Ieejot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) 12. nodaļā, kurā tiek veiktas operācijas, anestēzijas māsa Aija Klekmane lepni izrāda nodaļas telpas – tās ir gaišas un plašas. Tiesa gan, izremontētās telpas nemazina sajūtu, ka šī ir slimnīca, un tas var radīt papildu stresu gan mazajiem pacientiem, gan viņu vecākiem. Īpaši pirms nozīmīgām operācijām. Aija dara visu, kas viņas spēkos, lai mazie pacienti saņemtu ne tikai profesionālu medicīnisko aprūpi, bet arī nomierinātos pirms gaidāmās operācijas.
No mākslas pie medicīnas
Beidzot vidusskolu, Aija sākotnēji nebija plānojusi savu dzīvi saistīt ar medicīnu – viņa jau bija gatava mākslas un kultūras studijām Daugavpils Universitātē, bet pēc tam, kad dzimtajā pusē autoavārijā aizgāja bojā vairāki vietējie jaunieši, Aija saprata – viņa grib strādāt tur, kur var palīdzēt cilvēkiem. "Tā vēlme palīdzēt jau vienmēr bijusi. Māksla vairāk kā hobijs, bet es ģimenē esmu audzināta tā, ka jāpalīdz, neko pretim negaidot," klāsta Aija.
Sākotnēji viņa gribējusi mācīties, lai var iet strādāt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, bet no tā Aiju atrunājuši vecāki – viņai tas būšot par grūtu ne tikai emocionāli, bet arī fiziski. Aija aizgājusi mācīties uz Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžu, prakses laikā strādājusi Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā par sanitāri, bet vēlāk par māsiņu slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas nodaļā. Aizejot dekrētā, izmācījusies arī par anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsu Latvijas Universitātē un vēlāk iepriekšējā darba vietā vairs nav atgriezusies. Tagad jau gadu un vienu mēnesi strādā BKUS 12. nodaļā kopā ar anesteziologiem un reanimatologiem.
Aija nenoliedz, ka sākotnēji mākušas šaubas, vai viņai izdosies veiksmīgi strādāt ar bērniem, redzot viņu pārdzīvojumus. "Biju dzirdējusi izteicienu, kurā bija sacīts apmēram tā – kļūstot par vecāku savam bērnam, tu kļūsti par vecāku arī citiem bērniem. Man pašai ir maza meitiņa, un, manuprāt, tiem, kuriem pašiem ir bērni, ir grūtāk strādāt ar viņiem, jo visu laiku jādomā par paša bērnu," teic Aija. Ar laiku gan viņai izdevies pie darba specifikas pierast. Nācies pašai sev atgādināt, ka viņa ir medicīnas personāls, darbs jāveic profesionāli un jādara viss, lai mazajiem pacientiem būtu labi. Negatīvās emocijas jānoliek malā.
Nomierināšanas dažādās pieejas
Tagad, kad bērnu slimnīcā nostrādāts vairāk nekā gads, Aija atzīst – ar bērniem strādāt tomēr ir vieglāk nekā ar pieaugušajiem pacientiem. "Bērni ir elastīgāki. Viņi vieglāk spēs visam piemēroties," norāda Aija.
Aijai un viņas kolēģiem ir īpaši paņēmieni, kā nomierināt bērnu pirms operācijas. Katram bērna vecumam izstrādāta sava taktika. Zīdaiņiem visbiežāk pietiekot, ja viņus paņem rokās un apmīļo. Nereti mazuļu nomierināšanai tiekot arī dziedāts. Ar lielākiem bērniem tiekot daudz runāts, tādējādi arī nomācot citas skaņas, kas pacientu, iespējams, varētu satraukt, piemēram, monitoru dūkoņa. Nodaļā ir arī planšete, kurā vajadzības gadījumā lielākiem bērniem tiekot rādītas multfilmas, lai viņiem mazinātu stresu.
Vecāki operāciju blokā netiek ielaisti. Aija stāsta, ka dažreiz ir tā, ka līdz operāciju blokam raud vecāki un bērns pārdzīvo līdzi, bet, tiklīdz vecāki tiek atstāti pie operācijas bloka durvīm, mazais pacients nomierinās. "Ja satraukušies ir vecāki, tad satraucas arī bērni. Viņi jau visu jūt," viņa piebilst.
Bērna bailes un satraukumu palīdzot mazināt arī tas, ja vecāki mājās pirms operācijas pastāsta, kas gaidāms.
"Protams, stāstīt, ka nāks un griezīs ar nazi gluži gan nevajadzētu, bet mierīgi un vienkāršā valodā izskaidrot, ka gaidāma tāda procedūra un viss būs labi, tas var palīdzēt," pauž Aija. Viņa arī piebilst – vecākiem bērnus nekad un nekādos apstākļos ar ārstu nevajadzētu biedēt. "Biedēt ar ārstu nav labais tonis. Bērnam jāzina, ka ārsts grib viņam palīdzēt," uzsver Aija.
Gandarījums par darbu
Strādājot bērnu slimnīcā, Aija nav piedzīvojusi, ka pie viņas būtu atnācis kāds agrākais mazais pacients ar saviem vecākiem, lai pateiktu paldies. Aija gan uzsver, ka tas nekādā gadījumā nemazina gandarījumu par darbu. Pacienti pēc operācijām parasti uzreiz tiek aizvesti uz citām nodaļām, lai turpinātu ārstēšanos. Pēc mazāk nozīmīgām operācijām bērnu mājās palaiž jau tās pašas dienas vakarā. Uzzinot, ka pacienta atveseļošanās citās nodaļās norit veiksmīgi, Aija izjūt prieku un gandarījumu.
Arī Aijas vīrs ir mediķis, un, lai gan ik pa laikam jautājums par medicīnas personāla nepietiekamo atalgojumu tiek cilāts arī valstiskā līmenī, Aija uzsver, ka viņas ģimenē nav par ko sūdzēties. "Es uzskatu, ka visas pasaules naudiņu tāpat nenopelnīsi. Mūsu ģimenei pietiek," viņa saka.
Jautāta, vai priecātos, ja arī viņas meita pieaugušā vecumā izvēlētos iet mātes pēdās un strādātu par medmāsu, Aija norāda, ka atbalstītu jebkuru meitas izvēli. "Ja viņa gribētu strādāt par medmāsu, tad es, protams, priecātos. Es būtu lepna, ka meitai esmu bijusi kā paraugs, kuram viņa izvēlējusies sekot," klāsta Aija. Viņa pati šajā laikā, kopš sākusi strādāt BKUS, nav domājusi mainīt nodarbošanos vai darba vietu. Lai arī darbs ne vienmēr ir viegls, Aijai tas ļoti patīkot. "Ja strādā ar bērniem, tad šim darbam ir jāpatīk. Ja nepatīk, varbūt ir jādomā par kaut ko citu," saka Aija un pauž pārliecību, ka viņas nodaļā visas māsiņas noteikti būtu sirdsmāsiņas titula cienīgas.
Aicina pateikt paldies
Arī šogad pašreizējie un agrākie pacienti, kā arī viņu tuvinieki aicināti novērtēt medicīnas māsu darbu, piesakot viņas akcijā Meklējam sirdsmāsiņu. Projekts norisinās līdz 30. novembrim, un tajā var pieteikt visu triju klīnisko universitāšu slimnīcu – BKUS, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas – visu nodaļu māsas.
Māsu pieteikšana tiek veikta visās slimnīcās, kuras piedalās akcijā, uz vietas, aizpildot akcijas anketas, vai elektroniski, sūtot e-pastu [email protected]. Balsot iespējams līdz 7. novembrim, un pēc tam paredzēta datu apkopošana.
Pieteikumu apkopošanas rezultātā tiks noskaidrotas 20 sirdsmāsiņas – piecas no BKUS, piecas no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, desmit no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas. Viņas visas tiks svinīgi apbalvotas, un katra no izvēlētajām sirdsmāsiņām saņems naudas prēmiju 1000 eiro apmērā (ieskaitot nodokli) no Rietumu bankas Labdarības fonda. Akcijas noslēgums paredzēts 2018. gada 30. novembrī, kad sirdsmāsiņas tiks godinātas pieņemšanā Prezidenta pilī.
Akcija Meklējam sirdsmāsiņu norisinājusies piecas reizes. 2008. un 2012. gadā tika noskaidrotas BKUS sirsnīgākās bērnu māsas, bet 2009. un 2014. gadā – Latvijas reģionālo slimnīcu labākās bērnu māsas. 2015. gadā īpaša vērība pievērsta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas māsām.