Nezināmais rakstnieks
Ja nu jums šķiet, ka kaut ko zināt par Rūdolfu Blaumani, Blaumaņa kods pārliecinoši izkustināja priekšstatus par lielo rakstnieku. Jau pirmajās raidījuma Blaumaņa kods minūtēs bija skaidrs – nost ar tradicionālo izpratni, jāļaujas jaunās informācijas iegūšanas priekam. Tādu šī raidījuma laikā varēja piedzīvot!
Raidījuma mugurkauls bija Latvijas Kultūras akadēmijas profesoru Jāņa Siliņa (viņš arī LKA rektors) un Raimonda Brieža vadītā pastaiga pa Rīgas centru, apstājoties pie Blaumaņa dzīvē nozīmīgiem namiem. Svarīgākās bija sarunas konkrētajās adresēs un Blaumaņa atcerēšanās. Ļoti interesanti! Raidījuma lielais spēks bija plašās zināšanas par rakstnieku, šarmantās detaļas un stāstnieku ieinteresētība.
Ja vien bija vēlme ieklausīties nezināmajos faktos un to skaidrojumos, garām nepagāja iespēja atklāt Blaumani atkal no jauna kā pretrunīgu, dziļu jūtu vadītu, ar svarīgiem cilvēkiem saistītu rakstnieku. Pat abiem stāstniekiem bija dažādas versijas par vieniem un tiem pašiem Blaumaņa dzīves jautājumiem.
Atklājumu laiks
Viena stunda par Blaumaņa dzīvi. Ļoti maz. Tomēr rakstnieka gaitu nezināmajiem brīžiem veltītais laiks bija blīvi piepildīts un daudzslāņains – Blaumaņa rakstnieka ambīcijas un šaubas, grūtie lēmumi, nerealizētās jūtas, viņa skolotāji un skolnieki, Blaumaņa atbalstītāji un draugi. Katram no šiem jautājumiem varētu veltīt atsevišķu stāstu. Stāstījumu par Blaumaņa dzīves notikumiem, ko raidījuma veidotāji apsprieda piesnigušajās Rīgas centra ielās, papildināja arī fotogrāfijas, Blaumaņa dzimto māju Braku muzeja stāsti, daudz plaši nezināmu, bet šarmantu detaļu. Tajās varētu iedziļināties vēl un vēl, lai Blaumanis vairs neizskatītos, kā noslēpies aiz savu populārāko darbu varoņu spilgtajiem raksturiem.
Liela intriga
Raidījums bija kā liela intriga. Katrā "pieturvietā", stāstos par katru ielu un katra vecā nama vārtu rūmi, kur staigājis Blaumanis, likās, paliek vēl tik daudz, ko gribētos uzzināt.
Intrigu centās uzturēt arī raidījuma forma. Aktieri bija lūgti rekonstrukcijās atveidot atsevišķas Blaumaņa dzīves epizodes. Mazliet pārģērbšanās, mazliet nosacītības un revolveris kā no tuvākā lielveikala – pasmaidīt lika epizode par kaislīgo Blaumaņa un viņa drauga konfliktu. Gandrīz trilleris! Varbūt melodrāma?
Klejojumā pa "Blaumaņa ielām" klausītāju lomās piedalījās arī jaunu cilvēku grupiņa. Operators rādīja jauniešu sejas, kādas meitenes seju, acis tika rādītas ilgstoši un vairākkārt. Šī rakstnieka dzīves vizualizācija gan brīžam kļuva mulsinoša.
Diemžēl titri raidījumā parādījās reti, adreses vai gadskaitļi netika grafiski attēloti – raidījuma autori acīmredzot uzskatīja, ka skatītāji pazīst visus stāstā iesaistītos. Šādi "it kā sīkumi" (nevis otrādi apgrieztā kamera un gājēju kājas) varētu palīdzēt noturēt uzmanību un piešķirtu loģiku fragmentos sadalītajam stāstam par rakstnieku. Žēl, ka vērtīgais materiāls tika saskaldīts ar ne pārāk veiksmīgajiem vizuālajiem meklējumiem. Arī šajā projektā varēja atpazīt grūtības labu stāstu ietilpināt dramaturģiski jēgpilnā izklāstā.
Tomēr Blaumaņa kods bija veiksme. Kā ceļš pie rakstnieka personības, izstaigājot viņa ikdienas gaitas. Bez mēģinājumiem piespiest Blaumani mīlēt par katru cenu.