Mums tipiskās mentalitātes kontekstā mazliet sarežģītāk, bet svētīgi būtu bez latviskās skaudības vai nihilisma ļauties priekam par mūsu mazās, talantīgās tautas pārstāvju sasniegumiem šeit un pasaulē. Ieraugām tikai tos, kuri jau gabalā plašajā pasaulē? Nevar noliegt – lai ieraudzītu, ir vajadzīga distance – vietas vai laika attālums, kas visu saliek savās vietās. Pat tautasdziesmā dzied: kur tu augi (bāleliņi/daiļa meita), ka es tevis neredzēju? Lielākā daļa tepat vien mūsu mūzikas un mākslas skolās un augstskolās, kuras tagad satrauktas par savu nākotni.
Vērojot mūsu kultūras vēstnešu kustību, šķiet, ka plašā pasaule kļūst arvien mazāka. Lai uz kuru pusi vērtos, visur – Eiropā, ASV, Āzijā, pat Āfrikā – priekšā ir mūsu starptautiski atzītās operbalsis Elīna Garanča, Maija Kovaļevska, Marina Rebeka, Kristīne Opolais, Inese Galante, Inga Kalna, Aleksandrs Antoņenko un Egils Siliņš. Diriģēšanas maestro Mariss Jansons, Andris Nelsons, Ainārs Rubiķis, Andris Poga. Vijolnieces Baiba Skride, Vineta Sareika, Elīna Bukša. Pianisti Vestards Šimkus, Lauma Skride, Andrejs Osokins, Reinis Zariņš, Arta Arnicāne. Čellistes Kristīne Blaumane un Marta Sudraba. Akordeoniste Ksenija Sidorova un kontrabasists Gunārs Upatnieks. Latvijas Radio koris un Valsts akadēmiskais koris Latvija. Komponisti Pēteris Vasks, Ēriks Ešenvalds, Uģis Prauliņš, Arturs Maskats, Rihards Dubra, Santa Ratniece, Andris Dzenītis, Anitra Tumševica… Nosaucu vien daļu.
Pagājušajā nedēļā trīs mūsu jaunie komponisti Kristaps Pētersons, Jānis Petraškevičs un Andris Dzenītis debitēja Eiropas izcilākās laikmetīgās mūzikas vienības Ensemble Modern koncertos Minhenē. Par to bija jāsacenšas starptautiskā konkursā, un šoreiz latvieši aiz borta atstāja lietuviešus un igauņus, lai gan viņu zemēs laikmetīgās mūzikas radīšanas, klausīšanās un arī finansiālās atbalstīšanas tradīcijas ir stiprākas un dziļākas.
Ziemassvētkus gribas sagaidīt mājās. To vēl aizvien vēlas arī mūsu pasaules zvaigznes, kaut ieligzdojušas citās zemēs.
Lūk, arī Ziemassvētku dāvanas: Elīna Garanča kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Karelu Marku Šišonu uzstāsies divos Galā koncertos: 28. decembrī Latvijas Nacionālajā operā un 30. decembrī Lielajā ģildē. Savukārt jau šopiektdien, 21. decembrī, operā basbaritons Egils Siliņš svinēs sava jaunā CD Šūberta un Štrausa dziesmas iznākšanu. Tajā iemūžināts pērn Siguldas Baltajā flīģelī kopā ar austriešu pianistu Helmūtu Deiču sniegtais koncerts. Egils Siliņš šogad aizdziedājis līdz pat Ķīnai, taču jaunā gada 12. janvāri rezervējis Jāzepa Vītola kantātei Ziemeļblāzma Latviešu mūzikas lielkoncertā Rīgā. Turpat Lielajā ģildē 18. janvārī uz vienas skatuves ar LNSO satiksies Vineta Sareika, Gunārs Upatnieks un diriģents Andris Poga. Savukārt tenors Aleksandrs Antoņenko 6. janvārī mūsu Operas Aīdā nodziedās savu pirmo Radamesu.
Un pēc visa uzskaitītā