, ka diskusijas vadītājam ir jāmaksā, bet diskusijas dalībniekiem ne.

Tie kultūras jomā strādājošie, kuri ļaujas, bieži vien ātri tiek iesaistīti dažādos sabiedriskos pasākumos. No vienas puses, tas ir pašsaprotami un apsveicami, jo kurš gan vēl veidos sabiedrisko domu. No otras puses, kultūras jomā darba samaksa nebūt nav tā lielākā, bet no tās pārstāvjiem bieži vien sagaida, ka viņi savu laiku un spēku vienkārši ziedos kopējā mērķa labad. Nevienam taču neienāktu prātā uzaicināt grāmatvedības speciālistu, lai tas sabiedriskā kārtā konsultē par grāmatvedības jautājumiem, bet uzaicināt rakstnieku, lai tas dalās savās pārdomās par valodu, ir gluži pašsaprotami.

Visbeidzot, zināma paviršība pret garīgo darbu parādās to cilvēku attieksmē, kuri ir tieši atkarīgi no šī darba rezultātiem. Proti, autortiesības bieži vien tiek uzskatītas nevis par atalgojumu teksta, mūzikas vai gleznas radītājam, bet par ārēju šķērsli, kuru vislabāk ir kaut kā apiet, piemēram, automātiski un bieži vien bez vajadzības piedāvājot autoriem līgumus, kuros viņi atsakās no visām tiesībām. Humānisms tiek prasīts tikai no autoriem. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Atā, atā!

Nez, kā gan viņai tagad klājas? Kā jūtas? Vai kā netrūkst? Es spītīgi turpinu interesēties par lietām un cilvēkiem, kas ir pazuduši no mediju dienaskārtības

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja