Svētdien, 27. martā, Losandželosā notiks ASV Kinoakadēmijas balvas Oskars pasniegšanas ceremonija. Tās norisi diez vai radikāli būs ietekmējušas šokējošās ģeopolitiskās svārstības, ciešanas un nāve Ukrainā, prātam neaptveramā brutalitāte, kas jau mēnesi plosās Eiropā, mums tuvos kaimiņos. Ceremoniju neviens nav atcēlis, līdzīgi kā netika atcelta Lielā Kristapa ceremonija kara pirmajās dienas, kad šoka un katastrofas spiediens klājās pār ikvienu dalībnieku. Strikti noteikta darbu grafika ievērošana un līdzsvarotības saglabāšana esot viens no glābšanas riņķiem krīzes situācijā. Tomēr (subjektīvi) šī ir pirmā reize, kad diskutēšana par nominēto filmu niansēm un ASV kinoakadēmiķu potenciālajām prioritātēm vairs nešķiet īpaši būtiska. Pat par spīti faktam, ka ikkatra šāda ceremonija tomēr pavelk svītru noteiktam periodam un uzrāda zīmīgas tendences.
Lai gan vilkt paralēles starp lokālo Kristapu un globālo Oskaru ir stipri provinciāla padarīšana, tomēr šoreiz to daru. Lielajā Kristapā un aktuālo notikumu kontekstā režisora Dāvja Sīmaņa veidotā destrukcijas un neprāta stilizācija – spēlfilma Gads pirms kara – pēkšņi ieguva pavisam citu, dziļāku, pat pravietisku jēgu kā vēstījums par neiznīdējamo komunistiskās ideoloģijas un pasaules pārveides/pārmalšanas apsēstību, kas kopš 24. februāra no mākslinieciskās fantāzijas (filmas) telpas kļuvusi par asiņainu realitāti.
Vai ASV Kinoakadēmijas balvai nominēto filmu piedāvājumā ir kāda, kuras vēstījumu ir saasinājis aktuālais konteksts? Cik varu spriest no redzētā – nē. Kaut tas nenozīmē, ka nominantu vidū nav labu un pat ļoti labu filmu. Vispirms jau Jaunzēlandē dzimušās režisores Džeinas Kempiones Suņa vara/The Power of the Dog ar divpadsmit nominācijām. Izcilās režisores veidotais, ritmā lēnais antivesterns visdrīzāk arī būs tas, kas dominēs gaidāmajā ceremonijā. Tam labvēlīga ir arī pēdējo gadu aktualitāte – pastiprināta uzmanība sieviešu radošajai izteiksmei kinoindustrijā, kurā dominējuši vīrieši. Protams, vienmēr ir iespējami citi pavērsieni, bet šis ir Džeinas Kempiones un tiešsaistes platformas Netflix gads (kompānijas producētajām un demonstrētajām filmām šogad ir iespaidīgs Oskara nomināciju skaits – 27; Suņa varu negaidiet kinoteātros, tā kopš decembra ir skatāma šajā platformā). Lūk, arī tendences – sievietes spēks un Netflix dominante.
Šis turbulentais laiks, ja no tā izkulsimies, būs nozīmīga viela komunikācijas pētniekiem – gan kā Krievijas propagandas mašinērijas cinisma apogejs, radot ļaunuma impērijas "Trūmena šovu", kurā realitāte tiek konstruēta un deformēta, lai manipulētu ar masām, gan arī sociālo tīklu lietotāju alkas pēc Holivudas naratīva, kas atrodamas neskaitāmos ierakstos un tvītos. Proti, vēlme pēc laimīga fināla, pēc tā, lai parādītos kāds supervaronis, kāds Bonds, kas soda ļaundari, izglābj pasauli un restaurē ierasto, harmonisko pasaules kārtību. Ja tas vairs ir iespējams.