Pirms vairākiem gadsimtiem spāņu kolonizatoru ievestais dārzenis vismaz man vasarā neatņemama ikdienas ēdienkartes sastāvdaļa. Vasaru mierīgi var izdzīvot ar tomātiem vien (kādā šiem dārzeņiem veltītā pavārgrāmatā apkopotas 400 receptes).
Tomāts ir apbrīnojami daudzpusīgs ne tikai izskata ziņā, kur tas variē no klasiski sarkana līdz gluži vai melni brūnam, tas var būt gan tik sīciņš kā podziņa, ko pirkstos grūti satvert, gan tāds milzenis, ka ar divām plaukstām jātur. Arī garšas un izmantošanas ziņā tomāts ir visīstākais "universālais kareivis".
Sezonas laikā (un tagad tāda ir!) tomāts vispirms ir jāēd svaigs. Man vasara iestājas brīdī, kad jēdziens "kaut ko ātri iekost" nozīmē uzmeistarot brusketu. Ņem ne pirmā svaiguma čabatu (der jebkura maize, kas garšo), apgrauzdē tosterā un, kamēr karsta, viegli ieberzē ar ķiplokdaivu (jaunie ķiploki nav īpaši stipri!). Pēc tam ar pārgriezta tomāti pusi maizi berzē tik ilgi, kamēr rokās paliek vien miziņas. Šo uzkodu viegli apslaka ar olīveļļu, pārkaisa ar pipariem un sāli un ēd tāpat vien, bet tā var kalpot arī kā pamats kam komplicētākam, piemēram, tai var likt virsū šķiņķi un sieru. Siekalas saskrien mutē, iedomājoties šķiņķa šķēli, ko klāj pūkaini mīksts mocarellas aplītis un kraukšķīgas rukolas lapiņas. Tikpat labi šī tomātmaize saderēs ar olīvām, grilētu papriku vai baklažānu, kā arī anšoviem.
Brusketas dzimtene ir Itālija, savukārt nākamā tomātmaize varētu būt atceļojusi no Francijas. Atkausē gatavas kārtainās mīklas četrstūrus, pārziež ar sakultu olu un cep līdz zeltaini brūnai krāsai. Pēc tam nedaudz atdzesē un pārziež ar mājas sieru un kapātu pētersīļu un bazilika masu, kam virsū liek sulīga tomāta šķēles. Lai uzliktā masa neslīdētu nost, pirms apcepšanas mīklas četrstūriem veic iegriezumus (mīklu nepārgriežot) aptuveni 2 centimetrus no malām. Tas nodrošina, ka četrstūra viducis ir ar tādu kā nelielu iedobi.
Pavisam šika tomātmaize sanāks, ja to pašu mājas sieru (der arī pilnpiena biezpiens ar krējumu) un tomātu šķēles liksiet pa virsu izceptam sāļās smilšu mīklas ritulim (mīklai pirms cepšanas var pievienot 50 g rīvēta cietā siera, piemēram, parmezāna vai spēcīga čedara).
Gatavojot tomātu salātus, pats minimums ir tomāts un sīpols, vislabāk, ja sarkanais. Ja pievienosiet krējumu, sanāks labu labā klasika (manuprāt, te trūkst tikai mazsālītu gurķu); ar labu balzametiķi un olīveļļu būs ideāla piedeva grilētai gaļai; ar avokado un laima sulas, olīveļļas un kapāta koriandra mērci – salsa tortiljām (tiem, kurus nebaida asums, iesaku pievienot vismaz pusi svaiga čili pipara); ar kuskusu, daudz sakapātu pētersīļu, citronsulas un olīveļļas mērci būs improvizēti tabulē salāti (oriģinālā šajos salātos izmanto bulguru, nevis kuskusu).
Vēl tomātus var papildināt ar dažādiem lapu salātiem un drupanu kazas sieru vai fetu – būs ideāli ātrie salāti.