Tuvojoties šī stresainā gada izskaņai, nevienu vairs nepārsteigsi ar faktu, ka kārtējais filmu festivāls ir pārcēlies virtuālajā vidē. Pēc pirmā mirkļa apjukuma pavasarī virtuālās pulcēšanās un straumēšanas iespējas nu jau ir apgūtas: straumējam un "zūmojam" no rīta līdz vakaram, cīnoties ar formāta blaknēm – nespēju izslēgt ikdienas darbus un fokusēti piedalīties dažādu institūciju rīkotajās virtuālajās straumēs. Daži rudens kinofestivāli vēl izspruka sveikā, notika reālajā formātā – paveicās gan Venēcijas festivālam (septembra sākumā), kas filmas rādīja kinoteātros (pašlaik Itālijā kinoteātri atkal ir slēgti), gan Rīgas Starptautiskajam kinofestivālam (oktobrī) – īsu brīdi pirms atkārtotas kinoteātru slēgšanas. Uz naža asmens nobalansēja Tallinas festivāls Melnās naktis (novembra beigās): filmas tika demonstrētas kinoteātros, bet industrijas norises bija pārceltas virtuālajā vidē.
Gads būs nostraumēts, un pienācis laiks balvu pasniegšanas ceremonijām. Apbalvošanas sezonu atklāj Eiropas Kinoakadēmijas rīkotā ceremonija. Šogad tai bija jānotiek Reikjavīkā, tomēr tā notiks Berlīnē, akadēmijas mītnes zemē, tiešsaistes formātā. Tā nebūs ierastā ceremonija, bet gan virtuālo notikumu sērija, kurai no 8. līdz 12. decembrim varēs pieslēgties ikviens interesents (europeanfilmawards.eu). KDi iznākšanas dienā akadēmiķi jau būs apsprieduši tēmu No izdzīvošanas līdz atdzimšanai. Būvējot postCovid nākotni, kā arī būs pasniegtas dažas balvas – labākajam operatoram, kostīmu māksliniekam, montāžas režisoram, grima māksliniekam, mūzikas autoram, skaņu režisoram un vizuālo efektu veidotājam.
Šovakar virtuālā ceremonijā tiks cildināti labāko Eiropas īsfilmu autori, piektdien – labākās Eiropas komēdijas un animācijas filmas autori. Laureāti prestižākajās kategorijās kļūs zināmi sestdien – tiks pasniegtas balvas labākajai dokumentālajai filmai, aktrisei un aktierim, scenāristam, režisoram, filmai atklājumam un labākajai Eiropas filmai. Ceremonija sāksies plkst. 21 pēc Latvijas laika.
Vai ir vērts to skatīties? Politkorekta atbilde būtu – jā, protams! Mēs taču esam Eiropas kino daļa, tāpēc nevaram ignorēt kontekstu. Tomēr Covid-19 krīze ir ietekmējusi ne tikai Eiropas kino, bet arī Eiropas Kinoakadēmiju. Turklāt gadā, kad nav notikuši daudzi festivāli, īpaši Kannu festivāls, ir grūti definēt līderus, tāpēc Eiropas Kinoakadēmijas balvai nominēto darbu saraksts šķiet margināls. Tajā ir filmas, kuras demonstrētas arī Rīgā. Uz labākās Eiropas filmas godu pretendē Undīne (Vācija, Francija), Mārtins Īdens (Itālija, Francija), Corpus Christi (Polija, Francija), Berlīne. Aleksandra laukums (Vācija), Vēl pa mēriņam (Dānija, Nīderlande, Zviedrija) un Uzgleznotais putns (Čehija, Slovākija, Ukraina). Tomēr to vietā noteikti varēja būt arī citas labas filmas. Eiropas akadēmiķi ir nobalsojuši, viņu lēmumu interesenti uzzinās sestdien.