Bez bārdas

Ja paskatāmies uz rakstniekiem senākos laikos, tur sievietes bija reti izņēmumi. Tipisks rakstnieks bija bārdains vīrietis, pārsvarā jau pavecs, rūdīts smagos darbos, slimībās, veiksmīgās vai sāpīgās attiecībās, karā gājis vai pat cietumos sēdējis. Mūsdienās tās ir pārsvarā sievietes, un, ja pa kādam vecim, tad pārsvarā tādam, kura skatiens un pieredze tālak par savu grāmatplauktu, datora klaviatūru un citu apmaksātiem ceļojumiem vispār nesniedzas, toties ir centīgs un disciplinēts. Mums - bomžiem un dzērājiem - būtu, ko uzrakstīt, bet neprotam - tā valoda tāda nabadzīga un pieturzīmes salikt nemākam, par iešanu pie izdevējiem un līgumu slēgšanu nemaz nerunājot. Uh, kā nākotnē mūsu grāmatu pietrūks!