Eiropas Kinoakadēmijas balvas virsuzdevums ir vienot tik izkliedēto un sarežģīti aptveramo Eiropas kino industrijas gada devumu. Ceremonija sestdien būs ilga – tāds nu ir šis formāts, kuru paciešamu vai neciešamu padara gan režija, gan vadītāji, gan skatītāju informētība, par ko un kam tiek piešķirtas balvas. Ar Eiropas filmu atpazīstamību pat pašā Eiropā nav vienkārši – pēdējos gados arvien intensīvāk publiskajā un institucionālajā telpā tiek piesaukts filmu skaits, kas ik gadu top Eiropā, – 1500. Pēc šī rekordskaitļa piesaukšanas (tas dubulti pārspļauj Holivudas gada garumā saražoto) seko skumīgs turpinājums: tikai niecīga daļa filmu sasniedz vērā ņemamu auditoriju, it īpaši aiz ražotājvalsts robežām. Tās filmas, kurām veicas, pamatā ir lielāko Eiropas valstu veidoti produkti.
Kā atrisināt brēcošo Eiropas filmu sasniedzamības problēmu? Kā vienkāršot samudžināto autortiesību tīklojumu, kas pamatīgi iegrožo Eiropas filmu pieejamību, un kā galu galā "likt iemīlēt Raini" un Eiropas kino tiem skatītājiem, kam tas gluži vienaldzīgs? Šie ir jautājumi, par kuriem Eiropas kultūrbirokrāti referē nenoguruši. Problēmas ir zināmas, atrisinājums... procesā.
Eiropas Kinoakadēmijas balva ir viens no veidiem, kā popularizēt Eiropas kino, veidojot noteiktu vērtību skalu un hierarhiju, sekojot ASV Kinoakadēmijas balvas Oskars modelim. Par efektivitāti var strīdēties, kaut interneta platforma, kas izveidota Eiropas Kinoakadēmijas biedriem un piedāvā noskatīties un balsot par gada labākajām filmām, ir lieliska. Te gan vietā ir kāda mana studenta jautājums – kāpēc šāda platforma ir pieejama tikai 3000 Eiropas Kinoakadēmijas biedriem, nevis parastam cilvēkam, kurš gribētu redzēt Eiropas kino spēcīgākos darbus. Atbilde (autortiesības, producentu vēlme izplatīt filmas ja ne visu 28 Eiropas Savienības valstu kinoteātros, tad vismaz dažās teritorijās) ir garlaicīgi vecmodīga. Tā piestāv analogajam laikmetam, kad filmas skatījās vienīgi kinoteātros. Digitālā laikmeta bērni, iespējams, labprāt skatītos aktuālākās Eiropas filmas vienkopus īpašā interneta vietnē.
Vēl aktuāls ir jautājums, cik daudzas no filmām, kuras šogad pretendē uz Eiropas Kinoakadēmijas godalgām (50 spēlfilmu + animācija + dokumentālie darbi), vispār nonāks līdz katras Eiropas valsts kinoteātriem. Maz, ļoti maz. Taču šobrīd vismaz rīdziniekiem grēks sūdzēties – kinoteātros rāda daudz labu filmu. Joprojām ir skatāma Eiropas Kinoakadēmijas balvas līdere nomināciju skaita ziņā – ironiskā vācu traģikomēdija Tonijs Erdmanis (kinoteātrī Splendid Palace), labas Eiropas filmas meklējamas KSunī un Kino Bize.
Eiropas Kinoakadēmijas balvas tiks piešķirtas 22 kategorijās. Balvu par nopelniem saņems Pīrss Brosnans – Eiropas aktieris ar pasaules slavu. Ceremoniju varēs skatīties mājaslapā www.europeanfilmawards.eu.