Viegli audzējami un noderīgi
Pelēkbaltie, pūkainie ziedi – pūpoli – parasti saplaukst kārkliem un vītoliem, un gan vieni, gan otri ietilpst vītolu (Salix) ģintī, bet sugas, kas veido kokveida augumu, dēvē par vītoliem, savukārt krūmveida sugas – par kārkliem. Vītolu ģintij pieder gan visas 20 Latvijas savvaļā sastopamās sugas, gan hibrīdi. Šie ir divmāju augi, tāpēc pūpoli ir vīrišķajiem augiem, kad tie zied. Ziedēšanas noslēgumā pūkainie pušķīši pārklājas ar koši dzelteniem ziedputekšņiem.
Starp citu, gan kārkli, gan vītoli ir vieni no strauji augošajiem kokaugiem, tādēļ ir noderīgi teritorijās, kuras nepieciešams maksimāli īsā laikā apaudzēt ar kokiem un krūmiem, veidot dzīvžogus u. tml. Kārklus izmanto arī kāpu zonu stiprināšanai, veidojot žogu pinumus no dzīviem augiem u. tml. Tie viegli un labi iesakņojas, bieži vien pietiek ar veselīgu zaru un pietiekami mitru klimatu.
Šādi var stādīt vītolus gan rudenī – septembrī, oktobrī, gan pavasarī – martā, aprīlī. Vēlams, lai sagatavotajiem zariem ir vismaz 10 pumpuru. Spraudeņus var sagriezt no savvaļā augošiem kokiem vai palūgt no kāda dārza īpašieka, kuram ir jūsu nolūkotais vītols, ja gribat tikai pāris zariņu, bet iespējams iegādāties arī dekoratīvo šķirņu dēstus stādaudzētavās.
Kaut arī šie augi ir spējīgi veiksmīgi iesakņoties un attīstīties pat smiltīs, dekoratīvo stādu audzēšanas speciālists Pēteris Duļevskis iesaka barības vielām bagātas, mitras smilšmāla, mālsmilts vai kūdrainas augsnes, saulainu vietu – citu koku noēnojumā tie neziedēs. Protams, daudz kas atkarīgs no kokaugu šķirnes un pirms stādīšanas jānoskaidro, kurai kādi apstākļi būs piemērotāki.
Augstums līdz 20 metriem
Dekoratīvajiem kultivētajiem vītoliem ir ne tikai interesantākas koku un krūmu formas – nokarenas, izlocītas, lodveida un tamlīdzīgas, lielāki un bagātīgāki ziedi – pūpoli, bet arī to zaru krāsa ir izteiksmīga – koši sārta, koši dzeltenīga, zaļa un pēc noziedēšanas tie priecē arī ar dažādu krāsu lapojumu. Kā zināms, pūpoli parādās vispirms un tikai vēlāk saplaukst lapas. Daudzveidīgas ir arī šo augu garuma un kupluma iespējas – no nepilna metra līdz pat daudzstāvu mājas augstuma stumbriem vairāk nekā 20 metru staltumā.
Latvijā bieži kultivēts ir smaillapu vītols (Salix acutifolia), kam raksturīga zilgana vaska apsarme un agrīni plaukstoši ziedi. Šī suga ir ļoti izturīga, piemērota audzēšanai gan smilšainās augsnēs un smiltāju zonu nostiprināšanai, gan jebkurā citā vietā. Smiltājos gana plaši stādīti arī tā saucamie smilšu vītoli (Salix daphnoides), kuru zari ir sarkanīgi brūni, klāti ar zilganu vaska kārtiņu.
Savukārt ar sudrabaini baltas krāsas mizu un lapojumu izceļas baltais vītols (Salix alba), it sevišķi šķirne Sericea, kuras lapas ir sudrabaini baltas no abām pusēm.
Nosauktās ir liela izmēra sugas, kas piemērotas plašām ainavām un lieliem dārziem. Jo lielāki koki, jo tālāk jāstāda cits no cita, lai netraucētu veidoties veselīgai sakņu sistēmai un simetriskiem vainagiem, turklāt, lai izceltu augu dekorativitāti, nepieciešams, lai tie atrastos atstatus no citiem.
Īsi, bet izteikti dekoratīvi
Iecienīta šķirne ir arī nelielais nokarenais vītols (Salix caprea) Pendula – tā zari nokarājas uz leju, sasniedzot 150 cm augumu, augstāk stāds vairs neaug. Tas ir skaists gan pūpolu laikā – tie ir izteikti lieli, pūkaini, gan arī vēlāk, kad parādās lapas.
No nelielajām sugām dekoratīvs un viegli audzējams ir purpura kārkls (Salix purpurea). Tas gan var sasniegt iespaidīgu augstumu – četrus metrus, taču pieskaitāms kārklu, nevis vītolu grupai. Šķirne ar izteiktu purpura stumbra krāsu un tieviem, lokaniem dzinumiem ir Gracilis, kam veidojas apaļs, kompakts vainags.
Ložņu kārkla (Salix repens) šķirne Nitida ir miniatūrs, nepilnu metru augsts, līdz diviem metriem plats ložņājošs krūms ar pelēcīgi zaļu lapojumu un sarkaniem dzinumiem. Tas ir ļoti piemērots reljefa noklāšanai un dažādu nogāžu nostiprināšanai.
Interesants ir gludmalu kārkls (Salix integra) – šķirne Hakuro Nishiki ir apmēram pusotra metra augsts un tikpat plats, ieapaļš krūms, bet interesantākais šim krūmam ir lapu dzinumi ar gaiši rozā plankumiem, turklāt lapas vēlāk kļūst baltraibas.
Vītolu vainagi ir jāveido – katru pavasari pēc pūpolu noziedēšanas jāapgriež vecie dzinumi, lai veicinātu jaunu zaru un kuplāka vainaga augšanu. Pūpoli veidojas uz iepriekšējā gada jaunajiem dzinumiem.